Kartupeļu ražas novākšana, foto no arhīva

Mazgā kartupeļus un neprasa tehnoloģijas: britiem vajadzīgi viesstrādnieki no Latvijas

51
(atjaunots 13:38 14.01.2020)
Britu jauniešiem šķiet, ka kartupeļi izaug nomazgāti un notīrīti – kā supermārketos, un dārzeņu cehā viņi nestrādās, – tā ir vieta viesstrādniekiem.

RĪGA, 14. janvāris — Sputnik. Lielbritānijai vajadzīgi viesstrādnieki no Latvijas un citām Baltijas valstīm, kā arī no Polijas, jo vietējie iedzīvotāji nevar un negrib veikt dažus darbus, atklāja Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Sandis Riekstiņš RigaTV24 ēterā.

Politiķis pastāstīja, kādu pieredzi guvis viņa paziņa – dārzeņu ceha īpašnieks. Izrādās, viņš ļoti augstu vērtē atbraucējus no Latvijas, Lietuvas un Polijas.

Deputāta paziņa konstatējis – ja nebūtu latviešu, poļu un lietuviešu, strādnieku nebūtu. Vietējie iedzīvotāji tādās vietās nestrādā. Uzņēmējs norādījis, ka valstī strauji attīstās tehnoloģijas, bet sabiedrībā sākusies debilizācija.

Viņš piebilda, ka uzņēmējs ar to gribējis teikt – dažkārt briti nespēj paveikt elementāru darbu.

Biznesmenis aprakstīja, piemēram, darbu ar kartupeļiem cehā: tos tīra, mazgā, fasē un ved uz veikalu. Viņš piezīmēja, ka britu jaunieši ir pārliecināti, ka kartupeļi jau vagā izaug tādi, kā redzams veikalā.

Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs informēja, ka Lielbritānijā dzīvo aptuveni 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Desmitiem tūkstošu vēl joprojām nav oficiāli reģistrējušies Apvienotās Karalistes ĀM. Politiķis aicināja visus šajā valstī dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos reģistrēties līdz 31.janvārim. pretējā gadījumā Latvijas diplomātu iespējas garantēt viņu tiesības būs minimālas.

Protams, Latvija priecāšoties par visiem, kas izlems atgriezties dzimtenē, taču par to jālemj katram pašam, kas tur dzīvo un strādā, piezīmēja ministrs.

51
Pēc temata
Latvietis Anglijā: fermā pelnu līdz 6000 eiro, mājās neatgriezīšos
Kas notiks ar Baltijas valstu valstspiederīgajiem pēc Brexit – eksperta viedoklis
Dombrovskis: latvieši no Lielbritānijas nebrauks uz stagnācijas purvu
Lielbritānijas policija aicina darbā latviešus
No verdzības Lielbritānijā atbrīvotie atteikušies atgriezties Latvijā
Stūra māja Rīgā Brīvības un Stabu ielā

Tikai Latvijas "okupāciju" neaiztieciet: VDK bijušo ēku Rīgā pārdos izsolē

4
(atjaunots 09:10 07.08.2020)
VDK bijusī ēka Rīgā, jeb Stūra māja, nav ieinteresējusi īrniekus, un tagad to pārdos izsolē. Tomēr ir viens noteikums.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Aizvadītā gada augustā tika ziņots, ka VDK bijusī ēka Rīgā tiek izsolīta ar mērķi iznomāt to uz 30 gadiem.

Zināms, ka ēkas pagrabā atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija, un valsts aģentūra "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pauda cerību, ka nomnieks ar cieņu izturēsies pret vēsturi un neatbrīvosies no izstādes, kas aizņem gandrīz 700 kvadrātmetrus.

Rezultātā noskaidrojās, ka iespējamie nomnieki Latvijā tik ļoti ciena vēsturi, ka vienkārši neplāno iznomāt uz 30 gadiem ēku ar tik bagātu vēsturisko mantojumu. Ideja izīrēt Stūra māju izgāzās.

Īrnieki saskatīja Tetera nama potenciālu viesnīcu biznesā vai kā kopmītni, bet nomas termiņš – 30 gadi – viņiem šķita nepietiekams, lai ēkas uzturēšana atmaksātos.

