Dieviete Kali un tās tēli. Foto no arhīva

Apgrābsta sievietes, staigā utaini: Latvijas studentus šokē kopmītņu kaimiņi no Indijas

252
(atjaunots 14:50 15.12.2019)
Viņi neprot ne tikai latviešu, pat angļu valodu un nevar mācīties, toties jūtās kā saimnieki un šokē pārējos studentus. Biznesa augstskolas "Turība" kopmītnēs izcēlies pamatīgs konflikts indiešu studentu dēļ.

RĪGA, 15. decembris – Sputnik. Biznesa augstskolas "Turība" kopmītnēs Rīgā izcēlies patiess starpnacionāls konflikts. Kaut gan patiesais konflikta iemesls nav saistīts ar tautību, bet gan ar šokējošo indiešu studentu grupas uzvedību.

Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" parādīja sižetu par to, kas notiek kopmītnēs, vēsta Mixnews.lv.

Vērts atzīmēt, ka "Turība" ir viena no vadošajām Latvijas privātajām augstskolām. Tur mācās četri tūkstoši studentu no 40 pasaules valstīm. Biznesa augstskolas kopmītnēs dzīvo aptuveni 600 studentu. Un 300 no tiem ir no Indijas.

Ārzemju studenti dzīvo četru cilvēku istabās. Par to ikmēnesi maksā 59 eiro.

Latvijas studente Dana Pizāne pastāstīja, ka indieši burtiski rīko haosu kopmītnēs. Kaut arī viņi dzīvo atsevišķā ēkā. Un šī ēka pārtapusi mazā Indijā, kur pat uzdarbojas nelieli grupējumi, kuri karo savā starpā.

Taču viņi pagadās sabojāt dzīvi arī visiem apkārtējiem: trokšņo, uzmācas sievietēm, pat lieto narkotiskās vielas. Pēc Danas sacītā, daudziem indiešiem matos ir utis.

Studente atzīstas, ka ir brīdinājusi indiešu kaimiņus par to, ka viņiem klāsies smagi gan Latvijā, gan Eiropā, ja viņi nemainīs savus ieradumus. Taču daudzi, pēc viņas teiktā, nevēlas laboties un uztver viņas vārdus agresīvi.

Viņi paguvuši sadumpoties arī pret viņu. Jo Dana ne reizi vien publicēja to, kas notiek, Facebook. Savukārt pēc televīzijā parādītā sižeta viņa sākusi izjust vēl lielāku diskomfortu no indiešu kaimiņiem.

"4. studijas" sižetā atzīmē, ka vienīgā mācību iestāde, kas māca ārzemju studentiem uzvedības normas kopmītnēs, kā arī kopumā Rīgā, ir Rīgas Stradiņa universitāte.

Augstskola pirms dažiem gadiem noslēdza sadarbības līgumu ar Rīgas Pašvaldības policiju, kas angļu valodā lasa ārzemniekiem lekcijas par uzvedības noteikumiem.

Žēl, ka daudzi studenti no Indijas neprot angļu valodu, nerunājot jau par latviešu valodu. Uz to jau ir norādījusi Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, aicinot mācību iestādes rūpīgāk rīkot abiturientu atlasi.

Izglītības un zinātnes ministrijas vadītāja Ilga Šuplinska vispār runāja par to, ka Latvija ar lielāko prieku uzņemtu studentu no citām Eiropas Savienības valstīm, nevis no Indijas un Uzbekistānas.

Taču patiesība gaidām ir tāda, ka indieši veido lielāko ārzemju studentu procentu – 24,7%. Turklāt indieši bieži krāpjas, viņi iebrauc ES ar studentu vīzu, taču mācīties neiet, bet gan, piemēram, dodas strādāt uz kebabnīcām. Šogad vien tika noķērti 400 krāpnieku no Indijas.

252
Pēc temata
Nacionālais bloks uzstājas pret studentiem no Indijas: viņi te kebabus taisa, nevis mācās
Braucienam uz konsulātu "sametās" viss ciems: indieši cenšas iekļūt Latvijas augstskolās
Indieši publicē YouTube padomus, kā iekārtoties kebabnīcās darbā Latvijā
Lepojaties ar kebabiem, latvieši? Dombrava atkal cilā problēmu, kas "slīcina" Latviju
Restorānos nerunā latviski? Ko Latvijā biedē sarunas svešās valodās
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Viņķele vēlas oficiāli sasaistīt Apturi Covid ar citām lietotnēm

7
(atjaunots 13:24 29.09.2020)
Latvijas kontaktu ar Covid-19 inficētajiem izsekošanas lietotne sadarbosies ar analoģiskām lietotnēm ES.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele iesniedza Saeimā likuma grozījumus, kuri palīdzēt nodrošināt kontaktu izsekošanas lietotnes Apturi Covid sadarbību ar analoģiskām sistēmām citās ES valstīs, vēsta Jauns.lv.

Vienotā sistēma tiek izstrādāta, lai informētu par paaugstinātu cilvēku inficēšanās risku, kuri atrodas ārzemēs. ES valstīs jānosaka iestādes, kuras atbild par informācijas apmaiņu un nodrošina pienācīgu datu uzglabāšanu.

Viņķele piedāvā Latvijai uzdot šīs funkcijas Slimību profilakses un kontroles centram, savukārt sistēmas tehnisko apkalpošanu – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram.

Lietotne Apturi Covid Latvijā tika palaista maijā, viens no pirmajiem to lejupielādēja prezidents Egils Levits.

Šī gada septembrī Eiropas Komisija veica izmēģinājuma lietotņu sinhronizāciju kontaktu izsekošanai ar Covid-19 inficētajiem, kuras tika izstrādātas dažādās valstīs. Testos piedalījās lietotnes, kas tiek izmantotas Čehijā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Latvijā, jo tām ir līdzīgs dizains.

Paredzēts, ka šī gada oktobrī sāks darboties tehniska platforma, kura palīdzēs dažādu ES valstu lietotnēm dalīties datos vienai ar otru.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Vecrīga

Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru

9
(atjaunots 13:58 29.09.2020)
Tūrisma nozares zaudējumi ir milzīgi, taču valdība uz doto brīdi ir izmaksājusi tikai 10 miljonus eiro atbalsta kārtā, savukārt pēc decembra naudas vispār nebūs.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Latvijas valdībai steidzami jāizstrādā tūrisma nozares atbalsta pasākumi, kura cieš lielas grūtības koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ. Ar piešķirto finansējumu nepietiek, un pēc iziešanas no pandēmijas Latvija var palikt bez vēl vienas svarīgas ekonomikas nozares, uzskata politiķi Vjačeslavs Dombrovskis un Nils Ušakovs.

Abi komentēja tūrisma sektora stāvokli pēc raidījuma "de facto" iznākšanas Latvijas Televīzijā.

Naudas nav

Raidījumā teikts, ka daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir slēgti, savukārt tie, kas vēl ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas liek noprast, ka ir jāpārkvalificējas – tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

Dīkstāves pabalsti, kurus līdz vasaras vidum varēja saņemt tūrisma kompānijas, šobrīd ir aizstātas ar subsīdijām 30% apmērā no pērnā gada sociālajām iemaksām. Līdz šim tās tika izmaksātas 414 uzņēmumiem par kopējo summu gandrīz 10 miljonu eiro apmērā. Taču decembrī programma beigsies.

"Tā jau nav abstrakta nauda.  Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (…) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko arī norādīja, ka valsts nevar uzturēt nozari divus, trīs gadus.

Nav tūristu – nav airBaltic

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot situāciju tūrisma sektorā Latvijā, pārmet varasiestādēm bezdarbību.

"Es uzskatu, ka premjeram nekavējoties jāieslēdz vienā telpā kopā trīs ministri - finanšu, satiksmes un ekonomikas ministru. Pēdējais no tiem atbild par tūrismu. Un nekādā gadījumā nedrīkst viņus izlaist, pirms viņi nav vienojušies par tūrisma nozares nākotni," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka valdība jau ir piešķīrusi vairāku miljonu finanšu atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, bet ja nebūs tūristu, tad kompānijai nebūs ko pārvadāt.

"Galu galā, ja tūrisma nozari vajag "pārkvalificēt", tad nav īsti skaidrs, kāpēc valdība piešķīra AirBaltic vairāk nekā 280 miljonus eiro jaunu lidmašīnu iegādei. Ja reiz mēs izsvītrojam tūrismu, tad ko un uz kurieni šīs lidmašīnas pārvadās? Ja reiz mēs svītrojam laukā tūrismu, tad svītrojam arī jaunās lidmašīnas! Ja atstājam jaunās lidmašīnas, tad steidzami jārisina jautājums par atbalstu tūrisma nozarei," uzskata deputāts.

Tā vietā, atzīmēja viņš, nākamajā valdības sēdē no Ekonomikas ministrijas galvenais jautājums ir "valsts vienotā tēla" izstrāde.

"Ministrija pamatoti norāda, ka "Valsts tēla veidošanas pamatā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt." Šā "vienotā tēla" izveidei ministrijai nākamā gadā ir nepieciešami 1,4 miljoni eiro, un vēl 367 tūkstoši eiro 2022.gadā. Tajā skaitā visdažādākajām informatīvajām kampaņām - piemēram, 100 tūkstoši eiro, lai šo kopējo tēlu izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem. Un vēl 5 jaunas štata vietas ierēdņiem, protams.

Es, protams, pilnīgi piekrītu tam, ka ir nepieciešama "skaidra izpratne par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt". Es nezinu, vai uz to var atbildēt divu gadu laikā, iztērējot 1.7 miljonus eiro. Bet būtu jauki PIRMS visa šī vienoties par atbildi uz jautājumu - valstij ir vajadzīga tūrisma nozarē, jā vai nē?" beigās raksta Dombrovskis.

Piebeidza tranzītu un bankas, nākamais būs tūrisms

Bijušais Rīgas mērs, esošais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs arī komentēja situāciju tūrismā. Viņaprāt, naudas nozares atbalstam piešķirt kritiski par maz.

"2009. gadā tūristu skaits Rīgā bija 600 tūkstoši, pērn – ap 3 miljoniem. Ir uzceltas viesnīcas, restorāni, desmitiem tūkstošu darbavietu, 4% no IKP. Pa šo laiku uzņēmēji un strādājošie nodokļos ir samaksājuši simtiem miljonu eiro. Tagad nozarēm un cilvēkiem ir nepieciešama valdības palīdzība, lai pārziemotu un izdzīvotu līdz pandēmijas beigām. Valdība palīdzēja - krīzes laikā, nozarei piešķīra apmēram 10 miljonus eiro," uzrakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka ES grasās piešķirt Latvijai krīzes pārvarēšanai aptuveni 4,5 miljardus eiro, no kuriem aptuveni puse pat nav jāatgriež.

"Vai jūs zināt, kam viņi nesen ierosināja tērēt apmēram 50 miljonus eiro no šīs Eiropas naudas? Jaunai radio un televīzijas ēkas celtniecībai! Un visai nozarei tika piešķirti 10 miljoni. Latvijas valdība, nevis ES un neviens cits, bet tikai Latvijas politiķi ar savām rokām iznīcināja ražošanas nozari, sākot no VEF līdz cukuram, tad bankas ar tranzītu. Tagad viņi vēro vēl vienas nozares bojāeju," secina politiķis.

9
Tagi:
tūristi, Nils Ušakovs, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ
Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju

0
(atjaunots 17:28 29.09.2020)
Francijai runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, cik par Baltijas valstu aktīvu iesaistīšanu tajā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte uz Lietuvu un Latviju nenozīmē dialoga izbeigšanu ar Krieviju, raksta Le Figaro. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Otrajā savas vizītes Lietuvā dienā Makrons apmeklēs Antakalna kapus un noliks vainagu pie memoriāla bojāgājušajiem pie Viļņas Televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī. Tas ir obligāts punkts, kuru Lietuvas varasiestādes iekļauj katras oficiālās vizītes programmā, taču šoreiz tam tiks veltīta īpaša uzmanība.

"Balstoties uz prezidenta Makrona vārdiem, tas ir vienlaikus apstiprinājums mūsu Eiropas saknēm un mūsu tiesību aizstāvēt mūsu neatkarību atzīšana," saka Lietuvas diplomāts.

​"Aizkustinošs brīdis. Prezidents Emanuels Makrons godina brīvības aizstāvjus, kuri samaksāja ar dzīvību par Lietuvas neatkarību. Paldies, prezidenta kungs," uzrakstīja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs savā Twitter lapā.

Šai pirmajai Francijas valsts vadītāja vizītei Baltijas valstīs pēc Žaka Širaka 2001. gada jūlijā ir jādara skaidri daži pārpratumi.

Lietuvieši, kuri iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā, ir uzticīgi aliansei, un viņi neatbalstīja Makronu, kurš iepriekš apsūdzēja NATO "smadzeņu nāvē". Tāpat viņi neatbalstīja viņa plānu par stratēģiskā dialoga atjaunošanu ar Maskavu, kurš tika publicēts bez iepriekšējas konsultācijas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lietuva uztver savu atrašanos kaimiņos ar Krieviju kā eksistenciālu draudu. Kaļiņingradā, uz robežas ar Lietuvu, Maskava izvietoja zenītraķešu sistēmas S-400 un raķetes "Iskander", kuras spēj nest kodolgalviņas. Turpat atrodas vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas kareivju. Pēdējo gadu laikā Krievija pastiprinājusi savu Rietumu militāro apgabalu un regulāri piedalās savstarpējās mācībās Baltkrievijas teritorijā.

"Pēc Maskavas domām, runa pirmām kārtām ir par Krievijas militārās struktūras nostiprināšanu stratēģiskā rajonā, kuru tā uzskata par īpaši trauslu savu attiecību ar NATO pasliktināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā vēstures faktus, demogrāfisko stāvokli un 2014. gada Ukrainas krīzi, mēs saprotam, ka Baltijas valstis saskata tajā draudus," saka Izabelle Fakona, speciāliste KF lietās, Stratēģisko pētījumu fonda direktora vietniece.

Tiesa, Lietuvā nomierinājās pēc tam, kad Makrona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas detaļas saistībā ar Alekseja Navaļnija saindēšanu tika atklātas franču izdevumam Le Monde – to Viļņā uztvēra kā Parīzes aizkaitinājuma pazīmi.

"Šī Francijas prezidenta vizīte Baltkrievijas krīzes laikos sūta interesantu signālu Krievijai un Baltijas valstīm," uzskata Tara Varma, Eiropas Savienības Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroja direktore. "Makronam šī ir lieliska iespēja izlabot slikto iespaidu, kuru viņš ir atstājis ar dažiem viņa izteicieniem. Viņam nāksies precizēt, ko ietver stratēģiskā autonomija, kuru viņš rosina, un atkārtot, ka Eiropas aizsardzības mērķis nav aizstāt NATO."

Pirms došanās uz Latviju Makrons apmeklēs arī Francijas militārpersonas, kuras ir izvietotas Lietuvas Ruklas pilsētā NATO bataljona sastāvā. Pēdējo trīs gadu laikā Francija vei savu ieguldījumu "Pastiprinātā klātbūtnē", kuru NATO izveidojusi Polijā un Baltijas valstīs, un piedalās pastiprinātā gaisa telpas novērošanā.

Elizejas pilī uzsver, ka Makrona brauciens uz Baltijas valstīm "sniegs iespēju uzklausīt mūsu partnerus, sevišķi viņu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, un apspriest ar viņiem, kā vislabāk virzīties uz priekšu, gan viņu pašu interesēs, gan Eiropas interesēs".

Citiem vārdiem sakot, runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, pa ja tas pagaidām nav ļoti efektīvs, cik par aktīvāku Baltijas valstu iesaistīšanu tajā. Un šo ieceri varētu nekavējoties īstenot uz Baltkrievijas zemes.

Pagājušajā ceturtdienā Svetlana Tihanovska Le Figaro intervijā aicināja Makronu "uzsākt dialogu un spēlēt starpnieka lomu" pārrunās ar Baltkrievijas režīmu. Acīmredzot, šis lūgums tika sadzirdēts. "Skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet," paziņoja Francijas prezidents Le Journal du Dimanche intervijā. Šodien viņš tikās ar Tihanovsku Lietuvā.

0
Tagi:
Krievija, Baltija, Makrons
Pēc temata
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju