RĪGA, 29. decembris – Sputnik. Mazākumtautību skolu pārvešana pie mācībām latviešu valodā ir svarīgs solis vienotas sabiedrības izveidei, uzskata prezidents Egils Levits. Viņš pauž, ka sabiedrība pakāpeniski tuvojas vienotai latviešu nācijai ar latviešu valodu, kultūru un latviešu dzīvesziņu, kurā varot iekļauties dažādas etniskās izcelsmes cilvēki, un tas nenozīmējot asimilāciju.

Levita un viņa līdzgaitnieku fantastiskie projekti, ko viņi apraksta gandrīz vai kā realitāti, ne mazākajā mērā neatbilst Eiropas Savienības attīstības tendencēm, intervijā Sputnik Latvija norādīja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis.

"Daļa krievu asimilēsies – tie, kam nav ko zaudēt. Kad cilvēka kultūras potenciāls tuvojas nullei, viņam ir vienalga, kādā valodā viņš ceps kartupeļus "McDonalds". Taču tādi cilvēki vēsturi netaisa – tādi cilvēki vispār neko nedara. Levits pārāk ilgi dzīvojis tālu prom no Latvijas, lai saprastu situāciju," teica Petropavlovskis.

Izglītības reforma Latvijā paredz pilnīgu pāreju pie mācībām latviešu valodā līdz 2021.-2022.mācību gadam. Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās apmācības likvidācija ir likumīga. Valdība apstiprinājusi noteikumus, kuri paredz, ka latviešu valoda ir galvenā vecākā pirmskolas vecuma bērnu rotaļās bērnudārzos, bet audzinātāji var atteikties no saziņas krievu valodā.

© Photo Facebook / Andrejs Elksniņš

Un vēl kā izmirs: kādēļ Latvijas krievi runā "svešvalodā"

Eksperti secinājuši, ka, likvidējot mācības mazākumtautību valodās, pasliktināsies izglītības kvalitāte valstī. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji negatīvi novērtēja izglītības reformu, sākās protesti. Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu Latvijā uz izglītību dzimtajā valodā. Krievijas ĀM regulāri pievērš pasaules tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas diskriminējošai politikai valodas sfērā.

Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valodas statuss piešķirts tikai latviešu valodai, lai arī krievu valodu par dzimto uzskata aptuveni 40% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

© CC0 / pexels

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.