Ventspils mērs Aivars Lembergs

Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir Kims Čenuns

111
(atjaunots 16:19 10.12.2019)
ASV Finanšu ministrija apgalvo, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs iesaistītas korupcijā, Latvijas Ārlietu ministrija iesaka nepārskaitīt naudu politiķim un viņa uzņēmumiem.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Ventspils mērs Aivars Lembergs komentēja ASV Finanšu ministrijas lēmumu noteikt pret viņu sankcijas, vēsta Rus.ventasbalss.lv.

Vakar tā saucamā globālā Magņitska akta ietvaros ASV Finanšu ministrija ieviesa sankcijas pret 15 fiziskām personām un 29 kompānijām no Eiropas, Āzijas un Latīņamerikas.

Ierobežojošie pasākumi vērsti pret Ventspils brīvostu, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa Attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

ASV FM apgalvo, ka Lembergs atbildīgs vai tieši vai netieši iesaistīts korupcijā, tajā skaitā valsts mantas nelikumīgā piesavināšanā, korupcijā, kas saistīta ar publiskiem iepirkumiem vai kukuļošanu.

Latvijas ĀM brīdina, ka ikviens, kas veiks finansiālus pārskaitījumus šīm personām un organizācijām, arī var tikt iekļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstos. ĀM pievērsa uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar ASV OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā.

Kā amerikāņiem uzrakstīja, tā viņi pārkopēja

Lembergs pastāstīja, "Rīgas zvirbuļi" jau iepriekš esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kuri Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu.

Lembergs uzskata, ka ASV nemēģina izprast kompāniju darbu, pret kurām attiecinātas sankcijas, piemēram, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs, tātad ASV sankcijas vērstas pret Latvijas Republikas valdību.

"Nevalstiskas organizācijas pieder vienādās daļās visiem dalībniekiem, nevis vienam cilvēkam. Visi darījumi ir absolūti caurspīdīgi un ar ārzemēm nav nekāda sakara. Tādas ir tās politiskās cīņas modernās metodes. Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas, lai tiktu ar mani galā," izteicās politiķis.

Uz jautājumu, kas tagad notiks ar minētajām četrām organizācijām, Lembergs atbildēja, ka šīs sankcijas ir norādījums tikai ASV kompānijām, fiziskām personām un attiecas uz aktīviem ASV.

"Ne man personīgi, ne kādai no šīm organizācijai nav darīšanu ar fiziskām un juridiskām personām ASV, kur man nav nekādu aktīvu. Brīvostas pārvalde nav manis kontrolēta organizācija, tā ir valsts atvasināta publiska persona, kas pieder valstij. Man nevar būt sekas, jo nav nekādu biznesa darījumu ar fiziskām un juridiskām personām. Man ir neliels privāts konts, ar kuru veicu vienkāršus norēķinus. Tāpat man nav nekādu īpašumu, kuriem jau nebūtu uzlikts arests. Tiem uzlikts arests jau pirms 12 gadiem, turklāt tie neatrodas ASV," uzsvēra Lembergs.

Lembergs arī atgādināja, ka viņam uzrādīta apsūdzība par kukuļa izspiešanu pirms 25 gadiem, bet tur "nekas vairāk nav".

"Kā amerikāņiem uzrakstīja, tā viņi pārkopēja, jo ne jau viņi zina, iedziļinās un interesējas par tādas mazas pilsētas kā Ventspils mēru. Jāsaprot tomēr mērogi, jo es taču neesmu pasaules mēroga vecis. Tagad iznāk, ka gandrīz esmu tas pats, kas Kims Čenuns, Vladimirs Putins un kas tur vēl tie varenie," sacīja politiķis.

Lembergs ironiski pauda cerību, ka viņam pēc ASV lēmuma vismaz tiks ļauts "ēst, dzert un staigāt".

111
Pēc temata
Ušakovs un Ameriks Eiropas Parlamentā iestājās par sankciju pastiprināšanu pret KF
"Putins vainīgs": lietuviešu rusofobs spiests sarkt pagānu dēļ
Sandris Točs: vajag nevis atlaist Saeimu, bet gan atcelt sankcijas
Neatkarības ēna: ES iziet no ASV finanšu sistēmas
Elektromobiļa uzlādēšana, foto no arhīva

Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti

2
(atjaunots 09:52 29.09.2020)
Saskaņā ar jauno Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, visas jaunās autouzpildes stacijas Latvijā ir jābūt aprīkotām ar elektromobiļu uzlādes punktiem.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Ekonomikas ministrijā atzīmēja, ka izstrādāta Latvijas DUS aprīkošanas ar elektromobiļu uzlādes punktiem projekta mērķis ir veicināt apkārtējai videi un cilvēku veselībai drošās transporta enerģijas apriti. Turklāt šī iniciatīva palīdzēs attīstīt alternatīvās enerģijas nodrošināšanas infrastruktūru, raksta Tvnet.lv.

Šis nosacījums tiks pielietots jaunu DUS būvniecības gadījumos, kā arī pārbūvējot vecās. Iepriekš šāds noteikums jau sāka darboties autostāvvietu būvniecības gadījumos pie jaunām sabiedriskām ēkām un daudzīvokļu mājām.

Iepriekš Sputnik Latvijas rakstīja, ka valstī plānots ieviest jaunu nodokli, kurš sadārdzinās lietotu automobiļu reģistrāciju, kas ir aktuālāki Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem, toties tas kļūs saudzīgs dārgu elektromobiļu pircējiem. Taču, saskaņā ar pētījumiem, elektromobiļi Latvijā joprojām nav pārāk populāri.

Jaunajā DUS likumprojektā tāpat tiek runāts par to, ka pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 tūkstošiem no 2030. gada ir jānodrošina alternatīvās enerģijas izmantošana 50% transportlīdzekļu.

2
Pēc temata
Viena uzpildes stacija valstī: Latvijas autovadītājus "pārsēdinās" uz jaunu degvielu
Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus
Konteineru termināls Rīgas brīvosta

Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma

3
(atjaunots 09:06 29.09.2020)
Satiksmes ministrija apgalvo, ka ostu reforma neskars biznesu, un neredz jēgu rīkot papildu ekonomisko analīzi; uzņēmēji atbildes kārtā sūrojas, ka viņus ignorē un ka ierēdņi neko nesaprot biznesā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Rīgas ostas uzņēmumi pauduši asus iebildumus pret ostu reformu, vēsta "Nekā personīga".

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo, ka visas puses ir uzklausītas un iebildumi ir ņemti vērā, uzņēmēju teiktais liecina par pretējo.

Kur slēpjas patiesība

Japāņu kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts 108 miljardu dolāru apmērā – tie ir aptuveni 10 Latvijas gada budžeti. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību, metāla pārstrādi, kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem Mitsui & Co meitasuzņēmums Singapūrā iegādājās uzņēmumu "Rīgas universālais termināls". Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā krava Rīgā tiek apkalpota šeit.

Akcionāri vēlētos ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tašu šos plānus nākas apturēt ostu reformas dēļ.

"Rīgas universālā termināla" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis skaidro, ka izmaiņas likumdošanā ikvienam investoram liek nogaidīt.

"Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas.

Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā," sūrojas Kasalis.

Uz jautājumu par to, kā ir iznācis tā, ka uzņēmēji saka, ka viņos neieklausās, bet Satiksmes ministrija apgalvo, ka viņos ieklausās, ministrs Tālis Linkaits atbildēja izvairīgi: "Taisnība, droši vien ir kaut kur pa vidu."

Dialogs ar biznesu

Pēc ministrijas domām, reforma izmainīs tikai ostu "juridisko rāmi" un neietekmēs biznesu. Uzņēmēji ir pārliecināti par pretējo – viņi uzskata, ka reforma skars viņu biznesu, kurā ministrijas ierēdņi neko nesaprot.

"Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies.

Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši," saka "KST terminals" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis.

Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās valsts izveidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola iecelt to valdēs profesionāļus uz konkursu bāzes. Ostās strādājošie uzņēmēji redz citu slēptu iemeslu: kapitālsabiedrību mērķis ir iegūt peļņu, un tas nozīmē, ka ostas pakalpojumi sadārdzināsies. Ja ostu valdēs nebūs biznesa un pašvaldību pārstāvju, tās nespēs ietekmēt situāciju ostā. Noteikumus diktēs valsts.

Biedrības "Rīgas brīvostas padome" pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzstāj, ka ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāuztur dialogs, taču šobrīd platforma šādam dialogam nav paredzēta, jo nav skaidrs, uz kāda pamata un kādā formātā tiks ņemtas vērā biznesa intereses.

"Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk," paziņoja Ķimenis.

Šobrīd uz šiem jautājumiem skaidru atbildi biznesmeņi nedzird.

Maurs var aiziet

Jaunais modelis paredz ostu zemes nodošanu no pašvaldības pārvaldījuma jaunajiem valsts uzņēmumiem. Pašvaldības, sevišķi Liepāja, ir pret.

"90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim," saka biedrības "Liepājas ostas nomnieku asociācija" pārstāvis, zvērināts advokāts Ainars Kreics.

Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Ministrija atbildes kārtā atsaucas uz astoņus gadus vecu Pasaules Bankas pētījumu, kurā Latvijas ostas kritizē par nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību un sadarbību pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī uz ESAO rekomendācijām un advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" analīzi, kura kļuva par pamatu reformas plānam.

"Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus," paziņoja Linkaits.

Premjers gaida

Uzņēmēji atzīmē, ka advokātu biroja analīze ir nepilnīga un tajā pašā ir norādīta rekomendācija sarīkot dziļāku pētījumu. Savukārt ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav izdevīguma un izmaksu analīzes, nav pilna finanšu un juridiskā vērtējuma.

Kā norāda Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle, ekonomisks pamatojums reformai tā arī netika sniegts. Pie normālas šādu pārveidojumu sagatavošanas sākumā notiek plānošana un novērtējums, un pēc tam jau tiek rakstīts likumprojekts, taču šajā gadījumā sākumā tika sagatavots likumprojekts, bet tā steidzīgumu izskaidroja ar Ministru kabineta nospraustajiem termiņiem.

"Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu," vaicā Krūkle.

Uz doto brīdi reformas plāns nav gatavs. No pirmdienas, 28. septembra, Satiksmes ministrija sāka apkopot biznesmeņu rekomendācijas.

"Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu," paziņoja Linkaits.

"Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu," paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš vada Ostu, tranzīta un loģistikas padomi.

"Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas," atzīmēja Kasalis.

Viņš paziņoja, ka, situācijai pasliktinoties, to izjutīs visa valsts.

Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli ir skanējuši pieņēmumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas izlikt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu akcijas biržā. Tālis Linkaits noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka esošā Ministru kabineta darba periodā pilna vai daļēja ostu privatizācija nenotiks.

3
Tagi:
investīcijas, osta
Pēc temata
Jārunā arī "nīstamajā krievu valodā": Urbanovičs par Rīgas ostas problēmām
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju