Eiro

Bankas Latvijā gada laikā zaudējušas pusi peļņas

50
(atjaunots 11:57 10.12.2019)
Banku sektora kopējā peļņa 2018.gada pirmo deviņu mēnešu laikā sastādīja 240 miljonus eiro, šogad – tikai 126 miljonus.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Banku sektora kopējā peļņa Latvijā šī gada pirmo deviņu mēnešu laikā sastādījusi 126 miljonus eiro – gandrīz uz pusi mazāk nekā šajā pašā periodā pērn, vēsta Dienas Bizness, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem. Septembra beigās Latvijas banku sektora aktīvi sastādīja 22,189 miljardus eiro, par 1,7%, jeb 379,785 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada beigās.

Līdz 2019.gada septembra beigām bankas izsniegušas kredītus par summu 19,091 miljardu eiro, par 3,1%, jeb 607,302 miljoniem eiro mazāk nekā pērnā gada beigās.

Banku piesaistīto ieguldījumu apmērs septembra beigās sastādījis 18,244 miljardus eiro, par 5,1%, jeb 980,722 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada beigās.

Banku pašu kapitāls septembra beigās – 2,251 miljardi eiro, par 21,7% mazāk nekā 2018.gada beigās.

FKTK dari liecina, ka banku sektorā aug koncentrācija. Piecu lielāko banku daļa aktīvos septembra beigās sastādīja 84,8% (2018.gada beigās - 83,3%), kredītu apjomā – 88,2% (87,9%), ieguldījumu apjomā – 87,3% (82,7%).

Banku sektora kopējā peļņa 2019.gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 126 miljonus eiro, savukārt  šajā pašā periodā pērn - 240,004 miljonus eiro.

Atgādināsim, ka Latvijā turpinās tīrīšana bankās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018.gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu, dalību ar Ziemeļkoreju saistītās transakcijās un ierēdņu kukuļošanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo ne ECB, ne Latvijas Banka nenostājās tās pusē.

Pēc tam banku sistēma Latvijā pārcieta vērienīgas pārmaiņas, tostarp atteicās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām "čaulas kompānijām". Cīņa ar "netīro" naudu ieguva tādu vērienu, ka vērsās pat pret uzņēmumiem, kuru darbība ir labi pārskatāma, kas maksā nodokļus un ar ārzonu nav saistītas. Taču tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi". Šiem uzņēmumiem sāka slēgt kontus, neļāva atvērt jaunus, pieprasīja lielu skaitu dokumentu, kas apstiprinātu līdzekļu izcelsmi, sāka iesaldēt aktīvus līdz izmeklēšanas beigām.

Uzņēmēji, publicisti un daži politiķi kritizē varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, kuru daļa nodokļos pildīja arī valsts budžetu.

50
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Purgaile: trešā daļa Latvijas banku ir riska zonā
Bijušais ekonomikas ministrs: bankas atbaida investorus
SEB bankā izdomāts, kā nopelnīt pēc skandāla
Latvijā atzīst, ka mērķtiecīgi iznīcina uz Krieviju orientētus uzņēmumus
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

1
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

20
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

20
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas