Jānis Jurkāns

Jurkāns: Latvija pārvērtusies ASV neprātīgās, agresīvās politikas poligonā

1071
(atjaunots 17:14 24.12.2019)
Krievija nav Latvijas ienaidnieks vai ideoloģiska lelle, bet gan reāls kaimiņš, un baltiešiem ir jāsaprot tas un jāveido politika nevis pret KF, bet gan kopā ar to, paziņoja bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns.

RĪGA, 24. decembris – Sputnik. Latvija pārvērtusies amerikāņu neprātīgās, agresīvās ārpolitikas poligonā par spīti savai labklājībai: pēc Tēvoča Sema aizrādījuma var slēgt banku, ostu, kaut vai veselu pilsētu, neviens neskaita, cik nodokļu maksātāju naudas tiek tērēts šai politikai. Un gaismu tuneļa galā joprojām nevar redzēt, paziņoja bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns intervijā izdevumam "PoļitEkspert".

Pēc Jurkāna sacītā, 30 gadi ASV "paspārnē" nostādījuši Latviju uz nabadzības robežas, un nekādu pazīmju tam, ka kaut kas sāk mainīties, nav, sevišķi premjerministra vadībā, kurš ir ASV pilsonis.

"Mēs klausāmies Tēvoci Semu, kuru īsti nesaprotam. Tēvocis Sems slēdza mūsu Ventspils ostu. Kuģi tajā ienākt nedrīkst, citādi nokļūs ASV sankciju sarakstā. Iedomājieties, vesela pilsēta, kur praktiski visi strādā ostā. Osta slēgta (ASV intervijas publicēšanas brīdī jau atcēla sankcijas pret ostu – red.). Dažas Latvijas bankas arī slēdza Tēvocis Sems – par to, ka tās it kā atmazgājušas Krievijas naudu. Mēs nezinām, ko Tēvocis Sems grib izveidot no Latvijas. Un cik nodokļu šai politikai tika iztērēts, nevienam nerūp," pateica Jurkāns.

Pēc viņa domām, Latvijā pie varas esošie politiķi "nezina, kurp mēs virzāmies". "Tā kā viss ir samērā pesimistiski…" atzīmēja Jurkāns.

Viņš paziņoja, ka attiecību pasliktināšanās ar KF iedragājusi Latvijas ekonomiku.

"Nu, mūsu šprotes kas pirka? Eiropā neēd zivju konservus. Mēs sūtījām tos uz Krieviju. Mēs varētu piegādāt Pēterburgai un citiem KF reģioniem savus ābolus, kartupeļus. Tāds ir tirgus! Cik uzņēmumu nomira šo sankciju dēļ, cik darbaspēka pazaudēts," pateica bijušais ĀM vadītājs.

Nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ daudzi sāka braukt prom no Latvijas, kā rezultātā valsts iedzīvotāju skaits no 2,5 miljoniem cilvēku 1990. gadā samazinājās līdz 1,9 miljoniem 2019. gadā.

"Gandrīz pusmiljonu mēs esam pazaudējuši, un, saskaņā ar prognozēm, šis process turpināsies. Kas pelnīs sirmgalvju pensijām? Tiesa, finansisti saka, ka drīz Latvijā nebūs pensiju – būšot pabalsti," pateica Jurkāns.

Bijušais politiķis kritizēja Latvijas varasiestāžu attieksmi pret Krieviju un krievvalodīgajiem.

"Ziniet, man ir sāpīgi. Es mīlu Latviju, un man ir žēl manu bērnu un mazbērnu, jo Latvija, diemžēl, ir pārvērtusies amerikāņu neprātīgās, agresīvās ārpolitikas poligonā. Mēs sākām nelaist valstī krievu skatuves māksliniekus, aizvācām no Latvijas "Jauno vilni", kura katru gadu notika Jūrmalā un burtiski vārījās. Šobrīd tā visa nav. Diemžēl, mēs izstumjam visu krievisko," atzīmēja Jurkāns.

Viņš piebilda, ka Latvijā valodu sāka izmantot kā pletni krievu sodīšanai, ar to domājot divus izglītības latviskošanas viļņus valstī.

"Es vēlētos stāstīt kaut ko optimistisku, ka būs labāk. Taču kur lai to ņem?" pauda nožēlu Jurkāns.

Viņš ir pārliecināts, ka Latvijai ir jārosina politika nevis pret Krieviju, bet gan kopā ar to.

"Ja es būtu Latvijas "direktors", es mēģinātu izveidot Baltijas valstu savienību. Šī savienība uzstātos pret sankcijām, uzsāktu politiku nevis pret Krieviju, bet gan kopā ar Krieviju: attīstītu ekonomisko sadarbību, cīņu pret Rietumu militārajām bāzēm uz mūsu teritorijas. Lai parādītu baltiešiem, ka Krievija nav ienaidnieks un neapdraud mūs. Krievija ir mūsu kaimiņš. Latvijā dzīvo pusmiljons krievu cilvēku," pateica Jurkāns.

Komentējot globālos drošības jautājumus, Jurkāns pauda pārliecību, ka šodien bīstamības perēkļi pasaulē ir Ķīna, Amerika un Tuvie Austrumi.

"Bet Eiropa palielina militāro budžetu. Un mūs tajā arī ievilks. Rodas jautājums – priekš kam? Man ir tāds iespaids, ka Baltijas politiķi nezina, kas ir mūsdienīgi Krievijas ieroči. Mēs pērkam tankus, nolaižam naudu smiltīs, tā vietā, lai piešķirtu to izglītībai. Nākošie kari, ja tie būs, tie būs kiberkari. Neviens nesāks skraidīt ar Kalašņikoviem pa ielām un šaut," pārliecināts Jurkāns.

Viņš uzsvēra, ka baltiešiem ir jāsaprot, ka "Krievija ir mūsu reālais kaimiņš, nevis ideoloģiska lelle".

"Pasaule ir kļuvusi pavisam citāda. ASV, Ķīna un Krievija nosaka visu pasaulē notiekošo. Kas ir ar Eiropu? Domāju, ka tā paliks nomalē, un amerikāņi drīz sāks no tās aiziet, sejā skatīdamies. Viņiem Krievija vēl ilgi būs "ienaidnieks Nr.1". Un tā kā mēs esam pakļauti ASV politikai, darīsim to, ko Tēvocis Sems pateiks. Zīmēt kaut kādas jautras bildītes šādos apstākļos ir ļoti grūti. Es neredzu gaismu tuneļa galā. Bet ja kāds tomēr redz, tad tas ir ļoti garš tunelis," nobeigumā sacīja bijušais ĀM vadītājs.

1071
Pēc temata
Latvijas "iedragāšanai" 8 miljonus no Putina nesaņēmu: Jurkāns atbildēja Kiršteinam
Jurkāns: ASV nostādījušas Latviju uz nabadzības sliekšņa
"Latvija krīt bezdibenī": Jurkāns uzskata, ka varasiestādes pārspīlējušas ar rusofobiju
Jurkāns: Latvijā nozaguši trešo daļu budžeta un vēl piestāda kaut kādus rēķinus Krievijai
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

7
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

7
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

31
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

31
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%