Viesstrādnieki, foto no arhīva

Pie Latvijas robežām čum un mudž imigranti: no Krievijas laužas vjetnamieši un indieši

84
(atjaunots 00:07 06.01.2020)
Valsts robežsardze atzīmēja, ka nelikumīgi valsts robežu šķērsojušo imigrantu skaits mazinās, taču piebilda, ka tas vērojams, pateicoties pastiprinātai kontrolei.

RĪGA, 6. janvāris - Sputnik. Valsts robežsardze atskaitījusies par pārkāpējiem, kuri mēģinājuši nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu 2019. gadā, vēsta Bb.lv.

Atzīmēts, ka aizvadītajā gadā par robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēti 52 nelegālie imigranti, kuru vidū ir 25 Vjetnamas, 13 Indijas, 4 Irānas, 3 Ukrainas, 3 Kubas, 3 Krievijas un viens Baltkrievijas pilsonis.

2018. gadā aizturēti 199 cilvēki. Lai arī 2018. un 2019. gadā aizturēto personu skaits ir ļoti atšķirīgs, Valsts robežsardzes pārstāvji norādīja, ka cilvēku skaits, kuri vēlas nelegāli nokļūt Latvijā, nav mazinājies.

Panākumus izdevies gūt, pateicoties intensīvākai robežas kontrolei no Krievijas puses un vīzu izsniegšanas procedūras stingrākai kontrolei. Zināma loma bijusi arī infrastruktūras celtniecībai pierobežas joslā un nelegālās imigrācijas kanālu nomaiņai.

Pateicoties šīm pūlēm, daļa imigrantu plūsmas no Vjetnamas novirzījusies uz citu valstu robežām.

Tomēr, saskaņā ar robežsargu prognozēm, 2020. gadā joprojām iespējami ekonomisko imigrantu centieni šķērsot Latvijas robežu no Vjetnamas, Indijas un citām ekonomiski mazāk attīstītām valstīm. Imigranti cenšas nokļūt Latvijā, lai iekārtotos darbā.

Iepriekš vēstīts, ka, saskaņā ar Saeimas Drošības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas datiem, pērn Latvijā starp nelegāli strādājošajiem ārvalstniekiem pārsvarā bija Ukrainas un Moldovas pilsoņi. Pie tam viņu vidū vairāk nekā puse bija ukraiņi.

Latvijas iedzīvotāji labprāt ziņo kompetentajām iestādēm par nelegālajiem imigrantiem. Rīgas reģiona Darba valsts inspekcijas inspektore Baiba Puķukalne pastāstīja, ka bieži vien cilvēki informē inspekciju, uzzinot, piemēram, ka būvobjektā netālu no viņu mājām strādā ukraiņu brigāde bez atļaujām un līgumiem.

Jāpiebilst, ka lielākā daļa – 62% nelegālo imigrantu Latvijā nodarbināti celtniecībā. Tikai 8% nelegāli strādā loģistikā un kravu pārvadāšanas jomā, bet 5% - sabiedriskajā ēdināšanā.

84
Tagi:
robeža, Krievija, Latvija, migranti
Pēc temata
Viesstrādniekus Latvijā nelaidīs: Iesalnieks sola aizstāvēt valsts nākotni
Baņķieris paskaidroja, kādēļ Latvija nekad nepanāks Eiropu dzīves līmeņa ziņā
Indieši publicē YouTube padomus, kā iekārtoties kebabnīcās darbā Latvijā
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

7
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

7
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

24
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

24
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi