Mācību grāmatas, foto no arhīva

Liek krievu bērniem un skolotājiem runāt latviski: par "idiotisma kalngalu" Latvijā

65
(atjaunots 09:35 22.12.2019)
Latvijas skolotājs un Latvijas Krievu savienības loceklis Aleksandrs Ļivčaks likumā prasīto krievu skolēnu sarunāšanos ar krievu skolotājiem latviešu valodā nosauca par "idiotisma kalngalu". Izglītības sistēmā notiek absolūta degradācija!

RĪGA, 22. decembris – Sputnik. Ķīmijas skolotājs un Latvijas Krievu savienības valdes loceklis Aleksandrs Ļivčaks publiskoja savā Facebook lapā publikāciju – kliedzienu par katastrofālu situāciju Latvijas izglītībā.

Ļivčaku šokēja Latvijas skolēnu pirmā semestra atzīmes. Rezultāti ir negatīvi. Un, pēc viņa teiktā, tas nav pirmais nepatīkamais zvaniņš, bet jau skaidras tendences, vienkārši kaut kur tās jau ir sevi parādījušas visā gaismā, bet kaut kur vēl nav nonākušas pilnā apmērā.

Ļivčaks raksta, ka, pirmkārt, skolām izdevies atrisināt divus ļoti savstarpēji izslēdzošus uzdevumus – ar ļoti zemu zināšanu kvalitāti stipri pārslogot skolēnu, skolotāju un vecākus emocionāli un fiziski.

Skolotāji skaidro slikti, taču prasa ļoti bargi. Ļivčaks atzina, ka pagaidām tas tā ir ne visur un ne vienmēr, taču tas jau ir fakts.

Turklāt nav iespējams atlaist sliktu skolotāju, jo nav kas nāks viņa vietā. Pedagogu nav. lielākoties kolektīvos strādā pirmspensijas vecuma skolotāji, kuri visi kopā var aiziet pensijā.

Saskaņā ar Ļivčaka novērojumiem, Daugavpilī situācija ar skolotāju trūkumu pagaidām nav tik asa, tā, drīzāk, ir vērojama atsevišķos priekšmetos, taču Rīgā tā jau kļuvusi par totāli draudošu situāciju.

Un par "idiotisma kalngalu" Ļivčaks dēvē prasības, ko izvirza Latvija izglītības reforma.

"Likumā prasītā krievu skolotāja sarunāšanās ar krievu bērniem latviešu valodā vispār ir idiotisma kalngals, kas bērniem, vecākiem un skolotājiem provocē nervozitāti, daudzos gadījumos krasi samazina mācību produktivitāti, nogurdina, demotivē," uzsver viņš.

Ļivčaks norāda, ka šī iemesla dēļ bērni pārstājuši lasīt. Un arī tas ir mūsdienu izglītības sistēmas "nopelns".

"Tas ir tas, pie kā mēs esam nonākuši šodien. Kad valstī ir absolūts sabrukums ekonomikā, medicīnā, politiskajā sistēmā un tā tālāk, skola nevar būt normālā stāvoklī. Tā degradē kopā ar valsti un sabiedrību," apkopo skolotājs izglītības reformas un vispār visu to, kas notiek Latvijā valdības iniciatīvu dēļ.

Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Neraugoties uz to, ka krievu valodā runā ap 40% valsts iedzīvotāju, vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Pērn valstī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kuri paredz visas vidējās izglītības pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021.-2022. mācību gadam.

Latvijas krievvalodīgie uztvēra izglītības reformu ārkārtīgi negatīvi, valsti pāršalca protestu vilni. Maskava apsolīja izdarīt visu no tās atkarīgo krievvalodīgo tiesību ievērošanai Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievija vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesību aizstāvības struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. KF Valsts dome pieņēmusi paziņojumu par ekonomiskajiem pasākumiem attiecībā pret Latviju saistībā ar republikā rosināto izglītības reformu.

65
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Viduvēja: Latvijas iedzīvotāji paziņojuši savu spriedumu izglītībai valstī
Eksperts: izglītība krievu valodā bija Latvijas priekšrocība, un tā to ir pazaudējusi
Divi desmiti skolu nokļuva Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas melnajā sarakstā
Mums nav vienalga: gājiens par izglītības pieejamību krievu valodā
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

4
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija