Vīrietis pie atkritumu konteinera, foto no arhīva

Dārgi produkti atkritumos? Latvijas iedzīvotāji necenšas ietaupīt uz pārtikas rēķina

30
(atjaunots 12:32 13.12.2019)
Pārtikas produkti Latvijā izrādījušies teju vai dārgākie ES, taču iedzīvotāji necenšas ekonomēt uz to rēķina: pērk pārlieku daudz, aizmirst ledusskapī un vienkārši izmet, jo "nav garšīgi".

RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Puse valsts iedzīvotāju izmet atkritumos lielu daļu nopirkto produktu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veiktā aptauja, par ko stāsta Tvnet.lv.

Pārtika valstī nonāk atkritumu konteinerā dažādu iemeslu dēļ: beidzies derīguma termiņš, veikalā nopirkts lielāks produktu apjoms, un nav izdevies tos visus apēst, produkti vai no tiem pagatavotais ēdiens izrādījies negaršīgs.

Pie tam gādīgākie saimnieki izrādījušies rīdzinieki, lai arī šķiet, ka viņi, būdami galvaspilsētas iedzīvotāji, ir turīgāki nekā citās pilsētās. Tomēr rīdzinieki biežāk nekā citi nesteidz izmest pārtikas atliekas, bet cenšas kaut ko no tām pagatavot.

Toties, ja pagatavotais ēdiens nepatīk, to steidz izmest. Lielākā daļa aptaujāto izmet 10% pārtikas produktu, bet Rīgā trešā daļa respondentu atzina, ka izmet līdz 20% nopirktā.

Jāpiebilst, ka, izmetot veikalā pirktus produktus, tie nonāk atkritumos kopā ar iepakojumu – 6% no tā veido plastmasa, 18% - papīrs.

Atgādināsim, ka iepriekš vēstīts: produktu cenas Latvijā pārsniedz cenas daudzās citās Eiropas Savienības valstīs. Pārtikas cenu ziņā ne īpaši turīgā Latvija apsteidz pat daudz attīstītākās Rietumeiropas valstis.

Dārgi produkti

Statistikas dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem atvēl pat 17,8% ģimenes budžeta, lai arī vidēji Eiropas Savienībā rādītājs nepārsniedz 12,1% kopējo izdevumu. Attīstītākās valstīs iedzīvotāji uzturam tērē daudz mazāk. Piemēram, Vācijā izdevumi pārtikai sasniedz 11%, Lielbritānijā – 7,8%, Īrijā – 8,7%.

Ekonomisti skaidro, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir mazāki nekā citās Eiropas valstīs, tāpēc izdevumi pārtikai mājsaimniecību kopējā patēriņa grozā ir lielāki, jo ES vērojama cenu izlīdzināšanās tendence. Vēl vairāk, pēc viņa vārdiem, dažu produktu cenas ir pat augstākas nekā ES valstīs ar augstāku dzīves līmeni. Piedevām ražotāji no Latvijas savu produktu vēlas pārdot dārgāk un cenšas izkļūt ārējā tirgū. Ja tāda iespēja pastāv kādā citā valstī, viņi savas preces pārdos tur, un cenas valstī tiks salīdzinātas ar cenām, par kurām Latvijas ražotāji pārdod produktus, piemēram, kaimiņvalstī.

Bez tam preču ražošanai Latvijā nākas importēt no ārvalstīm degvielu, iepakojumu, metālu konservu bundžām. Tas viss sadārdzina ražošanu un atkal pietuvina cenas Rietumeiropas valstu līmenim. Arī valstij ir sava loma – daudzās valstīs PVN pārtikas produktiem svārstās 5-10% diapazonā, bet Latvijā – 21% visam pēc kārtas.

Taču izvēles nav - pārtikas produkti un bezalkoholiskie dzērieni ir trešā svarīgākā mājsaimniecību izdevumu kategorija pēc mājokļa, ūdens piegādes, elektrības, gāzes un citu veidu degvielas apmaksas, kam tiek atvēlēti 24% kopējā budžeta, un transporta izdevumiem, kas sasniedz 13,2% budžeta.

30
Pēc temata
Paradumi ir stiprāki: veikali nav gatavi atdot produktus labdarībai
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Ombudsmens: Latvija ir totālas nabadzības, nevis zelta miljarda valsts
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

29
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

29
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes