Jūrmala

Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus

62
(atjaunots 11:55 16.12.2019)
Interesi par Latvijas nekustamajiem īpašumiem agrāk lielākoties izrādīja Krievijas iedzīvotāji, un cerības uz britu vai skandināvu pensionāriem liekas nepamatotas.

RĪGA, 16. decembris – Sputnik. Pēdējo gadu laikā pārdoto nekustamo īpašumu skaits Latvijā ir būtiski samazinājies, paziņoja nekustamo īpašumu aģente, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas locekle Jevgēņija Dmitričenko radio Baltkom intervijā.

No 2010. līdz 2017. gadam Latvija izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljardu eiro apmērā. Vairāk nekā 90% visu uzturēšanās atļauju pieteikumu apmaiņā pret investīcijām tika saņemti no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pirmām kārtām no Krievijas pilsoņiem. Pretendentus lielākoties interesēja nekustamais īpašum Rīgā un Jūrmalā.

Taču Krievijas iedzīvotāju interese par Latvijas mājām un dzīvokļiem palikusi pagātnē.

"Nekustamo īpašumu tirgus patiešām pēdējo 3-4 gadu laikā ir samazinājies. Cenas pirmām kārtām samazinājušās nerezidentu dēļ. Kad mēs runājam par nerezidentiem, tad tas ir pietiekami šaurs segments: nekustamie īpašumi Vecrīgā, Jūrmalā. Savukārt nerezidenti – tie pirmām kārtām ir Krievijas iedzīvotāji. No 2010. gada viņi veidoja absolūto vairākumu pircēju," paziņoja Dmitričenko.

Pēc viņas sacītā, naudas daudzums nekustamo īpašumu tirgū ir daudzkārt samazinājies.

"Nevar sacīt, ka Krievijas iedzīvotāji pamet Latviju, taču tāda pircēju plūsma, kāda bijusi iepriekš, vairs nav vērojama, protams, jā. Tas jau ietekmē Latvijas tirgu. Lai saskaitītu darījumu skaitu, kuri pārsniedz pusmiljonu eiro, pietiks ar viena cilvēka roku pirkstiem, varbūt, kāju pirkstiem. Savukārt virs miljona, taču agrāk tās bija standarta summas, kuras figurēja šajā segmentā, tā ir trīs pirkstu kombinācija, jeb piga," pateica Dmitričenko.

Turklāt, pēc viņas domām, izņemot Krievijas pilsoņus, nav ārzemnieku, kuri masveidā vēlētos pirkt nekustamos īpašumus Latvijā.

"Kam lai būvē mājas, dzīvokļus, viesnīcas šajās populārākajās vietās? Jautājums pamazām kļūst retorisks. Cenas nokritušas pēdējo pāris trīs gadu laikā, un šī tendence varētu turpināties. Iespējams, kad tās sasniegs savu zemāko punktu, var atnākt spekulanti, kā tas reiz notika Portugālē vai Spānijā. Taču ir jāsaprot, ka mums ir cits klimats. Un nebūs mums britu un skandināvu pensionāru. Kā rāda pieredze, ģeogrāfiska interese par mums ir lielākoties austrumu kaimiņiem. Un, kā saka, izjaukt vienmēr ir viegli, savukārt atjaunot investīcijas ir samērā grūti un ilgi," norādīja Dmitričenko.

No 2014. gada 1. septembra programmas "Termiņuzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām" vērtība tika pacelta no 143 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro. Rezultātā programma ievērojami samazināja apgriezienus. Nesen noteikumus atkal padarīja stingrākus – par Termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu reizi piecos gados pretendentam ir jāsamaksā 5000 eiro par katru ģimenes locekli.

Izņemot Termiņuzturēšanās atļaujas vērtību, ir arī citi negatīvi faktori, kuri ir ietekmējuši to pieteikumu skaitu. Tie ir gan Krievijas un Rietumu attiecību pasliktināšanās, gan Krievijas rubļa kursa kritums, gan negatīvā attieksme pret Termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā, kur atsevišķi nacionālistiski noskaņoti politiķi vispār aicināja slēgt šo programmu.

62
Pēc temata
Uzturēšanās atļauju Latvijā pret investīcijām vēlas saņemt tikai nepilni simt cilvēki
Varbūt pamest Latviju? Uzturēšanās atļauja: ieeja par rubli, izeja – par diviem
Aizsardzība no "sliktās naudas": Latvijai nav vajadzīgi bagāti ārzemnieki
Latvija slikti pārdodas: "zelta vīzu" izsniegšana ir praktiski apstājusies
Ātrā HIV testēšana, foto no arhīva

Bēdīgs rekords: Latvija ir pirmā Eiropā pēc HIV saslimušo skaita

7
(atjaunots 16:53 02.07.2020)
Straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, turklāt biežāk runa ir par heteroseksuāliem cilvēkiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Latvija kopš 2016. gada saglabā līderpozīciju ES valstīs pēc HIV inficēšanās skaita, vēsta Baltijas HIV asociācija.

Lai arī 2019. gadā Latvijā tika reģistrēts par 31 HIV gadījumu mazāk, nekā pirms gada, tās "līderpozīcija" ES saglabājas.

HIV izplatība ES tiek aprēķināta ar jaunu saslimšanas gadījumu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pērn Latvijā bija reģistrēti 295 jauni inficēšanās gadījumi, Lietuvā 151, savukārt Igaunijā 178. Tādējādi Latvijā bija 15,4 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Lietuvā – 5,4, savukārt Igaunijā – 13,4.

Baltijas valstu vidū Latvija izceļas arī ar neapmierinošu statistiku par jaundzimušajiem, kurus inficējušas mātes ar HIV. Un lai arī pastāv visas iespējas pasargāt bērnus no inficēšanās (mātei ir jādzer pretvīrusa preparāti), pērn piedzima divi inficēti bērni. Citās Baltijas valstīs šādu gadījumu nebija.

2019. gadā cilvēki visbiežāk inficējās seksuālu attiecību laikā – 36% heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālās attiecībās biežāk inficējās sievietes. Narkotiku lietošanas rezultātā ar HIV inficējās 15%, lielākoties, tie ir vīrieši. Diemžēl, gandrīz pusē gadījumu - 42%, inficēšanās ceļš nav zināms.

Kopumā, HIV joprojām vairāk ir izplatīts starp vīriešiem – pērn 61% jaunu HIV gadījumu tika atklāti vīriešiem un 39% sievietēm. Viena trešdaļa gadījumu tiek atklāta vecuma grupā 30-39 gadi, taču straujš HIV gadījumu skaita pieaugums tiek novērots arī vecuma grupā virs 50 gadiem, atšķirībā no citām vecuma grupām, kur pērn bija vērojams HIV gadījumu skaita kritums. Šajā grupā vairums inficēšanās gadījumu ir saistīti ar heteroseksuālām attiecībām.

Iepriekš organizācijas AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veikenieks paziņoja, ka pēc koronavīrusa pandēmijas beigām Latvijā var notikt atklāto HIV inficēto skaita kāpums, jo ārkārtējās situācijas režīma laikā iespējas nodot analīzes bija ierobežotas.

Saskaņā ar organizācijas datiem, aptuveni 30% HIV inficēto Latvijā, jeb gandrīz divi tūkstoši cilvēku, nezina, ka ir slimi.

Saskaņā ar Pētījuma "HIV inficēto stigmatizācijas indekss" dati liecina, ka 18% slimnieku Latvijā slēpj HIV diagnozi no savas ģimenes, 24% neko nestāsta draugiem, 92% nesniedz informāciju darba devējiem. Pie tam 26-43% aptaujāto atzina, ka HIV statusa dēļ jūtas vainīgi, mazāk pārliecināti par sevi, atsakās no attiecību veidošanas un sabiedrisko pasākumu apmeklēšanas.

7
Tagi:
Latvija, HIV
Pēc temata
Neizbeigtie aizspriedumi: pat ārsti Latvijā diskriminē HIV inficētos
Problēmu rada HIV, nevis Covid-19: Latvija ieņem pirmo vietu ES vīrusa izplatības ziņā
Jauni draudi. Zinātnieki pastāstīja par agrāk nezināmu HIV paveidu
Divi sidri vai viens prezervatīvs: kā cīnīties ar HIV jauniešu vidū
Mežacūka, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām

2
(atjaunots 16:20 02.07.2020)
Atlīdzība par Latvijas iedzīvotāju atrastiem mirušu mežacūku līķiem tiks izmaksāta no Eiropas Komisijas līdzekļiem.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus, kas atrod mirušu mežacūku, ziņot par to vietējās pašvaldības iestādēm vai teritoriālajai PVD nodaļai par atlīdzību 23 eiro apmērā, tiek ziņots PVD mājaslapā.

Izmaksājamā summa sastāda 30 eiro, no kuriem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākumu nodoklis 23% apmērā, tādēļ kontā ienāks 23 eiro un 10 eirocenti.

Šāds lēmums tika pieņemts, lai samazinātu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā. Izdevumus apmaksās ĀCM apkarošanas programma, kuru tostarp finansē Eiropas Komisija.

Mežacūku līķos ilgstoši saglabājas ĀCM, kurš spēj inficēt. Viens no efektīvākajiem mežacūku populācijas atveseļošanas pasākumiem ir aktīva to līķu meklēšana un iznīcināšana.

Lai arī ĀCM nav cilvēkiem bīstams, mežacūku līķus labāk būtu neaiztikt, savukārt pēc atgriešanās mājās – izmazgāt apavus.

Šogad ĀCM Latvijā tika atklāts 150 mežacūkām.

ĀCM epidēmijas Latvijā izceļas periodiski, sākot no 2014. gada. ĀCM vīruss spēj izdzīvot vairākas nedēļas uz apģērba vai automobiļa, kas ļauj tam šķērsot lielus attālumus. Pret ĀCM nepastāv vakcīna. Lai apturētu slimības izplatību, fermeri ir spiesti nokaut visu baru, šādi pasākumi rada lielus ekonomisku zaudējumus cūkkopjiem.

2
Tagi:
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests, mežs, Latvija
Pēc temata
Mežacūka apsveicinājusies ar autovadītāju
Beļģijā no ĀCM mirušas divas mežacūkas
Mēris nāk: veterināri iesaka likvidēt mežacūkas Rīgā
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes