Gaitenis skolā, foto no arhīva

Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām

113
(atjaunots 10:19 21.12.2019)
Latvijas sabiedrībā dziļi iesakņojušies vairāki mīti par krievu skolām. Vai tie atbilst patiesībai? Sputnik Latvija apkopojis septiņus populārākos maldus par skolām un skolu protestiem.

RĪGA, 21. decembris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Ar katru gadu Latvijā pasaulē nāk aizvien mazāk bērnu, sarūk audzēkņu skaits bērnudārzos un skolās, tātad vairs nav vajadzīgs arī tik liels pulks izglītības procesā iesaistīto pieaugušo.

Lai arī "skolu protesti" jau ilgus gadus ir vērienīgākie, sabiedrība ir tik slikti informēta par skolu ikdienu, ka joprojām vēl lolo ilūzijas. Dažkārt tās pat nosaka pilsoņu politisko izvēli. Daži mīti ir tik populāri un vienlaikus nepatiesi, ka laiks pārdomāt – kam ir izdevīgi, lai tauta grimtu ilūzijās.

Krievi nevēlas mācīties latviešu valodu

Populārākais un pārsteidzoši stabilākais mīts ir meli par to, ka "skolu protesti" sākušies tālab, ka krievi nevēlas, lai bērni mācītos latviešu valodu. Patiesībā visos mītiņos skan doma, ka latviešu valodu māca nepietiekami labi. Akciju dalībnieki pieprasa, lai vispārizglītojošo priekšmetu apgūšana notiktu dzimtajā – bērniem saprotamā valodā. Daudzi pat piekrīt bilingvālajai sistēmai, kuras ietvaros mācības notiek vispirms dzimtajā, pēc tam – valsts valodā.

Jaunajam pret skolu reformu vērstajam protestu vilnim apritējuši jau divi gadi, bet latviešu presē vēl joprojām parādās publikācijas, kuru autori spriedelē, kāpēc krievi negrib mācīties latviešu valodu un ir naidīgi noskaņoti pret valsti.

Krievi Latvijā – kolonisti un okupanti

Salīdzinoši jauns, taču neticami stabils ir mīts par to, ka krievu skolēni ir emigranti un viņu dzimtās valodas saglabāšana ir mazajai valstij nepieļaujama greznība.

Labi zināms, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir krievs. Daudz retāk izskan informācija, ka katrs piektais Latvijas pilsonis pēc tautības ir krievs. Krievvalodīgo ir vēl vairāk – 37%. Daļa no viņiem ir nepilsoņi, taču arī pilsoņu starpā tā ie vērā ņemama daļa iedzīvotāju. Kāda daļa krievu ir autohtonā mazākuma pēcteči, kāda, pēc latviešu nacionālistu terminoloģijas – "padomju kolonistu" pēcteči? Iedzīvotāju skaitīšana 1995.gadā parādīja, ka starp Latvijas pilsoņiem 21% ir krievi (aptuveni 290 tūkstoši cilvēku).

Tie ir pirmās Latvijas Republikas bijušie pilsoņi un viņu pēcteči. Vēl aptuveni 478 tūkstoši cilvēku (19% no republikas iedzīvotāju kopskaita 1995.gadā) – krievu nepilsoņi. Šajos gados nepilsoņu bija 30% no kopskaita – vairāk nekā 740 tūkstoši.

Aizvadītajos gados depopulācijas un imigrācijas rezultātā krievu tautības pilsoņu skaits ir krities, bet mazliet pieaudzis naturalizācijas rezultātā. Attiecība pret latviešiem nav īpaši mainījusies, jo depopulācija skārusi arī latviešus, un tagad pilsoņu vidū 19% ir krievi. Lielu daļu krievu skolēnu veido autohtonā mazākuma pēcteči (vismaz vienā līnijā no četrām). Lielai daļai starp priekštečiem ir arī latvieši. Vien ļoti nelielam skaitam krievu nav nekādu tuvinieku starp pirmās republikas pilsoņiem.

Krievu jaunieši pārvalda latviešu valodu

Ļoti izplatīts ir arī mīts par to, ka krievvalodīgie jaunieši labi pārvalda latviešu valodu. To uzturēja gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Rīgas dome. Eksāmens latviešu valodā ir līdzīgs krievu un latviešu skolēniem, un tie, kas to nokārtojuši, patiešām lieliski prot valodu, dažkārt – pat labāk nekā latvieši. Tomēr pērn vidējais eksāmena rezultāts, par ko ziņoja IZM, 9. klasē – 66,5 punkti, bet 12. klasē – 52,6.

Tie ir ļoti vāji rezultāti, sliktāki nekā jebkuras citas valodas eksāmenā. Tiem, kuri lasa rezultātus, jāņem vērā, ka valodas eksāmeni tiek kārtoti 12.klasē, un jāsalīdzina ar valsts valodas zināšanām 12.klasē.

Rīgas domes populistiskais secinājums par to, ka krievu skolēni pārvalda latviešu valodu, balstās uz rezultātiem, kuri liecina: krievu skolēni kārto latviešu valodas eksāmenu mazliet sliktāk nekā latviešu vienaudži. Tomēr patiesībā atzīmes latviešu valodā ir briesmīgas gan krieviem, gan latviešiem.

IZM vietnē ir ziņas, kā eksāmenu kārtoja skolēni galvaspilsētā, pilsētās un laukos. Tās liecina, ka laukos latviešu valodas eksāmena rezultāti ir vissliktākie – tur, kur krievu ir vismazāk, latviešu valodas zināšanas ir vissliktākās. Tas liecina, ka Latvijas izglītības sistēmā pieļautas liktenīgas kļūdas valsts valodas mācībās. Līdz ar to mēs nonākam pie nākamā mīta.

Latvijas valsts daudz dara latviešu valodas attīstībai

Viens no populistiskākajiem mītiem pauž, ka valstij rūp latviešu valoda un jautājums, vai republikas iedzīvotāji to prot. Trīsdesmit gadi ir pagājuši kopš neatkarības pasludināšanas, taču situācija vēl nebūt nav ideāla. Pēc neatkarības pasludināšanas dzimušajiem bērniem jau ir pašiem savas atvases. Kā tagad bērnudārzos un skolās mācās bērni? Viņi labāk pārvalda svešvalodas, nekā agrāk.

Valstsnācija vēl joprojām ir pārliecināta, ka var kādam iemācīt valodu ar aizliegumiem. Nevar teikt, ka nekas netiktu darīts, lai tautai iemācītu valodu. Taču acīmredzami ar to nepietiek. Metodiku ir maz, tās nav obligātas un ir slikti izstrādātas. Dažas mācību grāmatas sagaida pat ceturto atkārtoto izdevumu ar tām pašām loģiskajām un gramatiskajām kļūdām! Latvijā ir vienkāršāk apgūt svešvalodu (angļu, krievu, vācu vai franču valodu) nekā valsts valodu.

Pret reformu vērsto protesta akciju dalībnieku argumentu – pirms mācīties kādā valodā, ir jāapgūst pati valoda, nekādi ne otrādi – kategoriski neuztver ne latviešu kopiena, ne valsts. Tagadējais Izglītības likums gan aizliedz Latvijā autohtonajai krievu mazākumtautībai mācīties dzimtajā valodā, taču nevar aizliegt izglītību citās Eiropas Savienības valodās. Pats par sevi saprotams, tādā situācijā parādīsies skolas, kurās mācības notiks citās ES valodās – angļu, vācu un franču valodās, kam ir labāk izstrādātas apguves metodikas.

Krievu skolēni Latvijā joprojām ir krievi

Liberālajās aprindās plaši tiražēts ir mīts par to, ka jaunais Izglītības likums ļauj krieviem saglabāt nacionālo identitāti. Tas radies pēc atļaujas mazākumtautību skolām piedāvāt trīs priekšmetus mazākumtautības valodā – dzimto valodu, literatūru un ar kultūras tradīcijām saistītu priekšmetu.

Krievu skolas nesaņem metropoles atbalstu, un "kultūra" patiesībā tiek aizstāta ar jebkuru krievu valodā pieejamu priekšmetu, piemēram, sociālajām zinībām vai pat matemātiku.

Savukārt par krievu valodas un literatūras pasniedzējiem kļūst filologi. Viņi daudz labāk pārzina priekšmetu, nevis pedagoģiju, bet priekšmetiem atvēlēto stundu skaits ir pietiekams, lai saņemtu labu vērtējumu eksāmenos Latvijā, taču nepietiek, lai nokārtotu iestājpārbaudījumus augstskolās Krievijā.

Ja gribat mācīties krievu valodā, maksājiet!

Jaunākais mīts Latvijas izglītības vidē ir stāsts par iespējām gūt privāto izglītību krievu valodā. Punktu šajā jautājumā pavisam nesen, novembrī pielika Latvijas Satversmes tiesa.

Privātskolās Latvijā mācās aptuveni 3% skolēnu, jeb apmēram 7 tūkstoši cilvēku. Taču pat viņi nevarēs mācīties krieviski. Asimilācijas plānā šis skaits ir tuvs aritmētiskajai kļūdai, tomēr nebūs nekādu privilēģiju pat tik nelielam pulkam.

Latvieši ir apmierināti ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbu

Mīti atrodami arī krievu sabiedrībā, piemēram, par to, ka latviešu kopiena ir apmierināta ar IZM darbu. Tā nav. Lai arī latvieši vienaldzīgi vai pat atzinīgi vērtē krievu vardarbīgo asimilāciju, viņiem ir savi iemesli būt ļoti neapmierinātiem ar IZM.

Lieta tāda, ka 30 gadu laikā durvis slēgušo latviešu skolu skaits četrkārt pārsniedz slēgto krievu skolu skaitu. Tas noticis valsts depopulācijas dēļ, kas īpaši asi jūtama laukos. Valsts slēdz skolas, kurās palicis neliels skolēnu skaits.

2017. gadā Šadurska vadītā IZM ieviesa noteikumus, kuri paredzēja: vidusskolas 10.-12.klasēs jābūt vismaz 25 skolēniem, sākumskolas klasēs – vismaz 6. Šie normatīvi paredzēja, ka liels skaits lauku skolu tiks slēgtas. Tagadējā izglītības ministre Ilga Šuplinska vēlēšanās solīja atcelt lauku skolu iznīcināšanu un mainīt normatīvus. Savu solījumu viņa pildīja savdabīgi – ierosināja jaunus normatīvus: tos pašus 25 skolēnus vidusskolā un 5 – sākumskolā (par vienu mazāk nekā paredzēja Šadurskis).

Skolas Latvijā, pēc Šadurska un Šuplinskas prāta, sadalītas 4 kategorijās, un Šuplinska pat panāca zināmu Šadurska plāna mīkstināšanu, taču nepavisam ne to, ko gaidīja vēlētāji.

Daiļrunīgs fakts: Šuplinskas dzimtenē – Latgalē – viņas partija saņēma tikai 9% balsu pret 36%, kas tika atdoti "Saskaņai". Pati Šuplinska saņēma 2 tūkstošus "plusiņu" un tika izsvītrota 500 reizes. Tātad jau agrāk būtu pārspīlēti dēvēt viņu par populāru politiķi, kur nu vēl tagad.

113
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Krievija atradusi iespēju aizsargāt krievu valodu Baltijas valstīs
Aktīvists: sargājiet savu latviešu valodu, bet neaiztieciet krievu valodu
Piekāpās sabiedrības spiedienam: minimālu skolēnu skaitu skolā pagaidām nenoteiks
Šuplinska nostādījusi lielāko daļu Latvijas skolu ārpus likuma
Divi desmiti skolu nokļuva Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas melnajā sarakstā
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

15
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

15
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

51
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

51
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"