Rīga

Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās

90
(atjaunots 10:28 26.12.2019)
Sociālais kapitāls nekrājas, cilvēku veselība neuzlabojas: Latvija pasaules valstu reitingā no iedzīvotāju vispārējās labklājības viedokļa.

RĪGA, 26. decembris — Sputnik. nesen Lielbritānijas pētījumu centrs Legatum Institute iepazīstināja ar pasaules valstu ikgadējo iedzīvotāju vispārējās labklājības reitingu – Global Prosperity Index 2019. Reitinga 13.izdevumā iekļautas 167 valstis, kurās kopā dzīvo vairāk nekā 99% Zemes iedzīvotāju. Reitingā iekļauta arī Latvija, stāsta Grigorijs Antonovs materiālā, ko publicēja Bb.lv.

Katras valsts reitingu veido vērtējums saskaņā ar 294 dažādiem kritērijiem, kas apvienoti trijos blokos: sabiedrība, ekonomikas atvērtība, iedzīvotāju iespējas. Pie tam valstis ierindotas reitingā ne tikai kopā, bet arī katrā no reitinga 12 apakškategorijām.

Reitinga sastādīšanas gaitā, atzīmēja tā autori, tiek izmantoti pārbaudāmi dati tikai no pieejamiem avotiem.

Salīdzinājumā ar 2009.gada reitingu, pirmajā valstu desmitā nekas nav mainījies – tās tikai apmainījušās vietām. Deviņas no tām ir Eiropas valstis. "Lielā septītnieka" (G7) valstis atrodas pirmajās trīsdesmit vietās, BRICS valstis – otrajā piecdesmitniekā.

Ar dabu viss ir kārtībā

Bijušās PSRS valstu reitingu izkliedētība izrādījusies daudz plašāka – no trešā līdz 13.desmitam. Tālāk par citām 10 gadu laikā kopējā reitingā uz augšu pakāpusies Kirgizstāna – par 18 vietām. Tas ir trešais rezultāts starp visām valstīm, kas iekļautas 2019.gada indeksā.

Pēdējo 10 gadu laikā Latvija ir zaudējusi vienu vietu un tagad ierindojusies 35.vietā, ieņemot trešo vietu starp bijušajām PSRS republikām. Priekšā ir tikai Igaunija (21.vieta) un Lietuva (33.vieta).

Tālāk seko Gruzija (53. vieta), Armēnija (61), Kazahstāna(68), Baltkrievija (73), Moldova (81), Kirgizstāna (88), Azerbaidžāna (92), Ukraina (96), Uzbekistāna (103), Turkmenistāna (108), Tadžikistāna (114).

Relatīvi augstu vietu Latvija saņēmusi kategorijā "Drošība" (34), "Valsts pārvalde" (37), "Personīgās brīvības" (39), "Investīciju vide" (34), "Uzņēmējdarbība" (37), "Piekļuve tirgum un infrastruktūrai" (40), "Ekonomikas kvalitāte" (34), "Dzīves apstākļi" (40), "Izglītība" (30).

Atsevišķā vietā - "Dabas vide". Šajā kategorijā Latvija novērtēta kā 11.valsts pasaulē. Iespējams, tas ir godpilns rādītājs.

Problēmas ar sabiedrību un veselību

Par diviem rādītājiem Latvija saņēmusi ļoti zemu vērtējumu. Kategorijā "Veselība" valsts ierindota 87.vietā pasaulē, kategorijā "Sociālais kapitāls" – pat 130.vietā, līdzās Burkinai-Faso un Venecuēlai.

Ar "Veselību" viss ir skaidrs. Var pēc sirds patikas iepludināt Latvijas veselības aprūpē papildu līdzekļus, sistēma tik un tā nekādi nevar pacelties pieklājīgā līmenī. Arī iedzīvotāji nevar lepoties ar īpaši labu veselību.

Bet "Sociālais kapitāls"? kas tas par zvēru un kāpēc Latvijā tā ir tik maz? Britu pētnieki šajā kategorijā iekļauj tādus parametrus, kā personīgās un ģimeniskās attiecības sabiedrībā, sociālie sakari, savstarpējā uzticība, uzticēšanās valsts struktūrām, pilsoņu sociālā aktivitāte.

Vārdu sakot, Latvijas iedzīvotājiem pieklibo gan fiziskā, gan sabiedriskā veselība, un, šķiet, nevienam nav zināms, ko šajā ziņā darīt.

Starp citu, bijušās PSRS republiku vidū "Sociālā kapitāla" attīstības līmeņa ziņā pirmās trīs vietas ieņem Uzbekistāna (22.vieta konkrētajā kategorijā), Tadžikistāna (26) un Kirgizstāna (37). Patiešām – laime nav naudā mērojama!

Ukraina paklupusi, bez Vidusāzija nepadodas

Tomēr atgriezīsimies pie bijušās PSRS valstīm. To starpā lielāko progresu (virzību uz priekšu vispasaules reitingā) kategorijā "Sabiedrība" pēdējo 10 gadu laikā demonstrē Kirgizstāna (pacēlusies par 36 vietām), Uzbekistāna (par 31 vietu) un Armēnija (par 28 vietām). Savukārt smagākais kritiens ir Ukrainā (par 28 vietām uz leju).

Kategorijā "Ekonomikas atklātība" lielākā virzība uz augšu pēdējo 10 gadu laikā atzīmēta Gruzijā (par 11 vietām uz augšu), kā arī Moldovā un Kirgizstānā (par 10 vietām uz augšu). Pie tam vienīgā bijušās PSRS republika, kam šajā reitinga kategorijā fiksēts kritums 10 gadu laikā, ir Turkmenistāna (par 14 vietām).

Kopumā kategorijā "Iedzīvotāju iespējas" starp bijušās PSRS valstīm lielāko progresu pasaules labklājības reitingā laikā no 2009.gada rāda Kazahstāna (par 17 vietām uz augšu), Kirgizstāna (par 15 vietām), kā arī Azerbaidžāna (par 11 vietām) un Krievija (par 8 vietām). Savukārt kritušās šajā kategorijā četras valstis: Turkmenistāna (par 6 vietām), Armēnija (par 5 vietām), Ukraina (par 4 vietām) un Uzbekistāna (par 3 vietām).

Bet ja nu laime tomēr mērojama naudā?

Aprēķinot valstu labklājību naudas ekvivalentā, Latvija starp ES valstīm ieņem 4. vietu no beigām – par to liecina Eurostat pētījums, kas fiksēja reālo individuālo patēriņu (AIC) uz vienu iedzīvotāju. Pērn tas Lavijā sastādīja 69% no vidējā līmeņa ES.

Vēl zemāks nekā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija tikai Bulgārijā (56%), Ungārijā un Horvātijā (64%). Nu, labi, ka ne pēdējie!

Mazliet augstāks AIC ir Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā(74%) un Polijā (76%). Lietuvā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pērn sasniedza 89% no vidējā līmeņa ES. Šis cipars nav gluži saprotams, jo mums viss ir zināms.

Visaugstākais rādītājs ir Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (113%).

Ir arī tāds valsts labklājības rādītājs – IKP uz vienu iedzīvotāju pirktspējas paritātes standartos. 2018.gadā Latvijā tas sastādīja 69% no vidējā līmeņa ES. Rādītājs zemāks ir tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%).

Mazliet augstāks nekā Latvijā rādītājs bija Polijā (70% no vidējā līmeņa ES), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).

Visaugstākais rādītājs vērojams Luksemburgā (261% no vidējā līmeņa ES) Irījā (189%), Nīderlandē (129%), Dānijā (128%), Austrijā (127%) un Vācijā (122%).

19 eirozonas valstīs IKP uz vienu iedzīvotāju sastādīja 106% no vidējā līmeņa ES, bet AIC – 104%.

90
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Runa nav tikai par naudu: vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju vēlas pamest valsti
Krievu valoda un nepareiza nauda: kādēļ Latvija tā arī neapsteidza Vāciju
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

5
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

5
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

11
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

11
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju