Aizbrauc un sāk ilgoties: profesore par aizbēgušo latviešu mīlestību pret dzimteni

© Sputnik / Sycheva Irina"Рижский черный бальзам"
Рижский черный бальзам - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
No Latvijas peļņā uz citām valstīm aizbraukušie latvieši sāk vairāk interesēties par dzimteni, pastāstīja Latvijas Universitātes profesore Zaiga Krišjāne.

RĪGA, 8. decembris – Sputnik. Kad Latvijas valstspiederīgie sāk pa īstam interesēties par to, kas notiek Latvijā? Kad aizbrauc prom uz ārzemēm. Kādēļ tā iznāk, pastāstīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāne, profesore, migrācijas pētniece Zaiga Krišjāne programmas "Atvērums" ēterā radio Baltkom.

Pēc profesores sacītā, kad Latvijas iedzīvotāji aizbrauc peļņā uz ārzemēm, visbiežāk viņu vairāk, nekā iepriekš, sāk interesēt Latvijā notiekošais. Turklāt Krišjāne paziņoja, ka zina to pēc savas pieredzes.

Profesore atzina, ka, kad nedzīvo Latvijā, pirmā lieta, ko no rīta gribas izdarīt, paskatīties Latvijas ziņas, uzzināt, kas tur notiek. Un šī interese daudziem paliek uz ilgu laiku un ar laiku neizzūd.

Адресная табличка ул. Ломоносова 3 - Sputnik Latvija
Uz ārzemēm aizbraukušie saglabās dzīves vietas reģistrāciju Latvijā

Krišjāne, protams, norādīja, ka cilvēki mēdz būt dažādi, un nevar teikt, ka tā notiek absolūti ar visiem, taču visbiežāk tas notiek tieši tā.

Pie tam uz dzimteni Latvijas piederīgos no paēdušajām Lielbritānijas, Īrijas un citām turīgām valstīm beigās dzen nostaļģija pēc visādiem patīkamiem sīkumiem.

Piemēra kārtā viņa minēja pētījumu, kuru veikusi viņas pētnieciskā grupa Īrijā. Tur viens no emigrantiem pastāstīja, ka darbs viņam ir labs, un vispār viss ir labi, bet trūkst zemledus makšķerēšanas. Tādēļ viņš ņem atvaļinājumu un ziemā brauc uz Latviju, lai pazvejotu.

Tāpat profesore sniedza statistikas datus, kuri liecina par to, ka visvairāk Latvijas piederīgo – ap 70 tūkstošiem – aizbraukuši uz Lielbritāniju. Vācija piesaistījusi nedaudz mazāk Latvijas piederīgo – tā ir otrajā vietā. Daudz Latvijas valstspiederīgo ir arī Norvēģijā un Īrijā.

Pētniece norādīja, ka Latvijas piederīgos vispār var sastapt jebkurā pasaules daļā.

Starp citu, programmētāja Dāvja Viļuma piemērs, par kura dzīvesstāstu iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, apstiprina Krišjānes vārdus.

Latvijas piederīgais, kurš jau daudzus gadus dzīvo Londonā, kļuvis pazīstams ar to, ka veica 1200 braucienu ar velosipēdu pa pilsētas centrālajām ielām un sastādīja maršrutu karti All the Streets, kuru garums sastāda 16 tūkstošus kilometru.

Un neraugoties uz to, ka Viļums dzīvo Londonā samērā neslikti, viņš atzīstas, ka visu laiku atceras par Latviju, un aicina citus Latvijas piederīgos dzīvot ar domu par to.

Lielbritānijas galvaspilsētā programmētājs uztur sakarus ar latviešu kopienu un brīvprātīgā kārtā pasniedz Londonas svētdienskolā ģeogrāfiju. Pēc viņa sacītā, ir ļoti svarīgi stāstīt bērniem par to, ka ir tāda Latvija un ka viņi patiesībā ir daļa no šīs valsts, ka šī valsts ir viņu mājas.

Ziņu lente
0