Artis Pabriks

Pabriks lūdz ASV palielināt militāro atbalstu Latvijai

60
(atjaunots 16:39 09.12.2019)
Artis Pabriks, atrodoties darba vizītē ASV, uzstājās vairākos pasākumos, kuru gaitā uzsvēra, ka ASV ir viens Latvijas stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā, tādēļ nebūtu slikti palielināt palīdzības apmēru.

RĪGA, 9. decembris – Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks no 5. decembra atrodas darba vizītē ASV, kur viņš piedalās vairākos pasākumos un apmeklē dažādas iestādes. Visās savās uzstāšanās reizēs Pabriks vairākkārt norādīja, ka ASV ir jāpalielina Latvijai sniegtais militārais atbalsts, vēsta "MK Latvija".

Ņemot vērā iepriekšējo "atbalsta paplašinājumu", rodas iespaids, ka šis finanšu slogs atkal tiks uzvelts uz nodokļu maksātāju pleciem.

Tiek atzīmēts, ka Pabriks piedalījās Reigana Nacionālās drošības foruma darbā, kā arī apmeklēja ASV jūras militāro aspirantūru Monterejā (Kalifornija). ASV pavadītajā laikā ministrs paguva tikties arī ar ASV aizsardzības ministra vietnieku Džonu Rudu, kongresmeņiem Maiklu Tērneru un Donu Beikonu, kā arī ar Reigana Fonda un institūta direktoru Džonu Heibušu.

Izņemot lūgumu palielināt ASV atbalstu, Pabriks atzīmēja arī to, ka ir apmierināts ar efektīvo sadarbību ar ASV, un pauda pateicību par ieguldījumu drošības stiprināšanā reģionā.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka ASV ievērojami pastiprinājušas savu militāro klātbūtni un palīdzību Eiropas valstīm pēc Krimas atgriešanās KF sastāvā un konflikta sākuma Ukrainas austrumos 2014. gadā. Pēc Savienoto Valstu iniciatīva NATO vadībā 2014. gada pavasarī tika palaista operācija Atlantic Resolve ("Atlantiskā apņēmība"). Par iemeslu kļuva Vašingtonas paziņojums par nepieciešamību nodemonstrēt  savu uzticību NATO, jo reģions saskaries ar "jauniem, taču pazīstamiem draudiem".

Pa šo laiku ASV pārdislocēja uz Eiropu tūkstošiem militārās aviācijas un tehnikas vienību: iznīcinātājus, tankus, haubices, bruņutransportierus un cita veida bruņojumus. Tāpat kopā ar tehniku Eiropas kontinentā ieradušies vairāki tūkstoši kareivju un virsnieku.

ASV stāsta, ka visa šī tehnika, kā arī kareivji tiek izvietoti Eiropas valstīs uz rotācijas pamata, kas nepārkāpj Bāziskā akta Krievija – NATO noteikumus, kurā teikts, ka jauno alianses locekļu teritorijā nedrīkst izvietot būtiskus pastāvīgus karaspēkus.

Taču KF uzskata, ka NATO faktiski ir pārkāpusi akta noteikumus – militārā ziņā nav nekādas starpības starp nepārtrauktu spēku rotāciju un to pastāvīgo izvietošanu.

Maskavā vairākkārt paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova sacītā, ASV militārās klātbūtnes palielinājumu Eiropā pie KF robežām Maskava izskata kā draudu un uztver to negatīvi.

60
Pēc temata
Kukuļi un skaitļi ar sešām nullēm: kādēļ Latvijai atkal vajag vieglās "bruņas"
"Kara laika" dzīve: kāpēc Latvijas karavīriem vajadzīga ūdensnecaurlaidīga "Jaunā derība"
Latvija nevar uz diviem gadiem "izcelt no aprites" cilvēkus: Pabriks atbildējis ASV
Pietiek biedēt mūs: latvieši lūdz Aizsardzības ministriju izbeigt runas par iebrukumu

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

18
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

18
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

7
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

7
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus