Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Linkaits: Rīgas ostā viss nav tik balti un pūkaini

68
(atjaunots 00:56 12.12.2019)
Ventspils osta ir jāpārņem, lai tā varētu funkcionēt un izmaksāt cilvēkiem algas pēc uzņēmuma iekļaušanas ASV sankciju sarakstā, bet Rīgas osta – katram gadījumam, paskaidroja Linkaits.

RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Valsts parādīs, ka aizstāv Ventspils un Rīgas ostas, pārņemot tās savā pārvaldē, paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits LTV pārraidē "Rīta panorāma".

Iepriekš kļuva zināms, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstos iekļauts Ventspils mēru Aivaru Lembergs un četri ar viņu saistītie uzņēmumi: Ventspils brīvosta, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa Attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Šī iemesla dēļ valdība informēja par nodomu pārņemt savā ziņā kontroli pār Ventspils un Rīgas ostām. Satiksmes ministrija sagatavojusi grozījumus Ostu likumā.

"Galvenais ir pietiekami asi un skaidri parādīt, ka valsts aizsargās savas ostas," teica Linkaits.

Taujāts, vai šis process varētu būt atgriezenisks, tas ir, vai valsts ar laiku atteiksies no kontroles pār ostām, ministrs atbildēja, ka tāda iespēja teorētiski pastāv.

Viņš skaidroja, ka Ventspils osta ir jāpārņem, lai tā varētu funkcionēt un izmaksāt cilvēkiem algas pēc iekļaušanas ASV sankciju sarakstā. Vakar Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicināja finanšu tirgus dalībniekus nesniegt pakalpojumus Lembergam un ASV sankciju sarakstā iekļautajām organizācijām.

Savukārt Rīgas osta, paskaidroja Linkaits, tiek pārņemta tāpēc, lai tajā neatkārtotos līdzīga situācija.

"Ir pamats nojaust, ka arī Rīgas ostā viss nav tik balti un pūkaini, kā varbūt tas no malas izskatās, līdz ar to mēs vienkārši preventīvi rīkojamies," viņš piebilda, taču neprecizēja, kāpēc līdzīga situācija varētu veidoties arī Rīgas ostā.

Ministra ieplānotā vizīte Liepājā tika atlikta, tomēr zināms, ka Liepājas ostas pārvaldē, vismaz pagaidām, izmaiņas nav gaidāmas, informēja rus.liepajniekiem.lv.

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis novērtēja valdības lēmumu kā optimistisku Liepājai, taču tuvākajā laikā plāno apspriest ar satiksmes ministru, kas sagaida Liepājas ostu nākotnē.

Jānis Vilnītis norādīja, ka pašvaldība gribētu saprast, kā dzīvot tālāk – vai ostai būs ļauts pašreizējā situācijā saglabāt līdzšinējo statusu, vai tomēr nāksies gatavoties tādai pašai situācijai kā Rīgā un Ventspilī.

Liepājas mērs pauda cerību, ka valdība ļaus Liepājas īpašajai ekonomiskajai zonai turpināt darbu, taču, ja pastāv jebkādu pārmaiņu riski, Liepāja gribētu rast iespējas aizsargāt savas pozīcijas.

68
Pēc temata
Švecova par ASV sankcijām pret Lembergu: notiek cīņa par ietekmes sfērām
"Ja galvā čivina zvirbuļi, jārunā ar speciālistiem": Lemberga un Rinkēviča "laipnības"
Lembergam aizliegta iebraukšana ASV

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

33
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

33
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

35
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

35
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem

Tiešraide. Uzvaras 76. gadadienai veltītā militārā parāde Sarkanajā laukumā

0
Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai veltītās militārās parādes Sarkanajā laukumā tiešraide.
0