Naudas maks. Foto no arhīva

Pensijas, pabalsti, atvieglojumi: kam Latvijā jaunajā gadā ir gaidāms pielikums

106
(atjaunots 12:09 31.12.2019)
Nākamgad Latvijā palielināsies pensijas, valsts alimentu apmērs, piemaksas par bērniem un cita veida sociālā palīdzība.

RĪGA, 31. decembris – Sputnik. Sociālā budžeta uzkrājumi ļāvuši Latvijas varasiestādēm nākamgad palielināt minimālās pensijas un virkni pabalstu, raksta avīze "Ņedeļa Segodņa". Pašvaldībām ir sava palīdzības programma iedzīvotājiem, un arī tajā ir savi patīkami jaunumi.

Jauna bāze

Pēc Latvijas ierēdņu sacītā, valsts sociālā budžeta uzkrājumi ir pietuvojušies pirmskrīzes līmenim – vienam miljardam eiro. Tas ļāvis nākamgad sākt risināt mūžseno problēmu – ārkārtīgi zemas minimālās pensijas. Lai arī nedaudz, taču tās tiks palielinātas.

Minimālās pensijas apmērs vairs netiks saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, to rēķinās uz valdības apstiprinātās aprēķina bāzes. Plānots, ka šī bāze sastādīs 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro. Patlaban minimālās pensijas apmērs ir atkarīgs no darba stāža un tiek noteikts, piemērojot attiecīgu koeficientu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam (64,03 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro).

Minimālās vecuma pensijas palielinājums skars 20,5 tūkstošus cilvēku, un plānots, ka jaunā pensija šiem pensionāriem palielināsies vidēji par 7 eiro.

Kam un cik

Nākamgad personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs sastādīs 88 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro.

Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs sastādīs 104 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,5 eiro.

Ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs sastādīs 120 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro.

Un ja apdrošināšanas stāžs sastāda 41 gadu un vairāk, tad minimālās vecuma pensijas apmērs sastādīs 136 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.

Palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no 64 līdz 80 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības – no 106,72 līdz 122,69 eiro), palielināsies arī minimālās invaliditātes pensijas.

Pirmās grupas invalīdiem minimālā invaliditātes pensija sastādīs 128 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības – 196,30 eiro), Otrās grupas invalīdiem – 112 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības – 171,77 eiro), Trešās grupas invalīdiem – 80 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro).

Piemaksa par bērniem

Nelielas piemaksas jaunajā gadā saņems arī tie, kuru apgādībā ir bērni. Tā, slimības lapas pabalsts vecākam, kurš kopj smagi slimu bērnu, no nākamā gada tiks izmaksāts ilgstošākā nepārtrauktas darba nespējas periodā – 26 nedēļas esošās 21 dienas vietā. To nosaka likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" grozījumu, kurus Saeima pieņēmusi galīgajā lasījumā. Tie stāsies spēkā jau no 2020. gada 1. janvāra.

Turklāt no jaunā gada palielinās izmaksu summas vecākiem, kuri saņem valsts uzturlīdzekļus. Tie vairs netiks saistīti ar minimālo algu.

2019. gadā par bērnu kopš dzimšanas līdz 7 gadu vecumam tika izmaksāti valsts nodrošinātie uzturlīdzekļi 24% apmērā no minimālās algas, jeb 103,2 eiro mēnesī, savukārt par bērnu no 7 līdz 18 gadiem un par katru pilngadīgo personu no 18 līdz 21 gada vecumam – 28,5% apmērā no minimālās algas, jeb 122,5 eiro mēnesī.

Sākot ar 2020. gadu uzturlīdzekļi tiks izmaksāti šādā apmērā: par bērnu kopš dzimšanas līdz 7 gadu vecumam – 107,5 eiro mēnesī, par bērnu no 7 līdz 18 gadiem, kā arī par katru pilngadīgu personu no 18 gadiem līdz 21 gadam – 129 eiro.

Maznodrošinātajiem palīdzēs ar mājokli

Tikmēr Rīgas dome nolēma pārskatīt mājokļa pabalsta apmēru, kurš pienākas maznodrošinātiem galvaspilsētas iedzīvotājiem. Pašvaldības speciālisti konstatējuši, ka 39% gadījumu 1 kvadrātmetra īres maksa par mājokli pārsniedz noteikumos noteikto summu 4,27 eiro apmērā. Šī summa neatbilst reālai tirgus situācijai. Cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuriem nav sava mājokļa, nespēj par šiem līdzekļiem noīrēt pat vispieticīgāko dzīvokli.

Mājoklim līdz 32 kvadrātmetru platībai pabalsts tagad ir noteikts 8 eiro apmērā par kvadrātmetru, dzīvojamajām telpām ar platību no 32 līdz 45 kvadrātmetriem – 7 eiro par kvadrātmetru, savukārt dzīvojamajām telpām ar platību virs 45 kvadrātmetriem – 5 eiro.

Tādējādi, piemēram, maznodrošināti rīdzinieki 30 kvadrātmetru dzīvoklim varēs saņemt 240 eiro pabalstu līdzšinējo 128,1 eiro vietā.

Turklāt Rīgas domē parūpējušies arī par to, lai vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem, kā arī ģimenēm, kur visi ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi, gūtu plašākas iespējas komunicēt ar valsts un pašvaldības iestādēm ne vien ar telefona, bet arī ar e-pasta palīdzību. Tādēļ mājokļa pabalstā plānots iekļaut arī kompensāciju par telekomunikācijas pakalpojumiem līdz 15 eiro mēnesī (taču ne vairāk, nekā norādīts sakaru operatora rēķinā).

Sekojiet līdzi informācijai

Lielākā daļa pabalstu un atvieglojumu tiek sadalīta starp pašvaldībām, un katrā no tām ir savi noteikumi, savi atvieglojumi un atšķirīgs palīdzības apmērs. Tam, kas un kam pienākas, jāseko medijos, kur viena vai otra pašvaldība publicē šāda veida informāciju.

Nodarbinātības aģentūra
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Piemēram, Jūrmalas pašvaldība nesen paziņoja, ka no jaunā gada plāno palielināt pensionāriem pabalstu medicīniskajiem pakalpojumiem – no 50 līdz 100 eiro. Šī pabalsta mērķis ir palīdzēt vecāka gadagājuma cilvēkiem segt medicīnisko pakalpojumu izmaksas, tostarp pacientu maksas, zobārstniecības pakalpojumus, zāles un medicīniskās preces, tostarp brilles.

Tiesības saņemt pabalstu ir visiem Jūrmalā deklarētiem cilvēkiem, kuri saņem vecuma vai izdienas pensiju. Pabalsts tiek piešķirts reizi gadā uz pensionāru iesniegto izmaksas apstiprinošo dokumentu pamata.

Medicīnisko pakalpojumu pabalstus Jūrmalas pensionāri saņem kopš 2017. gada.

106
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

4
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

4
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Ziemeļu straume

"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ

0
(atjaunots 08:12 27.11.2020)
Norvēģu kompānija "DNV GL" atteikusies no kuģu inspekcijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" sertificētājs, norvēģu kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" ("DNV GL") atteikusies no tālāka darba projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus, vēsta RIA Novosti.

"ASV Valsts departaments publicējis jaunu instrukciju jautājumā par likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" (PEESA). Šī iemesla dēļ mēs uzskatām, ka uz "DNV GL"darbību, kas pārbauda projektu "Ziemeļu straume 2" apkalpojošos ekipētos kuģus, iespējams attiecināt sankcijas. Tāpēc "DNV GL" ir pārtraukusi pakalpojumu sniegšanu, uz ko var attiecināt PEESA darbība," paziņoja kompānijas pārstāvis.

Nacionālistu gājiens Varšavā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vēlāk "DNV GL" pārstāvji paskaidroja, ka iepazinušies ar ASV Valsts departamenta jauno instrukciju, kas attiecas uz likumu PEESA un secinājuši: sankcijas attiecinātas uz projektā iesaistīto kuģu un uz tiem uzstādīto iekārtu pārbaudēm. Kompānija uzsvēra, ka arī turpmāk sniegs pakalpojumus, kas saistīti ar maģistrālajiem cauruļvadiem.

"DNV GL" paskaidroja, ka projektā kompānija nodarbojas ar dokumentācijas izskatīšanu un pārbaudīja būvdarbus jautājumā par to atbilstību standartiem. Pakalpojumu kompleksā bija iekļauts arī iekārtu testēšanas un sagatavošanas monitorings, kas tika izmantotas uz kuģiem gāzesvada izbūves laikā. Bez tam "DNV GL" pienākums bija izsniegt atbilstības sertifikātu pēc projekta apmierinoša noslēguma

Kompānija "Nord Stream 2" nesniedza komentārus par situāciju.

"Mēs nevaram atklāt vai komentēt komerciālu informāciju. No nelikumīgām ekstrateritoriālām sankcijām Eiropas kompānijas ir jāaizsargā Eiropas valstu valdībām un Eiropas komisijai," žurnālistiem atgādināja kompānijas pārstāvji.

"Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" paredz divu maģistrālo gāzes cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai.

Pret gāzesvadu aktīvi strādā Savienotās Valstis, kas vēlas pārdot Eiropā savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019. gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja kompānijām nekavējoties pārtraukt dalību būvdarbos. Šveices "Allseas" toreiz gandrīz nekavējoties apliecināja, ka aptur darbus.

Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2" un attiecināja pret to paketi PEESA. Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai ekipējumam.

Tāpat, ziņo mediji, Vašingtona plāno sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada būvdarbu noslēguma posmā. Vācijas ziņu aģentūra DPA vēstīja, ka patlaban ASV vadība sazinās ar Eiropas uzņēmumiem un brīdina tos par iespējamām sankcijām.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Dānija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?
VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam
Eksperts paskaidroja, kāpēc ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecību var nesteigties
Džo Baidens var palīdzēt "Ziemeļu straumei 2"? Polijas baisais sapnis