Pirmklasnieki ēdnīcā. Foto no arhīva

Bērnu aptaukošanās Latvijā: katru dienu uz slimnīcu atved piecus bērnus

59
(atjaunots 16:27 09.01.2020)
Liekā svara problēma bērniem ir kļuvusi tik izplatīta, ka Bērnu slimnīcas svara korekcijas programmas rindā ir jāgaida trīs-četri mēneši.

RĪGA, 9. janvāris – Sputnik. Arvien vairāk Latvijas bērnu cieš no aptaukošanās, raksta Skaties.lv.

"Ekstrēmi piemēri virs normas. Katru dienu, vismaz pieci bērni," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Jurgita Gailīte.

Viņas praksē ir sešgadīgs bērns ar svaru virs 90 kilogramiem, deviņus gadus vecs bērns ar svaru virs 110 kilogramiem un 16 gadus vecs jauneklis, kurš sver 195 kilogramus.

"Var agrīni draudēt otrā tipa cukura diabēts. Viennozīmīgi ir ortopēdiskas problēmas, muguras, ceļu locītavu, pēdu problēmas," saka Gailīte.

Liekā svara problēma bērniem ir kļuvusi tik izplatīta, ka Bērnu slimnīcas svara korekcijas programmas rindā ir jāgaida trīs-četri mēneši. Bērnus un vecākus tajā māca, kā gatavot veselīgu ēdienu, atteikties no saldiem dzērieniem, uzkodām, kā skaitīt kalorijas un saprast produktu sastāvu.

Tiesa, bērnu aptaukošanās apkarošana notiek arī citās frontēs.

"Skolās tagad ir mazāk kafejnīcu un veikalu, skolās ir tikai pārdošanai un izplatīšanai atļauto produktu saraksts, kuros ietilpst tikai veselīgi pārtikas produkti," paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra vecākā analītiķe Iveta Pudule.

Saskaņā ar statistikas datiem, bērnu aptaukošanās vairāk ir raksturīga ģimenēm ar zemiem ienākumiem, jo veselīga pārtika izmaksā dārgāk, taču Latvijā šī problēma ir vērojama arī ģimenēs ar augstiem ienākumiem.

Pēc Veselības ministrijas datiem, 7 un 8 gadu vecuma grupā un 9 un 10 gadu bērnu grupā liekais svars ir attiecīgi 22,8% un 25,1% skolēnu. Turklāt zēni no liekā svara un aptaukošanās cieš biežāk, nekā meitenes. Pie tam pētījums rāda, ka vecāki pietiekamā mērā neapzinās aptaukošanās veidošanās problēmu saviem bērniem.

Tiek atzīmēts, ka norādītajās vecuma grupās bērnu vidū pieaug dārzeņu un augļu lietošana uzturā, savukārt kaitīgo pārtikas produktu pieejamība skolās samazinās. Taču saglabājas svarīgākie riska faktori: nepietiekama fiziska slodze un neveselīgi uztura ieradumi.

Piemēram, gandrīz 50% deviņus gadus vecu bērnu pēc skolas pilda mājasdarbus vai lasa vidēji divas stundas un vairāk, savukārt septiņus gadus vecu bērnu vidū šīm nodarbēm divas un vairāk stundas velta aptuveni 25%. Aptuveni puse abu vecuma grupu bērnu brīvdienās pie televizora, datora vai ar viedierīci rokās pavada no trim stundām dienā.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra statistiku, vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas trešās klases skolēnu cieš no liekā svara vai aptaukošanās. Savukārt dārzeņu patērēšanas īpatsvars skolēnu vidū ir ļoti zems – ikdienā tos ēd vien 17,9% pirmklasnieku. Pie tam nav augsta bērnu ikdienas fiziskā aktivitāte.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, no aptaukošanās cieš katrs piektais Latvijas iedzīvotājs – tas ir otrs augstākais aptaukošanās līmenis ES.

59
Pēc temata
Pasaules Banka: no Latvijas bēg izglītoti cilvēki
Integrācija latviešu stilā: naudu dalīs nacionāļi
Demogrāfiskā katastrofa Latvijā: Iesalnieks atradis vainīgo
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

4
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

4
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

8
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

8
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju