RĪGA, 29. decembris – Sputnik. Mazākumtautību skolu pārvešana pie mācībām latviešu valodā ir svarīgs solis vienotas sabiedrības izveidei, uzskata prezidents Egils Levits. Viņš pauž, ka sabiedrība pakāpeniski tuvojas vienotai latviešu nācijai ar latviešu valodu, kultūru un latviešu dzīvesziņu, kurā varot iekļauties dažādas etniskās izcelsmes cilvēki, un tas nenozīmējot asimilāciju.
Levita un viņa līdzgaitnieku fantastiskie projekti, ko viņi apraksta gandrīz vai kā realitāti, ne mazākajā mērā neatbilst Eiropas Savienības attīstības tendencēm, intervijā Sputnik Latvija norādīja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis.
"Daļa krievu asimilēsies – tie, kam nav ko zaudēt. Kad cilvēka kultūras potenciāls tuvojas nullei, viņam ir vienalga, kādā valodā viņš ceps kartupeļus "McDonalds". Taču tādi cilvēki vēsturi netaisa – tādi cilvēki vispār neko nedara. Levits pārāk ilgi dzīvojis tālu prom no Latvijas, lai saprastu situāciju," teica Petropavlovskis.
Izglītības reforma Latvijā paredz pilnīgu pāreju pie mācībām latviešu valodā līdz 2021.-2022.mācību gadam. Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās apmācības likvidācija ir likumīga. Valdība apstiprinājusi noteikumus, kuri paredz, ka latviešu valoda ir galvenā vecākā pirmskolas vecuma bērnu rotaļās bērnudārzos, bet audzinātāji var atteikties no saziņas krievu valodā.
Eksperti secinājuši, ka, likvidējot mācības mazākumtautību valodās, pasliktināsies izglītības kvalitāte valstī. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji negatīvi novērtēja izglītības reformu, sākās protesti. Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu Latvijā uz izglītību dzimtajā valodā. Krievijas ĀM regulāri pievērš pasaules tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas diskriminējošai politikai valodas sfērā.
Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valodas statuss piešķirts tikai latviešu valodai, lai arī krievu valodu par dzimto uzskata aptuveni 40% iedzīvotāju.
