Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi

60
(atjaunots 08:27 09.01.2020)
Pēdējais referendums Latvijā notika pirms gandrīz astoņiem gadiem, un kopš tā laika valdošās partijas ir izdarījušas visu, lai atņemtu valsts iedzīvotājiem šādu iespēju.

RĪGA, 9. janvāris – Sputnik, Andrejs Solopenko. 2020. gadā Latvijā var notikt divi jauni referendumi, kas acīmredzami norādīs uz tautas vēlmi atgriezt nozaudēto tiešās demokrātijas tradīciju.

Zīmīgas tautas gribas paušanas

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā un līdz 2012. gadam valstī notika deviņi dažādi referendumi, kā arī vairāk, nekā desmit dažāda veida parakstu vākšanas, lai iesāktu vistautas balsojuma procedūru, ko sekmēja samērā liberāla likumdošana šajā jomā.

Tā, piemēram, lai iesniegtu jautājumu referendumam, pirmajā posmā iniciatīvas grupai gada laikā bija jāsavāc vien 10 tūkstoši notariāli apstiprināti Latvijas pilsoņu paraksti.

Ja šis tautas parakstu skaits tika savākts, Centrālajai vēlēšanu komisijai jau par valsts līdzekļiem mēneša laikā rīkoja otro parakstu vākšanas posmu.

Un ja parakstījās ne mazāk par vienu desmito daļu vēlētāju no daudzuma, kuri piedalījās pēdējās parlamenta vēlēšanās, tad likumprojekts tika iesniegts Saeimā. Ja parlaments atteicās pieņemt dokumentu vai arī apstiprināja to ar būtiskām izmaiņām, tad šajā jautājumā tika rīkots referendums.

Šī procedūra sniedza reālu iespēju pilsoņiem ietekmēt valsts politisko dzīvi. Piemēram, 1999. gadā Andra Šķēles valdība paaugstināja pensionēšanās vecumu un pārstāja maksāt pensijas strādājošiem pensionāriem.

Taču toreizējā opozīcija, ko veidoja "PCTVL" (Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā), sociāldemokrāti un Jaunā partija, uzstājās par referenduma sarīkošanu šajā jautājumā. Saskaņā ar likumdošanu, CVK veica parakstu vākšanu, kurā mēneša laikā parakstījās gandrīz 14% pilsoņu.

Referendums kļuva neizbēgams, un 1999. gada novembrī notika tautas balsojums, kurā absolūtais vairākums izteicās par diskriminējošā Pensiju likuma atcelšanu. Tiesa, dēļ tā, ka šajā tautas gribas paušanā piedalījās mazāk, nekā puse pilsoņu no vēlētāju skaita, kuri balsoja Saeimas vēlēšanās, referendums tika atzīts par nenotikušu.

Taču pirms balsojuma valdība tomēr piekrita kompromisam un atcēla dažus pensionāriem nelabvēlīgus grozījumus.

Savukārt 2000. gadā 10 tūkstoši pilsoņu parakstu, kuri uzstājās par valdības plānu privatizēt Latvenergo aizliegšanu, tika savākti rekordīsā termiņā.

Otrā posma laikā, kuru rīkoja CVK, šo iniciatīvu parakstīja vairāk, nekā 300 tūkstoši cilvēku, un Saeima nolēma nenovest situāciju līdz referendumam, pieņemot likumprojektu bez būtiskām izmaiņām. Tādējādi enerģētikas monopolista privatizāciju izdevās apturēt, savukārt tauta parādīja valstsvīriem, ka viņiem tomēr derētu rēķināties ar viņu viedokli.

Referendumu ierobežošana

Tikpat ātri izdevās savākt 10 tūkstošus notariāli apstiprinātus parakstus arī 2011. gadā iniciatīvai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Otrajā posmā to parakstīja vairāk nekā 12% pilsoņu, un, saskaņā ar likumu, CVK bija pienākums izsludināt referendumu, kas izraisīja šausmīgu sašutuma lēkmi valdošajiem politiķiem.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars nosauca to par pretvalstisku akciju, un viņa partija pat centās iesniegt prasību Satversmes tiesā, lai atzītu referendumu par antikonstitucionālu.

Līdzīgs viedoklis bija arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei, kura uzskatīja, ka likumprojekts ir acīmredzamā pretrunā ar valsts neatkarību. Pēc viņas domām, demokrātija – tā nav visatļautība un nedrīkst rīkot referendumus par to, kas ienāk prātā.

Tiesa, neraugoties uz tik nesamierināmo pozīciju, referendums tomēr notika un beidzās ar sagaidāmu rezultātu – piedāvājums par krievu valodu, kā otru valsts valodu, ar balsu vairākumu tika noraidīts.

Tai pat laikā pat fakts, ka šāds jautājums tika apspriests, izrādījās tik nepatīkams valdošajiem politiķiem, ka viņi nolēma nekavējoties pielikt punktu šai "liekajai" demokrātijai, pieņemot attiecīgus grozījumus, kuri izslēdza CVK no parakstu vākšanas procesa.

Tagad referenduma izsludināšanai tā iniciatoriem ir jāsavāc vismaz 10% visu vēlētāju parakstu, kas ir praktiski neizpildāms uzdevums, jo pagaidām vēl nevienai organizācijai to tā arī nav izdevies izdarīt.

Tāpat pirms parakstu vākšanas uzsākšanas piedāvāto iniciatīvu ir jāpiereģistrē CVK, kura ir tiesīga atteikt parakstu vākšanu uzsākšanā par likumprojektu, ja tas pēc sava satura un formas nav līdz galam izstrādāts.

Uz šī pamata CVK neatļāva parakstu vākšanu jautājumā, kas bija saistīts ar pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem 2012. gadā, un skolu mācībvalodām, ko 2018. gadā CVK iesniedza Latvijas Krievu savienība, savukārt 2019. gada sākumā - "Jaunā saskaņa".

Tradīcijas atdzimšana?

Tādējādi referendums par otro valsts valodu, kuram drīz būs jāatzīmē 8. gadadiena, kļuva par pēdējo tautas gribas paušanu.

Pēc tā valstī nav bijis nevienas masveida kampaņas, kas ļāva valdošajām partijām nevis vienkārši rīkoties savās interesēs, saprotot, ka neviens nespēs viņus apturēt, bet vispār pārstāt ņemt vērā ievērojama iedzīvotāju skaita intereses.

Sevišķi tas kļuva pamanāms pēc esošās 13. Saeimas ievēlēšanas, kad valdošās partijas, kuras pirms vēlēšanām solīja visu un visiem, beigās neatrada nepieciešamos līdzekļus algu palielinājumam, kas savukārt piespieda medicīnas darbinieku arodbiedrību iziet streikā un pēcāk pievienoties parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu, iesniedzot CVK attiecīgu likumprojektu.

Šobrīd par to jau ir parakstījušies vairāk nekā 44 tūkstoši cilvēku no nepieciešamajiem 155 tūkstošiem, kuru paraksti ir jāsavāc līdz 2020. gada novembra vidum, lai sarīkotu referendumu.

Masveida aktivitāte sākumā dotajā brīdī ir apstājusies, taču nav izslēgts, ka to spēj atdzīvināt opozīcija, kura nepacieta valdošo vēlmi izvirzīt Rīgas domes atlaišanu un nodrošināt pārvēlēšanas uz pieciem gadiem.

Šajā sakarā 44 deputāti pieprasīja prezidentam apturēt likumprojekta pieņemšanu, kā dēļ CVK no 2020. gada 16. janvāra līdz 14. februārim rīkos parakstu vākšanu. Ja parakstīsies vairāk, nekā desmitā daļa pilsoņu, kuri piedalījās Saeimas vēlēšanās, tad arī šajā jautājumā tiks izsludināts referendums.

Tiesa, daži valdošie politiķi jau ir izteikuši šaubas, ka šī parakstu vākšana būs opozīcijai veiksmīga. Taču, kā rāda pagātnes prakse, mēneša laikā savākt nepieciešamo parakstu skaitu ir absolūti reāli.

Un jādomā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji noteikti nepalaidīs garām iespēju likt valdībai saprast, ka pavisam ignorēt iedzīvotāju intereses tomēr nevajag, turklāt, ka citas šādas tiešās demokrātijas iespējas var arī nebūt.

60
Pēc temata
Atstumto mēru tandēms: vai Ušakovs un Lembergs apvienosies vēlēšanās Rīgā
Latviešu valoda un mūžīgā vara: Nacionālās apvienības deputāti Rīgā lēma Latvijas likteni
Tiesneši: Saeima un valdība ignore tiesu varu
Iedzīvotāji vētraini metušies "atlaist" Saeimu
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas dalībnieki

Pulks bija tik liels, nekad: krievi atbildēja uz Sarkanās armijas formas aizliegumu

14
(atjaunots 11:53 20.10.2020)
Latvijā ir aizliegts Sarkanās armijas un Padomju armijas formastērps, un Ķīšezera forsēšana Rīgas atbrīvošanas piemiņas pasākumu ietvaros varēja izjukt, taču krievi devuši atbildi varasiestādēm.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Ķīšezera forsēšanas tradicionālā rekonstrukcija piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā, lai arī mazliet neierastā vidē, tomēr notika aizvadītās nedēļas nogalē.

Rekonstrukciju neizdevās organizēt pilnā apjomā, tomēr dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas antinacistiskās komitejas vadītājs Aleksejs Šaripovs. Viņš pastāstīja, ka visiem interesentiem neizdevās piedalīties rekonstrukcijā Sarkanās armijas karavīru formas tērpā – tajā pašā, kurā bija atbrīvota Rīga.

  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Sergey Melkonov
  • Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki

"Valsts viedoklis ir absolūti noteikts – ne tikai vēstures sagrozīšana, bet arī tās pārvešana nacistiskajā izpratnē. No šī gada 1. jūlija Latvijā aizliegts izmantot Sarkanās armijas un Padomju armijas formu jebkādos sabiedriskajos pasākumos. Faktiski saskaņā ar šo likumu aizliegts pat iziet uz ielas ne tikai formas tērpā, bet pat ar tās elementiem. Tāpēc šajā aspektā mūsu rekonstrukcija nenotika," paskaidroja Šaripovs.

Tomēr, viņš piebilda, Latvijas valdības aizliegumiem bijusi sava reakcija – šogad piemiņas pasākuma dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad.

"Jā, cilvēki nebija formas tērpā, taču viņa bija ļoti daudz. Genocīda nebūs. Mēs cenšamies panākt, lai mūsu atmiņa par Sarkanās armijas karavīru varoņdarbu saglabātos. Pateicoties šim varoņdarbam, mēs esam dzīvi un dzīvojam Latvijas valstī," noslēgumā piebilda Šaripovs.

Padomju informācijas birojs paziņoja: 1944. gada 13. oktobrī 3. Baltijas frontes karaspēki ar 2. Baltijas frontes spēku atbalstu triecienā ieņēma Padomju Latvijas galvaspilsētu Rīgu. 42 dienas vēlāk, 1944. gada 24. novembrī Sarkanā armija pilnībā atbrīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriju no vācu fašistiskajiem spēkiem.

14
Tagi:
Rīga, Sarkanā armija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs
Medicīnas darbinieki, foto no arhīva

"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām

16
(atjaunots 11:25 20.10.2020)
Organizācijas "Māmiņu Klubs" vadītāja Sandija Salaka sūdzas par ārstu attieksmi – viņas tuvinieks ar insultu nonāca slimnīcā tikai pēc divām dienām.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Nepatīkamu situāciju iedzīvojusi organizācijas un vecākiem paredzēta medija "Māmiņu Klubs" vadītāja Sandija Salaka. Sociālajos tīklos viņa pastāstīja, kā tika hospitalizēts viņas mātes vīrs. Izrādās, ārsti nav vēlējušies vest sirmgalvi uz slimnīcu koronavīrusa dēļ.

"Vai nav citas slimības? Manas mammas vīram pirms pāris dienām bija insults. Mājās pēkšņi nokrita uz grīdas. Atbrauca ātrie, nepaņēma, jo taču covid, nevar visus ņemt. Nekonstatēja it kā arī to insultu. Jauni ārsti. Teica, ka neņems uz slimnīcu, jo taču covid, varbūt nav tik traki. 2 dienas pagāja. Aizgāja pie ģimenes ārsta, kura nolamāja, ka vispār ir atnācis, jo taču covid! Lai sēž mājās. Tomēr aizbrauca uz slimnīcu, kur konstatēja insultu. Tuviniekiem nav nekādas iespējas sazināties, telefons ir atņemts, jo taču covid. Nevienu nelaiž klāt. Vai saslimstība ar insultu ir mazinājusies, jo taču covid? Manam tuviniekam reāli netika sniegta medicīniskā palīdzība, jo visi ir iebaidīti. Tagad viņš nevar staigāt, jo taču covid," Sandija Salaka aprakstīja pārdzīvoto savā lapā Facebook.

Liela daļa komentētāju sašutumam piekrita, tikai daži nenoticēja producentes stāstam.

"Medicīnas sistēma kā tāda brūk, un Covid tai ir lielisks iegansts. Pirms 2 nedēļām dēlu aizvedu ar milzīgām sāpēm labajā pusē vēderā un temperatūru. Viņš gulēja gandrīz dienu izolatorā, jo jāizslēdz Covid, dēļ Covid apciemot nedrīkst, bet dēļ datu aizsardzības info sniegšana ir ierobežota. Viņam tikko 18 gadi. Ko tāds jauns cilvēks, kuram ir augsta temperatūra un sāpes, var pa telefonu kaut ko paskaidrot un pateikt, ka vienīgi, es guļu. Noturēja viņu vairākas dienas neatliekamajā, tad ievietoja nodaļā. Vederplēves iekaisums. Ir diagnoze izrakstīti es, bet cēlonis konkrēts nav. Teikšu godīgi, man vēl šajā situācijā paveicās, ka palīdzēja kontakti, lai vēlāk varētu sazināties ar ārstiem, lai medmasinas, atļautu tikšanos pie loga. Bet pirmās divas dienas es biju izmisumā, līdz metu kaunu pie malas un saslēdzu kontaktus. Dzirdot šādas situācijas un piedzīvojot to, ir skumji, ka vīruss stāv par visu un ir attaisnojums bardakam veselības sistēmā. Šāds pats bardaks ir arī izglītības un aizsardzības jomā. Uz visām pāri Covid," savu iespaidu atstāstīja Zane Cinglere-Kraukle.

Savu sāpi pastāstīja arī Ligita Ikere:

"Man pāris nedēļas atpakaļ radiniece saslima-38,5 temperatūra un viss, ģimenes ārste atteica izmeklēt, pieņemt. Tikai pēc Covid testa, kas bija pieejams tikai pēc nedēļas. Tas bija negatīvs. Bet visu nedēļu cilvēks dzīvoja neziņā par savu veselību - no rītiem 37,3 un vakaros 37,7.Pašam bija jāmin, kas tas varētu būt. Ārste nekonsultēja pat pa telefonu. Tā ka veselības aprūpe Latvijā nav pieejama akūtiem slimniekiem, kam nav nekāda sakara ar Covid. Tas ir Fašisms!!!!!!" viņa bija sašutusi.

Savukārt citi stāstīja pozitīvus stāstus un pateicās ārstiem.

"Te nostrādājis "cilvēciskais faktors". Šonedēļ biju lieciniece pilnīgi pretējam stāstam - kundze 86 g., ar līdzīgiem simptomiem, tika hospitalizēta bez jebkādām diskusijām. Nav dzirdēts, ka kāds būtu par to atštaukāts. Un telefons bija, arī avīze, brilles..." pastāstīja Sigita Bukolovska.

"Labdien. Tuviniekam, protams, veselību un jums izturību. Nevaru nepadalīties. Man līdzīga situācija bija sestdienas vakarā. Cilvēks saļima manā acu priekšā. Ātrie ieradās 5 min. laikā. Jauni speciālisti. Konstatēja faktu un to, ko var noskaidrot uz vietas. Pielika visas pūles, lai pacients dotos līdz, jo situācija nopietna. Slimnīcā 4 stundu laikā tika viss izmeklēts. Rezultātā konstatēja trombu. Telefons netika noņemts pat intensīvajā palātā. Šobrīd, paldies Dievam, viss ir labi. Pārveda uz parasto palātu, un viss iet uz labo pusi. Jā, apciemot nevar, bet varu caur posteni nodod paciņu. Visu šo laiku sazvanāmies. Nezinu, kādēļ tik dažādas situācijas. Esmu pateicīga dakteriem," pastāstīja Iveta Smilga.

"Manai vecmammai pirms pāris gadiem bija insults, pirms visa Covid. Atbrauca ātrie, nekonstatēja insultu, teica, ka varētu būt alerģija pret zālēm. Mēs sazvanījāmies ar ģimenes ārstu, izstāstījām situāciju, teica, ka varētu tas būt insults, lai zvanot vēlreiz ātrajai palīdzībai. Atbrauca ātrie vēlreiz. Labi, tā kā esot tas insults, bet viņi uz slimnīcu nevedīšot, jo vecmamnai svars pa lielu, lai domājot paši, kā uz slimnīcu. Tā kā ne visur Covid vainojams, šādas kļūdas bija arī pirms Covid. Protams žēl, ka tiek nepareiza diagnoze uzstādīta," piezīmēja Liene Bojāre.

"Pilnīgākās muļķības! Insulti tiek ārstēti kā līdz šim. Pilnīgi nekas nav mainījies. Lūdzu, nobildējiet NMP talonu, ko Jums brigāde iedeva, atsakot hospitalizāciju (droši aizsedzot pacienta datus), nevis izplatiet muļķības!" droši iebilda ārsts Sergejs Daņilovs.

Tomēr publikācijas autorei, šķiet, aug jautājumu skaits par veselības aprūpes iestāžu darbību. Komentāros viņa atklāja jaunākas ziņas par pacienta uzturēšanos slimnīcā "Gaiļezers".

"Situācija ir šausmīga. Cilvēks no intensīvās terapijas ir pārvests uz parasto, bet telefonu nedod. Viņš ir redzes invalīds, pats nevar paiet. Nevienu nevar sazvanīt tajā slimnīcā, un neviens nevar apciemot. Pateica, ka telefonu iedos tikai tad, kad rakstīs ārā. Bet kā tuvinieki var uzzināt, kā cilvēkam iet? Nav nekādu mantu, neko nedrīkst dēļ tā covida nogādāt! Pat zāles, kas ir vajadzīgas acīm," jaunākās ziņas publicēja Sandija Salaka.

Atgādināsim, ka pēdējo nedēļu laikā Latvijā fiksēts Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Slimnīcās ārstējas 80 pacienti ar koronavīrusa infekciju – lielākais hospitalizēto pacientu skaits kopš pandēmijas sākuma, norāda Nacionālais veselības dienests.

16
Tagi:
sociālie tīkli, sirds slimības, pacienti, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Daugavpils slimnīca uz mēnesi palikusi bez ķīmijterapeita
Mirstība hepatīta dēļ Latvijā ir viena no augstākajām ES
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.

"Īsti zvēri": kas slepeni sabraukuši karot Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 16:42 20.10.2020)
Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Nesen amerikāņu The Wall Street Journal ziņoja, ka ekstrēmistus nogādā konflikta zonā grupās aptuveni pa simt cilvēkiem. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti centās noskaidrot, kā tas viss organizēts un kas tie ir par cilvēkiem.

Arābi videoierakstos

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins pastāstīja, ka Kalnu Karabahā darbojas tūkstošiem radikāļu – starptautisko teroristisko organizāciju "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi), kā arī vairāki kurdu grupējumi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš informēja, ka 300 radikāļi nogādāti Baku no Sīrijas caur Turciju. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pieprasīja no Francijas atvainošanos un uzsvēra, ka viņa armija neizmanto algotņu pakalpojumus. Tomēr daudzie video ieraksti tīmeklī liecina par pretējo.

Azerbaidžāņu kareivji nepublicē savās pozīcijās tapušus video ierakstus, toties sīriešu kaujinieki nav tik pieticīgi. Piemēram, kāda ieraksta autors soļo gar uzbērumu garām armēņu kareivju līķiem un tīrā arābu valodā sauc viņus par "cūkām" un komentāros ik pa brīdim iesprauž "Allah akbar!", Citā video ierakstā dažādos formastērpos ģērbtu kaujinieku grupa atklāj uguni no šaujamieročiem un lielkalibra ložmetēja pikapa kravas kastē.

Guntrack – Sīrijas teroristu iemīļots ierocis. Ne mazākās šaubas par viņu tautību nerada arī skaidri sadzirdamās pavēles arābu valodā.

"Kalnu Karabahā strādā līdz pieci tūkstoši kaujinieku, - RIA Novosti pastāstīja žurnālists, eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Abass Džuma. – Galvenokārt - no tā saucamās Sīrijas nacionālās armijas, kas dislocējusies Idlibā. Tas ir visnotaļ daudzveidīgs vairāku grupējumu veidojums. Piemēram, SNA ir "Divīzija Al Hamza". Šīs bandas kaujinieki bija redzami pirmajā ticamajā video, kas pierāda viņu dalību konfliktā Kalnu Karabahā. Tur viņi nepārprotami apliecināja savu piederību grupējumam un aicināja "kolēģus" steigties uz Azerbaidžānu. Speciālisti noteica uzņemšanas ģeolokāciju – Goradizas pilsēta Azerbaidžānā."

Eksperts ir pārliecināts: "Al Hamzas" kaujinieki ieradušies Kalnu Karabajā no Lībijas, kur viņi karoja pret maršala Halifa Haftara armiju Pārejas nacionālās padomes pusē, ko atbalstīja Turcija. Azerbaidžānā viņus nogādāja Turcijas transporta lidmašīnas. Līdz kauju vietām viņi nokļuva automašīnās. Armēnija informēja, ka cīņās piedalās aptuveni divus tukstošus kaujinieku. Erevāna un Stepanakerta paskaidroja, ka bojāgājušo radikāļu līķi nav atrasti, jo ekstrēmisti ātri iznes savus bojāgājušos un ievainotos no kaujas lauka.

Aizvadītajā nedēļā telekanāls "Al Arabia", atsaucoties uz "Sīrijas cilvēktiesību observatoriju", ziņoja, ka Kalnu Karabahā likdivēti aptuveni simt sabraukušie algotņi.

Kaujinieku elite

"Divīzija Al Hamza" tiek uzskatīta par vienu no cīņasspējīgākajiem grupējumiem STA. Tās kaujinieki nepārtraukti karo kopš 2013. gada. Kopš saformēšanas brīža banda saņem aktīvu finansiālo un materiālo atbalstu no ASV un Turcijas puses. Cita starpā "Al Hamza" arsenālos ir liels skaits amerikāņu prettanka raķešu kompleksu BGN-71 TOW. Grupējuma vadonis ir Turcijas izlūkdienesta MIT virsnieks Seifs Abu Bakrs, kurš ilgus gadus bija Ankaras slepenais aģents ISIS.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Turcija aktīvi izmantoja "Al Hamza" un citu STA grupējumu pakalpojumus Sīrijā. Operācijas "Eifratas vairogs" laikā 2016. gada augustā "divīzijas" kaujinieki vieni no pirmajiem iegāja Džerabulā un Karkamiša valsts ziemeļos. Radikāļi devās cīņā vienā ierindā ar turku armiju un izmantoja tās atbalstu no gaisa un artilēriju. Viņi demonstrēja ārkārtīgu nežēlību pret vietējiem kurdiem. 2018. gadā "Al Hamza" piedalījās turku iebrukumā Afrinā operācijā "Olīvkoka zars", bet 2019. un 2020. gadā aktīvi atbalstīja kuratorus no Ankaras uzbrukumā Idlibā.

"Al Hamza" rīcībā ir sazarots mūsdienīgi iekārtotu treniņnometņu tīkls. Komandieri mācās divās īstās akadēmijās. Teicams ir arī materiālā nodrošinājuma līmenis – pērn viņi ziņoja, ka tiek sākta pašu izstrādāju bruņumašīnu ražošana Idlibā. Pat domubiedri no STA uzskata, ka "Al Hamza" ir "atsaldēta", spējīga uz jebkādām zvērībām pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

"Lielgabalu gaļa"

"Šis grupējums ir viens no visvairāk karojošajiem STA, - uzsvēra Abass Džuma. – "Komandējumam" uz Karabahu izraudzījās kaujiniekus ar lielāko pieredzi. Karabaha viņiem patīk labāk nekā Sīrija vai Lībija: maksā vairāk un apstākļi nav tik smagi. Daudzi to karu uzskata par "apmaksātu atvaļinājumu". Visi STA kaujinieki ir labi bruņoti, ekipēti un turku instruktoru apmācīti, bet "Al Hamza" – jo īpaši."

Eksperts atzina, ka Azerbaidžānai ir skaitliskais un tehnoloģiskais pārsvars pār Kalna Karabahu un Armēniju. Patiesībā šo kārti Baku jau liek galdā, kad noliedz sadarbību ar kaujiniekiem: "Kam mums vajadzīgi algotņi, ja mums pašiem ir laba armija?" Tomēr sīriešiem ir liela kauju pieredze. Viņi iet avangardā, risina grūtākos uzdevumus, pilda netīrāko darbu. Patiesībā viņi ir lielgabalu gaļa, kuras nav žēl. Iedzīvotāju acīs sabraukušo kaujinieku  bojāeja neko nenozīmē – viņiem nav nekāda sakara ar Azerbaidžānu atšķirībā no zārkiem ar vietējiem karavīriem.

Tomēr arī šiem piedzīvojušajiem vilkiem karš Kalnu Karabahā nav viegls. The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, stāstīja, ka zaudējumi Sīrijas kaujinieku vidū aug, 200 radikāļi jau gribot braukt mājās. Acīmredzot, "apmaksātais atvaļinājums" nav izdevies.

Savstarpējas apsūdzības

Azerbaidžānas vadība un Turcija kategoriski noliedz, ka Baku pusē karadarbībā piedalītos ārvalstu algotņi un savukārt pārmet Erevānai, ka tā piesaistot savā pusē kaujiniekus. Piemēram, Ankaras vēstnieks ASV Serdars Kiličs jau pirmajā konflikta nedēļā klāstīja, ka armēņu pusē karojot Irākas kurdi.

"Kauju zonā Diendivkaukāzā patiešām ir algotņi un teroristi, taču viņi cīnās Armēnijas Bruņoto spēku pusē, - diplomātu citēja turku ziņu aģentūra Anadolu. – Runa ir par teroristiskās organizācijas "Kurdu darba partija" kaujiniekiem. Ir skaidri pierādījumi tam, ka KDP teroristi pārsviesti no Irākas ziemeļiem uz Armēniju."

Vēstnieks uzskata par izdomājumiem ziņas par to, ka Turcija pārvieto uz Azerbaidžānu kaujiniekus no Sīrijas. "Ankara nav sūtījusi uz konflikta zonu Sīrijas algotņus un nefinansē tos," uzsvēra diplomāts.

Iepriekš Azerbaidžānas Valsts drošības dienests ziņoja, ka pārtvēris algotņu sarunas no saskarsmes līnijas Karabahā. Struktūras darbinieki apgalvoja, ka ēterā sazinājušies "ar Kurdu darba partiju saistīti teroristi". Savukārt prezidents Armens Sarkisjans kategoriski noraidīja šādus apgalvojumus un uzsvēra: viņa valstī dzīvo kurdi un jezīdi, taču viņi ir Armēnijas pilsoņi.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā