Latviešu-krievu vārdnīca, foto no arhīva

Desmit eiro par piecām minūtēm: deputāte piedāvā maksāt latviešiem par krievu valodu

62
(atjaunots 19:56 30.12.2019)
Rīgas domes deputāte no Jaunās konservatīvās partijas, rakstniece un žurnāliste Eva Mārtuža piedāvāja inovācijas apkalpošanas jomā - iekasēt maksu par tulka pakalpojumiem no krievvalodīgajiem līdzpilsoņiem un galvaspilsētas viesiem.

RĪGA, 31. decembris - Sputnik. JKP locekle un rakstniece Eva Mārtuža, šķiet, ir atradusi labu veidu, kā monetizēt krievu valodas zināšanas. Savā Twitter Rīgas domes deputāte uzstājās ar iniciatīvu ieviest speciālu apmaksas veidu darbiniekiem, kuri sazināsies ar klientiem krievu valodā un apmaksāt viņu darbu pēc tulka tarifa.

"Cik maksā 10 min. dzīvā jeb tiešā tulkojuma no latviešu uz krievvalodību? Takse - 10 euro par 5 minūtēm. Laiks labot vecās kļūdas un ļaut lielveikalu, visu sabiedrisko iestāžu un privātfirmu latviešiem ieviest šo samaksas formu. Neproti valodu - meklē tulku. Tulka darbs arī maksā," prāto Eva Mārtuža.

​Daži komentētāji iedvesmojušies ar Rīgas domes deputātes no Jaunās konservatīvās partijas ideju.

"Igaunijas VID tā esot. Blakus ir tulka kabīne, nesaproti EE, lūdzu izmanto viņa maksas pakalpojumus," atbalsta autori Māris Kaminskis, par piemēru minot kaimiņvalsts pieredzi.

​"Tiesās civillietās tas jau kādu laiku notiek. Paldies Dzintaram Rasnačam! Atliek citās jomās arī ieviest. Griba izšķir visu," - raksta Krista Milberga.

​Taču daudzus sekotājus deputātes iniciatīva, acīmredzot, neiepriecināja, un viņi to uzskatīja par nedzīvotspējīgu. Vismaz tāpēc, ka par tulka darbu tik daudz nemaksā.

"Man tikai viens jautājums - kāpēc esat ieciklējušies tikai uz krievu valodu? Paskatieties riņķī! Kad kāds uzraksts krieviski, tā uzreiz ir bļaušana, bet kad uzraksti angļu, tad viss OK!" - interesējas lietotājs Vilcienstūrmanis.

​"Tūrisms nolemts?" vaicā lietotājs Richijs.

​"Jā, privātfirmai uzreiz palielinās konkurētspēja," pauž Deniss.

​"Kā man patīk nacionālistu ņemšanās ap krievu valodu - gatavi apkarošanai naudu un darbu ieguldīt. Žēl, ka šādas enerģijas nav latviešu valodas uzturēšanai un tās lietojuma telpas paplašināšanai..." - ar sarkasmu piebilda komentētājs ar lietotājvārdu Obnimashka.

62
Pēc temata
Šnore šausmās: par Latvijas naudu tiek īstenota rusifikācija
Latvijā ir vieglāk apgūt krievu valodu: Latvijas ĀM atbildējusi Krievijas diplomātiem
Brazīlietis šokēts: nekādu sarunu latviešu valodā, Latvijā visi runā krieviski
Latvieši Twitter tīklā šokēti: 86% skolēnu izvēlas krievu valodu
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

3
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

3
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

7
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

7
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts