Pēteris Apinis

Apinis nosaucis galveno problēmu, ar ko saskaras samazinātās NMPD brigādes

77
(atjaunots 16:31 01.01.2020)
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis komentēja ātrās palīdzības vadītājas Lienes Cipules sacīto, kura pieprasa neatliekamās palīdzības brigādes divu cilvēku sastāvā.

RĪGA, 1. janvāris – Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule uzskata par pareizu ātrās palīdzības brigāžu veidošanu no diviem cilvēkiem. Pēc Cipules sacītā, ātrās palīdzības darbinieki atbalstīja izmaiņas: vieni ir gatavi paši sēsties pie stūres, citi – braukt vieni ar šoferi.

Ar ātrās palīdzības divu cilvēku brigādēm nebūtu bijis nekādu problēmu, ja neatliekamās palīdzības dienestā strādātu tikai vīrieši, paziņoja Sputnik Latvija Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

"Man dažkārt ir grūti iedomāties, kā divas trauslas sievietes tiek galā ar šādām situācijām. Tas ir smags fizisks darbs – uzkāpt piektajā stāvā, nest slimnieku, reanimēt viņu. Ne vien Latvijā, bet arī visā Austrumeiropā medicīna – tas ir sieviešu darbs: 90% visu medicīnas darbinieku ir sievietes," norādīja Apinis.

Latvijas NMPD tuvāko sešu gadu laikā pāries pie darba brigādēs, kuras sastāvēs no diviem cilvēkiem, iepriekš paziņoja Cipule. Pēc viņas teiktā, tā var būt gan brigāde ar diviem mediķiem, gan brigāde ar mediķi un apmācītu autovadītāju. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam trūkst vairāk nekā 500 speciālistu, konstatēja Cipule.

Апинис объяснил, в чем проблема бригад скорой помощи из двух человек
77
Pēc temata
Vadītāji izmācīsies par ārstiem, diagnostika 10 minūtēs: Latvijas ātrā palīdzība pārveidosies
Latvijā pieaugušas ātrās palīdzības pakalpojumu cenas
Cipule: samazinājies nāvju skaits, gaidot ātrās palīdzības ierašanos
Krievu medmāsa atlaista, ārsts aizgājis pats: kā ārstēties lauciniekiem Latgalē
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

20
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

20
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

42
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

42
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

0
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

0
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju