Krievijas un Latvijas robeža

Izšķērdēti 7 miljoni eiro: Valsts kontrole novērtējusi robežas ar Krieviju iekārtošanu

53
(atjaunots 16:12 09.01.2020)
Latvijas un Krievijas robežas labiekārtošanas tendera dalībnieki uzvedās "kā tiem labpatika", savukārt līdzekļu sadalīšanas shēma tika iepriekš izplānota, pārliecināti kontroles iestāde.

RĪGA, 9. janvāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Valsts kontrole publicējusi revīzijas rezultātus, kura tika veikta Latvijas Robežsardzes dienestā. Noskaidrojās, ka pierobežas zonas labiekārtošanā starp Latviju un Krieviju  vismaz 7,4 miljoni eiro tika iztērēti "prettiesiski".

Šai summai, pēc iestādes domām, būtu jāpieskaita klāt vēl vismaz miljonu eiro, kas tika nepamatoti iztērēts Latvijas un Igaunijas un Latvijas un Lietuvas robežu uzturēšanai.

Pārkāpumu sarakstā, kurus konstatēja Valsts kontrole Latvijas austrumu robežā, ir nelikumīga koku izciršana un apšaubāma zāģmateriālu uzskaite, kuri tika nogādāti no organizētajām izciršanām; prettiesisks izciršanas platības palielinājums pierobežas zonā; izmaiņas taku konstrukcijā, kuras noveda pie projekta sadārdzinājuma. Turklāt iepirkums, saskaņā ar Valsts kontroles vērtējumu, tika veikts viena konkrēta pretendenta interesēs, kurš arī uzvarēja konkursā.

Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas sacītā, Robežsardze atļāvusies bezprecedenta patvaļību, it kā tai nav rakstīti likumi.

Pārkāpumi, saskaņā ar iestādes vērtējumu, liecina par to, ka darbības shēma tika iepriekš izplānota. Konkrēts konkursa dalībnieks saņēma pasūtījumu no valsts, "un pēc tam projekta dalībnieki rīkojās, kā tiem labpatika".

"Mēs sagaidām, ka tiks rūpīgi izanalizētas problēmas, lai, izbūvējot robežu ar Baltkrieviju, netiktu pieļautas nelikumības, piemēram, tiks sakārtotas elementāras grāmatvedības lietas – meža uzskaite, kuru paredzēts izcirst, grāmatvedības uzturēšana kārtībā un darba procesa organizācija," piebilda Krūmiņa.

Valsts kontroles pārstāvji paziņoja, ka sagaida "pienācīgu Iekšlietu ministrijas vērtējumu". Bez uzmanības nedrīkst palikt arī ierēdņi, kas nodarbojās ar projekta sagatavošanu, konkursa noteikumu sastādīšanu, un politiķi, kuri pieļāva šādu iepirkumu.

Preses konferencē atradās arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka patlaban saistībā ar Valsts kontroles konstatēto pārkāpumu faktu notiek izmeklēšana.

Lūk, ko ministrs paskaidroja attiecībā uz revīzijas iznākumu: "Man rodas divi fundamentāli jautājumi. Pirmkārt, kā vispār lieta nonāca līdz aizdomām par nodokļu maksātāju līdzekļu prettiesisku izlietošanu. Otrkārt, kāpēc kontrole notikusi nevis līgumu parakstīšanas laikā, bet tikai pēc vairākiem gadiem?"

Ministrs pauda pārliecību tajā, ka ir jāpārskata normatīvie akti, tostarp likumi, kuri neļautu veikt līdzekļu izšķērdēšanu.

Atgādināsim, ka pašai lietai ir jau vairākus gadus ilgs stāsts. 2015. gadā Robežsardzes dienests noslēdza līgumu ar firmu "Igate" par austrumu robežas labiekārtošanu. 2017. gada oktobrī valdība atļāva Iekšlietu ministrijai noformēt aizdevumu vairāk nekā 31 miljona eiro apmērā. Lieta par robežas iekārtošanu guva plašu rezonansi medijos, to dēvēja gan par "nacionālās drošības jautājumu", gan par "Eiropas Savienības austrumu robežas būvniecību". Kopumā robežu iekārtošanai ar Krieviju un Baltkrieviju tika piešķirti aptuveni 40 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu.

Pirmās apsūdzības attiecībā uz pieļauto līdzekļu izšķērdēšanu robežas iekārtošanā sāka skanēt jau pērnā gada rudenī – jaunās valdības un jaunā IeM vadītāja laikā. Valsts policijas Iekšējās drošības birojs aizturēja bijušo Robežsardzes dienesta priekšnieku Normundu Garbaru – viņu turēja aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Nedaudz vēlāk viņu atbrīvoja. Lietas ietvaros tika aizturēti arī firmas "Igate" darbinieki, tostarp tās vadītājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns.

Robežsardzes dienests pauda nepiekrišanu Valsts kontroles secinājumiem.

Preses sekretāres Kristīnes Pētersones paziņojumā teikts, ka Robežsardze iebilst pret daudzām sadaļām Valsts kontroles slēdzienā, tostarp par darbiem, kas veikti uz Latvijas un Krievijas robežas.

Taču Robežsardze piekrīt tam, ka ir jāpastiprina veicamo darbu kontrole, jāsakārto darbu pieņemšanas un iekšējās kontroles mehānismi.

Robežsardzes paziņojumā teikts, ka patlaban uzsākta dienesta pārbauda saistībā ar Latvijas un Krievijas robežas iekārtošanas lietu, taču "neviena amatpersona uz pārbaudes laiku nav atstādināta no pienākumu izpildes".

53
Pēc temata
Žogi žogi, augstie žogi
Latvija pagarinās žogu uz Latvijas un Krievijas robežas
Latvija ir uzbūvējusi 93 kilometrus garu žogu uz robežas ar Krieviju
Euronews: priekš kam Latvija uzbūvējusi jaunu "Berlīnes mūri"
Juris Jansons

Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus

9
(atjaunots 08:27 25.02.2021)
Tiklīdz tiek ieviests jauns Covid-19 ierobežojums Tiesībsarga biroja saņemto sūdzību skaits divreiz pieaug, paziņoja Juris Jansons.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pacientu šķirošana, policijas iejaukšanās privātajā dzīvē, tirdzniecības ierobežojumi – šādi jautājumi visvairāk satrauca Latvijas iedzīvotājus, kuri Covid-19 pandēmijas laikā vērsās Tiesībsarga birojā, ziņo tvnet.lv.

24. februārī tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Tikšanās laikā Jansons pastāstīja, ka pandēmijā Birojs ir saskāries ar lielu darba apjomu, daļēji tas saistīts ar komunikācijas trūkumu ar iedzīvotājiem un ar valdības neloģiskajām rīcībām, ieviešot dažādus ierobežojumus. Pēc viņa vārdiem, tiklīdz tiek ieviests jauns ierobežojums vai tiek apspriesta tā lietderība, sūdzību skaitu, kas nonāk Biroja, pieaug divreiz. Cilvēki grib saprast, kāpēc tiek ieviests tāds vai citāds ierobežojums, un daudzi norāda uz to neloģiskumu.

Jansons pastāstīja arī, ka bija diezgan daudz satraucošu zvanu no cilvēkiem par pacientu šķirošanu pandēmijas laikā. "Šādās krīzes situācijās bija jābūt krīzes komunikācijai, un mēs to vairākkārt uzsvērām valdībai," pauda Jansons.

Viņš uzsvēra, ka bieži vien tas, ko saka premjers pēc valdības sēdēm, atšķiras no tā, ko runāja nozaru ministri. Attiecīgi pieaug neuzticība valdības lēmumu leģitimitātei.

Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2020. gadu teikts, ka sākotnēji pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji – nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.

Savukārt rudenī cilvēki interesējās, vai prasības nēsāt aizsargmasku un ierobežojumi ekonomikā un tirdzniecība neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.

9
Tagi:
Jansons, tiesībsargs, tirdzniecība, ierobežojumi, policija, valdība, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
"Kur jūs esat mūs noveduši?" Bāra īpašnieks raud policistu priekšā
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

20
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

20
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju