RĪGA, 9. janvāris – Sputnik. Par divu Latvijas Satversmes tiesas tiesnešu īpašo domu publikāciju savā Facebook lapā uzrakstīja jurists Aleksejs Dimitrovs.
Latvijas Satversmes tiesa (ST) 2019. gada 14. novembrī paziņoja lēmumu par to, ka pasniegšanas ierobežošana nacionālo mazākumtautību valodās privātskolās atbilst Satversmei un valsts starptautiskajām saistībām.
Taču divi tiesneši publicēja "īpašās domas", kur norāda uz to, ka nepiekrīt vairākuma viedoklim. Un likumu grozījumi, kuri ierobežo pasniegšanu mazākumtautību valodās, tieši pretēji, neatbilst Latvijas Satversmei.
Īpašās domas – tas ir jurisprudences termins, kurš apzīmē koleģiālas iestādes locekļa viedokli, kurš pilnībā vai daļēji nepiekrīt lēmumam, kuru pieņem šīs iestādes vairākums.
Dimitrovs atzīmēja, ka, pirmkārt, vēlētos apsveikt Tengizu Dzībuti un Borisu Cileviču ar to, ka viņu argumenti, kuros, kā apgalvo jurists, viņš ir pielicis savu roku, pārliecinājuši dažus tiesnešus, un viņi nosauca likumu grozījumus, kuri ierobežo pasniegšanu mazākumtautību valodās, par Satversmei neatbilstošiem.
Jurists apraksta situāciju sekojoši:
"Tiesneša Neimaņa īpašās domas norāda uz skaidru atšķirību starp valsts un privātajām skolām; valstij nav pārāk daudz jāiejaucas pēdējo darbībā. Tādēļ tiesnesis secina, ka grozījumi ir pretrunā ar tiesībām uz izglītību.
Tiesneša Kuča īpašās domas ir vēl interesantākas. Viņš uzskata, ka pašam likumdošanas procesam ir bijuši defekti: likumdevējs neizvērtēja iepriekšējo valodas reformu un nākotnes reformas ietekmi uz izglītības kvalitāti, kā arī neņēma vērā Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas Konsultatīvās padomes viedokli. Tālāk tiesnesis norādīja, ka likumdevējs neizanalizēja atsevišķi situāciju privātskolās.
Tāpat Kučs uzskata, ka pārkāpts diskriminācijas aizliegums. Satversmes tiesai nav taisnība, norādot, ka atvieglojumi ES oficiālo valodu izmantošanai mācību procesā ir virzīti tikai uz padziļinātu šo valodu apgūšanu.
Analizējot informāciju gan par privātajām, gan par valsts skolām, tiesnesis nonāk pie secinājuma, ka privātskolu skolēni, kuri izmanto ES valodas, atrodas līdzvērtīgos apstākļos ar privāto skolu skolēniem, kuri izmanto citas nacionālo minoritāšu valodas.
Visbeidzot, Kučs norāda, ka nav bijis grozījumu ietekmes izvērtēšanas uz mazāk skaita nacionālo minoritāšu valodām, kuru identitāte ir vairāk apdraudēta (piekrītot tēzei, ka šeit nav lēmuma one-size-fits-all, norādīšu iekavās, ka samērīguma princips Vispārējā konvencijā pieprasa aizstāvēt arī lielāka skaita minoritātes).
Var atzīmēt, ka atsevišķi tiesneša Kuča secinājumi vienādā mērā attiecas arī uz valsts skolām. Acīmredzot, ja slimība nebūtu traucējusi tiesnesim piedalīties tās lietas izskatīšanā, viņš arī uzstātos ar īpašo domu. Jebkurā gadījumā, abas īpašās domas ir jāizmanto iesniedzot prasības Eiropas Cilvēktiesību tiesā (gan no privāto, gan no valsts skolu skolēniem)."
Atgādināsim, ka Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Neraugoties uz to, ka krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu.
2018. gadā valstī stājās spēkā Izglītības likuma grozījumi, kuri paredz visas vidējās izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra izglītības reformu ārkārtīgi negatīvi, valsti pāršalca protestu vilnis. Maskava solīja izdarīt visu, kas no tās ir atkarīgs, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības iegūt izglītību krievu valodā. Krievija vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. KF Valsts dome pieņēma paziņojumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju sakarā ar republikā rosināto izglītības reformu.