Tagad VNĪ mēģina pārdod bijušo VDK ēku. Tomēr izstādi par PSRS VDK vēsturi tajā pieprasa saglabāt, vēsta Rus.lsm.lv.

VNĪ pārstāve Anete Feldmane konstatēja, ka ilgtermiņa noma privāro sektoru nav ieinteresējusi, un aģentūra pieņēmusi lēmumu ēku pārdot.

Izsole sākas 13. augustā elektronisko izsoļu platformā un ilgs līdz 14. septembrim. Pārdošanas sākumcena – 4,25 miljoni eiro. tā atbilst ekspertu grupas SIA "VGP" vērtējumam.

Stūra ēka Brīvības ielā 61 tika uzbūvēta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tā bija iecerēta kā īres nams ar veikaliem. Dažādos laika periodus namā strādāja organizācija – no Valsts statistikas pārvaldes līdz Latvijas biedrībai pret alkoholu. 1940.-1991.gg. ēkā strādāja LPSR VDK, 1991.-2008.gg. – Latvijas Valsts policija. Pēc tam ēka nav izmantota.

4
Tagi:
Rīga, Latvija
Pēc temata
Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Latvijas dzelzceļš turpina izpārdot īpašumus: tiks izsolītas 13 lokomotīves
Pakistānas kebabs Rīgā

Arodbiedrība: Latvijas augstskolas ir pazīstamas tramplīns Indijas studentiem uz ES

17
(atjaunots 13:47 06.08.2020)
Ārzemnieki var izmantot studijas Latvijā, lai sameklētu darbu vai legāli aizbrauktu no savas valsts, un tas ir jāizbeidz, paziņoja Inga Vanaga.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Nepieciešami ierobežojumi, lai ārvalstu studenti neizmantotu studijas Latvijas augstskolā kā iespēju sameklēt pastāvīgu darbu vai legāli mainīt mītnes valsti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga paziņoja radio Baltkom ēterā.

Viņa norādīja, ka Latvijai šajā jomā nav jāizgudro nekas jauns, atliek pievērsties citu valstu pieredzei.

"Jāizslēdz situācijas, ko mēs šodien konstatējam. Jāatbrīvojas no sliktās slavas par to, ka mūsu universitātes var izmanto kā iespēju atrast darbu vai nokļūt citā valstī, - konstatēja Vanaga. - Es domāju, to visu var kontrolēt un regulēt neieviešot pārlieku stingras normas. Mēs varam ņemt vērā citu valstu pieredzi, kurās mācās ārvalstu studenti, arī no Latvijas. Studentiem tur ir iespēja strādāt, tomēr ir arī vairāki noteikumi, tas vairs nav tik brīvi, kā pie mums."

Viņa uzsvēra, ka uzskata par svarīgu dāvāt iespēju studentiem strādāt, lai teorētiskās zināšanas varētu izmantot praksē, tomēr saprāta robežās.

"Studentiem jādod iespēja strādāt. Ļoti labi, ja var apvienot mācības un darbu un jau praksē skatīties, kā strādā teorija. Tomēr arī minētās problēmas ir jārisina," viņa atzīmēja.

Vēlme strādāt, nevis studēt Latvijā ir iemesls, kāpēc daudzi studenti neapmeklē lekcijas. Saņemot informāciju par to, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir tiesības anulēt studenta vīzu. Pērn tika anulēti aptuveni 40% izsniegto vīzu.

Iepriekš vēstīts, ka fiksēts "viltoto" studentu skaita pieaugums: trešo valstu pilsoņi saņem atbilstošas vīzas, lai "maskētos", bet patiesībā meklē darbu, tāpēc Latvijas vēstniecības citās valstīs pieņem stingrākus studentu atlases kritērijus, bet augstskolas stingri kontrolēs ārvalstu studentu sekmes un apmeklējumus. Īpaši liels ir šo studentu skaits no Indijas.

17
Tagi:
studenti, augstākā izglītība, Latvija
Pēc temata
Lielbritānijā sastādīts cittautiešu skaita reitings
Apgrābsta sievietes, staigā utaini: Latvijas studentus šokē kopmītņu kaimiņi no Indijas
Latvijas studentu skaits samazinās, viņus aizvieto indieši un uzbeki
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā