Ārstu garderobe slimnīcā, foto no arhīva

Aizvien mazāk ārstu vēlas sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus

52
(atjaunots 16:19 11.01.2020)
Zemo tarifu dēļ kardiologi, neirologi, endokrinologi atsakās sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, pastāstīja privātās slimnīcas "Veselības centrs 4" vadītājs.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Jau ilgus gadus turpinās diskusijas par to, ka veselības aprūpei Latvijā trūkst finansējuma, taču šķiet, ka situācija tikai pasliktinās. Mediķi aizvien skaļāk runā par neadekvāti zemajām algām, garām rindām, nepietiekami kvalitatīvu infrastruktūru un citām problēmām.

Privātās slimnīcas "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds intervijā atzīmēja, ka aizvien mazāks skaits speciālistu ir gatavi sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, raksta BB.lv.

Patlaban neapmierinātība ir tik liela, ka tiek rīkotas protesta akcijas, prasīta parlamenta atlaišana, izsakot neuzticību veselības ministrei un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Rēvalds norāda, ka vēlamie 7% no iekšzemes kopprodukta nozarei ir tāls sapnis un tuvākais mērķis būtu 4%. Vienlaikus viņš atzīmē: ja veselība šobrīd saņem kliedzoši par maz, tad citas nozares saņem par daudz.

- Kā pašreizējās diskusijas par veselības aprūpes finansēšanu ietekmē nozari kopumā?

- Nozare ir diskusiju objekts gadiem ilgi, un par veselības aprūpi politiķi runā kā par pabērnu. Jāatzīst, ka ir maz par ko priecāties. Kustības ''Dzīvesspriedums'' un SKDS aptaujas dati liecina: 73% iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpe ir prioritāte numur 1, un 93% uzskata, ka tai vajadzētu piešķirt vairāk līdzekļu. Tātad sabiedrība uzskata, ka veselības nozarei vajag vairāk naudas, bet sabiedrības ievēlēti pārstāvji to naudu nedod. Vispārpieņemti starptautiskie rādītāji, pēc kuriem vērtē katras valsts politisko gribu atvēlēt vai neatvēlēt pienācīgu finansējumu veselības aprūpei, Latvijā ir kritiski. Pamatindikators ir nozarei atvēlētais procents no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ir bijis laiks, kad Latvija veselībai ir atvēlējusi vien 2,9% no IKP, kas ir visas Eiropas Savienības (ES) antirekords. Tagad situācija ir labāka - atvēlētais apjoms svārstās no 3,5% līdz 3,8%, bet vidēji Eiropas valstīs veselībai tiek atvēlēti 7% no IKP. Savukārt, ja runājam konkrēti par valsts budžeta izdevumu proporciju, tad mums veselībai ir ap 12%, ES vidējais rādītājs ir 15%, savukārt uz vienu iedzīvotāju pie mums tie ir 600 eiro, kamēr ES - vidēji 1500 eiro. Lai veselības aprūpe normāli funkcionētu, tai nepieciešams krietni lielāks finansējums.

Paradoksālā veidā Latvijas veselības aprūpes sistēmas veiktspēja atzīta par septīto lielāko ES! Bet uz kā rēķina? Zems personāla atalgojums, nepietiekami kvalitatīva infrastruktūra, zems servisa līmenis, augsts pacientu līdzmaksājumu īpatsvars, nepietiekama kompensējamo medikamentu pieejamība… Rezultāts nav labs - iedzīvotājiem daļa ārstniecības pakalpojumu ir slikti pieejami, ir pārāk garas rindas, daudzi pakalpojumi vispār netiek apmaksāti.

Pasaulē medicīnas tehnoloģijas un ārstēšanas metodes attīstās ļoti strauji. Tiem, kuriem nevarēja vakar palīdzēt, šodien to jau var, tikai mūsu iedzīvotājiem šīs iespējas ir ierobežotas. Nereti tieši privātais sektors ir tas, kas investē šo jauno tehnoloģiju iegādē.

Hroniski nepietiekamais finansējums veselības aprūpē ir izveidojis atsevišķu ārstu profesiju, māsu un ārstu palīgu iztrūkumu. Tā ir galvenā nozares problēma. Ārstniecības iestādes savā starpā izmisīgi cīnās par atlikušajiem darbiniekiem, kuri nereti izvēlas labāk strādāt ārzemēs, kur viņu darbs ir novērtēts daudzas reizes vairāk. Jāpiebilst, ka viņus arī aktīvi rekrutē speciālas firmas, un tiem, kuri pārceļas, tiek piedāvāti gan valodu kursi, gan pārcelšanās paketes visai ģimenei utt. Līdz ar to Latvijā cieš veselības aprūpes kvalitāte, jo palikušie darbinieki ir pārstrādājušies un izdeguši, strādā vairākās vietās, ilgas stundas. Labākajā gadījumā tiek kombinēts darbs veselības aprūpes iestādē ar darbu universitātē vai klīnisko pētījumu veikšanu. Iedzīvotāji maksā augstu cenu par politiķu neizlēmību.

- Un jūs spējat strādāt ar peļņu.

- "Lursoft" nupat publicētie dati par privāto un publisko ārstniecības iestāžu ekonomiskajiem rādītājiem liecina, ka caurmērā, rēķinot uz vienu uzņēmumu, publiskais sektors nopelna vairāk nekā privātais. Privātie uzņēmēji vidēji uz vienu uzņēmumu nopelna 2,2 tūkstošus eiro, taču valsts un pašvaldību uzņēmumi nopelna 4,6 tūkstošus eiro. Protams, jāsaprot, ka uzņēmumu izmēri ir ļoti atšķirīgi. Pie privātajiem uzņēmumiem ir jāpieskaita arī ārstu prakses, kas ir ļoti mazas.

Atsevišķi lielie privātie uzņēmumi, kā "Veselības centru apvienība", "Veselības centrs 4", "E. Gulbja laboratorija”, un citi arī ir uzrādījuši pieklājīgus peļņas rādītājus. Savukārt trīs lielās universitātes slimnīcas tradicionāli strādā ar zaudējumiem. Šī situācija ir mazliet paradoksāla, jo universitātes slimnīcas saņem lielu materiālo atbalstu no valsts un Eiropas struktūrfondiem, kas nosedz iekārtu iegādes izmaksas. Šīm slimnīcām nav jāmaksā par telpu nomu, arī telpu rekonstrukcijas un remontu izmaksas pārsvarā tiek segtas no publiskiem avotiem. Sniegto pakalpojumu apmaksas sistēma šajās iestādēs strādājošajiem paredz lielāku atalgojumu nekā ambulatorajā medicīnā strādājošiem. No privātā uzņēmēja skatupunkta tas atgādina siltumnīcas apstākļus, par kādiem uzņēmējs, kuram sava uzņēmuma darbības un izaugsmes nodrošināšanai jāņem kredīti un ir jāmaksā par visu, varētu tikai sapņot.

Kā situācijas skaidrojums no šo iestāžu puses parasti tiek minēts nepietiekams finansējums daļai svarīgu pakalpojumu - īpaši neatliekamā palīdzība, uzturēšanās reanimācijā un intensīvajā terapijā, sarežģītas operācijas. Šos pakalpojumus slimnīcas ir spiestas segt zem pašizmaksas un to nepieciešams mainīt.

- Vai jau ir zināms, kas varētu būt nākamajā plānā?

- Šobrīd radikālu reformu plāni nav redzami, bet Veselības ministrija cenšas dzēst ugunsgrēkus un risināt pašas aktuālākās problēmas: cilvēkresursu trūkums, kas iet roku rokā ar atalgojuma palielināšanas plāniem, racionāla darbu dalīšana starp ārstniecības iestādēm. Tiek domāts par racionālu tehnoloģiju izvietojuma plānu. Vienlaicīgi tiek strādāts arī pie zem pašizmaksas esošo pakalpojumu tarifu palielināšanas. Izteikti zemie tarifi gremdē vairākas medicīnas specialitātes un apakšnozares, kā rezultātā ārstniecības personas atsakās sniegt šos nepietiekami apmaksātos pakalpojumus.

- Runājot par otru galējību - izvairīšanos no ārsta apmeklējumiem vispār -, cik liela problēma Latvijā ir pašārstēšanās?

Vīrietis rindā pie ārsta. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

- Tā arī ir liela problēma. Pašārstēšanās un alternatīvās medicīnas izmantošana arī ir indikators, kas izriet no tās pašas veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamības, iedzīvotāju zināšanu nepietiekamības, kā arī pakalpojumu kvalitātes līmeņa. Viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji izvēlas pašārstēties un bez ārsta apmeklējuma dodas uz aptieku vai pie dziedniekiem, ir tas, ka dziednieki ar viņiem runā. Pārslogotajiem ārstiem nav laika to darīt.

Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki nevēršas pie ārstiem, it īpaši attālākos reģionos, ir apgrūtināta nokļūšana pie viņiem. Arī tā sauktā ''dzīvo rindu'' kārtība dažās slimnīcās, kur pacienti stundām gaida ārsta pieņemšanu vai kādas procedūras, neuzlabo pieejamību.

- Runājot par jums pašiem, cik lielu daļu jūsu ieņēmumu veido valsts apmaksātie pakalpojumi?

- Ja runājam par ''Veselības centru 4'', tas vairāk fokusējas uz augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu. Mūsu pamatklienti ir tādi, kas maksā paši vai kuru izmaksas sedz apdrošināšana. Valsts apmaksātie pakalpojumi mūsu portfelī veido apmēram 10%. Saistībā ar šo vēlētos piebilst, ka arvien vairāk sarūk to speciālistu skaits, kuri ir ar mieru sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, jo zemo tarifu dēļ samaksa par to ir ļoti maza. Cenšamies viņus pierunāt, sadalīt sniegto maksas un valsts apmaksāto pakalpojumu proporcijas u.tml. Esam pateicīgi visiem ārstiem, kas to vēl dara.

Katru gadu norādām Veselības ministrijai, ka atsevišķās sadaļās valsts noteiktie tarifi ir tik zemi, ka ārstniecības personas atsakās strādāt.

- Turpinot par jūsu pašu darbību, esat teicis, ka ''premium'' segments ir nerentabls. Kādēļ tā?

- Latvijas Republikā veselības aprūpes cenas ir salīdzinoši zemas, līdz ar to ''premium'' segments neatmaksājas, jo ir mazs iedzīvotāju skaits, kuri to var atļauties. Turklāt pastāv arī bezmaksas alternatīva - pacientam, gaidot rindā, ir iespēja pakalpojumu saņemt par velti vai, veicot neformālu maksājumu ārstiem publiskajās medicīnas iestādēs, par ''taisnīgu'' samaksu saņemt pakalpojumu ēnu ekonomikas režīmā.

52
Pēc temata
Neparte: pēc dažiem gadiem valstī nebūs, kam ārstēt iedzīvotājus
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

30
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

30
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes