Latvijas policijas darbinieki, foto no arhīva

Latvijā noteikta soda nauda - 2000 eiro par mēģinājumu slēpties no policijas

71
(atjaunots 15:49 20.12.2019)
Bēgšana no policijas tagad pārkāpējam izmaksās pārlieku dārgi, bet dokumentus varēs pārbaudīt arī pašvaldības transporta kontroles dienestu darbinieki.

RĪGA, 20. decembris — Sputnik. Grozījumi, ko Saeima pieņēma ceturtdien, 19. decembrī, paredz stingrāku sodu autovadītājiem par dažādiem pārkāpumiem, vēsta Bb.lv.

Cita starpā, saskaņā ar jaunajiem Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, autovadītāju dokumentus varēs pārbaudīt pašvaldības transporta kontroles dienestu darbinieki.

Savukārt visus, kas cer aizbēgt vai aizbraukt no varas pārstāvjiem, gaida iespaidīgs naudas sods. Pat nepakļaušanos prasībai apturēt transporta līdzekli, ko izteikusi pilnvarotā persona, draud soda nauda 400 vienību apmērā (1 vienība līdzinās 5 eiro).

Ieejas durvis, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Tātad "ātrbraucējam" nāksies samaksāt soda naudu 2000 eiro apmērā, turklāt viņš zaudēs tiesības uz 5 gadiem.

Turklāt autovadītāji alkohola reibuma stāvoklī, kuru asinīs konstatētais alkohola saturs sasniedz 1-1,5 promile, saņems sodu 170-280 vienību apmērā (850-1400 eiro).

Ja tiks konstatēts, ka alkohola saturs pārsniedz 1,5 promile, autovadītājs samaksās sodu 240-400 vienību (1200-2000 eiro) apmērā un tāpat zaudēs tiesības uz 5 gadiem.

Šis sods tiks piespriests arī autovadītājiem narkotisko vai psihotropo vielu reibuma stāvoklī.

Sods paredzēts arī iereibušiem velosipēdistiem. Viņiem nāksies samaksāt 24 vienības (120 eiro) par sēšanos pie stūres reibumā.

Atzīmēts, ka grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar jauno Administratīvās atbildības likumu.

Latviju gaida haoss uz ceļiem?

Iepriekš bija plānots, ka no nākamā gada 1. janvāra Latvijā stāsies spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, un policistiem klāsies grūti, tāpat kā autovadītājiem.

Pērnā gada oktobrī pieņemtais likums stāsies Administratīvo pārkāpumu kodeksa vietā, kas ar uzlabojumiem lietots visu laiku kopš neatkarības atjaunošanas. Pārmaiņas skars gan sodu piemērošanas kārtību, gan pašus sodus. Taču ministrijas vēl nav paveikušas savus uzdevumus un policisti to nevarēs izdarīt.

Līdz šim visi sodi bija minēti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet turpmāk tie būs jāmeklē katras konkrētās nozares likumā. Piemēram, autovadītājiem sodi par pārkāpumiem būs ierakstīti Ceļu satiksmes likumā.

Interesantākais ir tas, ka attiecīgie grozījumi vēl nav pieņemti, lai arī šiem pārkāpumiem sods tiek piemērots visbiežāk.

Līdz galam nav pabeigta un testēta arī elektroniskā platforma APAS, kurā būs jāstrādā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Tās izveidei Iekšlietu ministrija no saviem resursiem novirzījusi vairāk nekā divus miljonus eiro. IeM apgalvoja, ka sistēmu nav iespējams pabeigt un notestēt, kamēr nav pieņemti nozīmīgākie likumi, piemēram, Ceļu satiksmes likums, kas ietver lielu daļu ikdienā piemēroto sodu.

Iekšlietu ministrija jau vairākkārt lūgusi gan valdībai, gan Saeimai atlikt likuma spēkā stāšanās laiku par pusgadu vai gadu, jo pretējā gadījumā gadu mijā iestāsies haoss. Galu galā tika pieņemts lēmums atlikt likuma stāšanos spēkā uz sešiem mēnešiem.

71
Pēc temata
Pusaudžiem Latvijā draud sods par cigaretēm kabatās, enerģijas dzērieniem un paģirām
Soda punkti un sods par pasažieriem Latvijas autovadītājiem
Latvijā palielinās sodu par karoga nepareizu izgatavošanu un izplatīšanu
Nosauca par izloksni: Latvijā sodīs par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

7
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

7
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

9
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

9
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro