Ventspils mērs Aivars Lembergs

Lembergs pieprasa iztulkot ASV sankcijas latviešu valodā

101
(atjaunots 12:08 16.01.2020)
Aivars Lembergs uzrakstīja divas vēstules, kurās pieprasa paskaidrot, uz kāda pamata pret viņu tika ieviestas Amerikas sankcijas, turklāt paskaidrot to Latvijas valsts valodā.

RĪGA, 23. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. "Magņitska sarakstā" iekļautais Ventspils mērs Aivars Lembergs, spriežot pēc visa, negrasās padoties. Piektdien, 20. decembrī, viņš vērsās ar vēstulēm Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Šīs vēstules mērs publicēja savā Facebook profilā, lai sabiedrība ir lietas kursā.

Kaut kādas apsūdzības kaut kādā darbībā

Pirmā vēstule ir adresēta Latvijas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Tajā norādīts, ka Latvijas Finanšu izlūkdienests, pamatojoties uz naudas atmazgāšanas novēršanas likumiem, iekļāva pilsētas mēru personu sarakstā, kuras "tiek turētas aizdomā par sakariem ar teroristiskām darbībām".

Lembergs norāda, ka pēdējā laikā visos plašsaziņas līdzekļos tika izteiktas nepamatotas apsūdzības kaut kādā viņa prettiesiskā darbībā, kas kļuva par iemeslu iekļaušanai minētajos sankciju sarakstos. Līdzīgas apsūdzības izteica arī virkne Latvijas amatpersonu.

Balstoties uz šo, Lembergs palūdza ģenerālprokuroru atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: vai pret viņu ir ierosināta kaut kāda jauna krimināllieta, par pamatu kurai kalpojusi viņa iekļaušana sankciju sarakstos. Un vai viņam ir piešķirts kaut kāds statuss atbilstoši Latvijas Krimināllikumam.

Otru vēstuli Ventspils mērs nosūtīja FKTK padomes priekšsēdētājam. Tajā Lembergs norādīja, ka pēc paziņojuma par viņa iekļaušanu sankciju sarakstos, atbildīgās iestādes un kredītiestādes veica virkni pasākumu, tostarp iesaldēja viņa vienīgo kontu un viņa tuvinieku – bērnu un sievas – kontus.

Tāpat publiski izskanēja informācija, ka Latvijas bankām ir pienākums izpildīt ASV sankcijas, un ikviens, kurš īstenos finanšu operācijas ar norādītajām personām, kuras atrodas sankciju sarakstā, arī var nonākt tajā.

Turklāt vēstulē tiek atzīmēts, ka viņam nebija sniegta detalizētāka informācija par to, cik ilgi pret viņu tiks piemēroti ierobežojumi, un kādas ir viņa likumīgās tiesības pieprasīt atcelt piemērotos ierobežojumus. Nedz bankas, kuras iesaldēja viņa un viņa tuvinieku kontus, nedz kāda uzraugošā iestāde nesniedza viņam tiesisku pamatojumu.

Ventspils mērs sniedz likumu un normatīvo aktu sarakstu, kuri nosaka sankciju piemērošanu Latvijas teritorijā. Viņš citē 2019. gada 9. jūlija Ministru Kabineta Noteikumus, kur teikts: "Latvijai juridiski obligātas ir tikai ANO un ES noteiktas sankcijas. Citu starptautisku organizāciju sankcijas ir politiski saistošas un nevar tikt ieviestas likumā noteiktā kārtībā." Tāpat likumos ir noteikts, ka sankciju ieviešanas uzraudzību īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Iztulkojiet valsts valodā

Lembergs norāda, ka FKTK 12. decembra preses konferencē viņam nepaziņoja, uz kādu nacionālo vai starptautisko tiesisko aktu pamata tika izstrādātas instrukcijas turpmākām Latvijas finanšu organizāciju darbībām.

Ventspils mērs atsaucas uz Satversmi, kur 90. pantā teikts: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības." Tāpat Administratīvā procesa likumā teikts, ka privātpersonai ir tiesības saņemt izziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskuma situācijā.

Nobeigumā Lembergs pieprasa FKTK sniegt viņam informāciju par to, uz kādu nacionālu un starptautisku tiesisko aktu pamata pret viņu tika piemērotas sankcijas. Sniegt paskaidrojumus par viņa tiesībām saistībā ar sankcijām un par banku pienākumiem attiecībā uz viņu.

Tāpat Lembergs pieprasīja sagatavot izrakstu no oficiālā dokumenta par sankcijām "ar tulkojumu valsts valodā", kā arī izskaidrot viņam šī dokumenta apstrīdēšanas kārtību un termiņus.

Vairākas desmitgades ilgstošie tiesu procesi, spriežot pēc visa, nav mazinājuši oligarha gatavību pieprasīt aizstāvību tiesas ceļa, un šīs vēstules kalpos par pamatu nākamām prasībām tiesā.

Turklāt atbildētāju skaitā var nokļūt ne vien Latvijas valsts iestādes. Netiek izslēgts arī tas, ka Lemberga tiesas precedents var gūt arī starptautisku mērogu, kā piemērs citām personām, kuras ir iekļautas sankciju sarakstos un vēlas apstrīdēt savu statusu.

101
Pēc temata
ASV ievieš sankcijas pret Lembergu un četriem uzņēmumiem Latvijā
Lembergs: Latvijai ir jāiesniedz nota ASV un jāzvana Trampam, nevis jāvaino Krievija
Atstumto mēru tandēms: vai Ušakovs un Lembergs apvienosies vēlēšanās Rīgā
Lembergam aizliegta iebraukšana ASV
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

9
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

9
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

48
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

48
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"