Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks

Pabriks pastāstīja, sūdzas ASV par līdzekļu trūkumu Latvijas aizsardzībai

129
(atjaunots 16:07 07.01.2020)
Gandrīz 200 miljoni dolāru Baltijas aizsardzībai – tas ir kā piliens jūrā, salīdzinot ar Amerikas militāro budžetu, un tomēr.

RĪGA, 7. janvāris – Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks pastāstīja, kā Baltijas valstis izlūdz ASV naudu aizsardzībai, vēsta Bb.lv.

Pēc Pabrika sacītā, Baltijas valstis pastāvīgi lobēja savas intereses ASV, uzsverot, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nepietiek finansējuma savu pretgaisa aizsardzības sistēmu uzlabošanai.

ASV naudas ir daudz – to militārais budžets 2020. gadam sastāda 695,1 miljardu dolāru. Un tie 175 miljoni dolāru, ko piešķiršanu Baltijas aizsardzībai ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja pērnā gada beigās, ir būtiska palīdzība.

Amerikā izdzirdēja arī sūdzības attiecībā uz Baltijas valstu pretgaisa aizsardzību. Saņemot 50 miljonus dolāru gaisa telpas aizsardzībai, reģions var būtiski paātrināt šī militārās jomas attīstību.

Savukārt pavasarī Rīgā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības iestādes plāno vienoties par to, kā sadalīs Amerikas naudu.

Padalies

Iepriekš kļuva zināms, ka ASV 2020. gadā piešķir Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru no aizsardzības budžeta militārās kooperācijas attīstīšanai. Turklāt pirmo reizi tika piešķirti naudas līdzekļi pretgaisa aizsardzības attīstībai – 50 miljoni dolāru.

Lācis. Foto no arhīva.
© Sputnik / Владимир Астапкович

ASV ik gadu piešķir militāro palīdzību Baltijas valstīm. Maskava vērtē to kā nedraudzīgu soli NATO militārās klātbūtnes paplašināšanās fonā pie Krievijas robežām. Baltijas valstis un Polija uzņēma savā teritorijā četrus alianses starptautiskos bataljonus, kuru kareivju kopējais skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus cilvēku. KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu norādīja, ka mācību laikā NATO militārpersonu skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug līdz 40-60 tūkstošiem cilvēku.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas palielināt konfrontāciju ar NATO – ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka Krievija neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse aizbildinās ar šo ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām lielāku skaitu tehnikas un bataljonu.

129
Tagi:
pretgaisa aizsardzība, Latvija, ASV, Artis Pabriks
Pēc temata
No liberāļa līdz rusofobam: publicists pastāstīja par Pabrika "evolūciju"
Jurkāns: Latvija pārvērtusies ASV neprātīgās, agresīvās politikas poligonā
Politiskais analītiķis: ASV tieši iejaukušās politiskajā cīņā Latvijā
Latvijas ārlietu ministrs attaisno ASV apšaudes Irākā
Ilga Šuplinska

Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju

1
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš šonedēļ centīsies panākt izlīgšanu starp izglītības un zinātnes ministri un skolotāju arodbiedrību.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Jaunie ierobežojumi, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, izraisīja jaunu konflikta vilni starp skolotāju arodbiedrību un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vēsta Latvijas Radio.

Saskaņā ar jaunajām prasībām, kuras vakar atbalstīja valdība, no 30. novembra katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir jālieto sejas maskas, arī mācību stundu laikā. Ja skola nespēj nodrošināt šo normu izpildi, tai ir jāorganizē tālmācības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicina ideja autorus iedomāties klasi 90 kvadrātmetru platībā, kur skolotājam maskā ir jāsaņem atgriezeniskā saite no katra skolēna.

Viņa uzskata, ka jaunajos ierobežojumos ir zināma daļa cinisma – mazas klases visātrāk pāries pie tālmācībām, jo fiziski nav iespējams izpildīt šīs prasības. Tādējādi, valdības lēmuma faktiskais mērķis ir, lai bērni vairāk mācās attālināti.

"Tad vajadzēja atklāti pateikt – lūdzu, ejam visi uz attālinātajām mācībām," uzsvēra Vanaga.

Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve, paskaidroja, ka galvaspilsētā izpildīt prasības par 3 kvadrātmetriem uz vienu bērnu būs grūti. Pēc viņas sacītā, Rīgā vismaz trešdaļā skolu klasēs ir pa 30-33 skolēniem. Dome sazināsies ar katru izglītības iestādi, lai vienotos, kā izpildīt prasības, un noskaidrot, kuras var un kuras nevar īstenot jaunās normas.

Skolotāju arodbiedrības padome šodien pieņems lēmumu par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu.

Lēmumu par to plānoja pieņemt arī agrāk, taču organizācija deva ministrei iespēju izskaidrot savu pozīciju. Skolotāji gaidīja atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem. Tomēr, pēc Vanagas sacītā, daļa saņemto paskaidrojumu bija "gana saturiski tukšas, par daļu prasībām nav pat pussolis pasperts pretī".

Premjerministrs Krišjānis Kariņš piedalīsies Šuplinskas un Vanagas dialogā un cer uz mierīgu konflikta atrisināšanu.

"Uzskatu, ka sarunu gaitā daudz ko var panākt," paziņoja premjers.

Tikšanās ir ieplānota ceturtdien – pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes.

1
Tagi:
skolotāji, Ilga Šuplinska
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības
Varbūt vismaz slēpes novilksim: Krivcova piedāvā izmantot Šuplinskas apgaismības mirkli
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Rīgas osta

Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%

6
(atjaunots 14:09 25.11.2020)
Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms šī gada desmit mēnešos ir samazinājies par 45,5%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 19,186 miljoniem tonnu, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, kopējais starptautisko pārvadājumu apjoms no janvāra līdz oktobrim sastādīja 17,558 miljonus tonnu, kas ir par 48% mazāk, nekā tajā pašā periodā 2019. gadā, savukārt iekšzemes pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 14,7%, līdz 1,628 miljoniem tonnu.

Tranzītkravu apjoms starptautiskos dzelzceļa pārvadājumos sastādīja 14,492 miljonus tonnu, kas ir par 52,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī-oktobrī. Importa kravu apjoms sastādīja 2,803 miljonus tonnu, kas ir par 1,9% vairāk, savukārt eksporta kravu apjoms – 263 tūkstoši tonnu, kas ir par 10,6% vairāk.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pirms gada, savukārt autokravu tranzīts cauri Latvijas teritorijai – 2,574 miljonus tonnu, kas ir par 31,2% mazāk, nekā pirms gada.

Iepriekš Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai, kurā vērš uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens. Oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu. "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

6
Tagi:
tranzīts, osta, kravas, dzelzceļa pārvadājumi
Pēc temata
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas
Garām Baltijai. Japāna vedīs kravas uz Eiropu pa Krievijas Transsibīrijas maģistrāli