Rīgas melnais balzams

Aizbrauc un sāk ilgoties: profesore par aizbēgušo latviešu mīlestību pret dzimteni

43
(atjaunots 07:54 08.12.2019)
No Latvijas peļņā uz citām valstīm aizbraukušie latvieši sāk vairāk interesēties par dzimteni, pastāstīja Latvijas Universitātes profesore Zaiga Krišjāne.

RĪGA, 8. decembris – Sputnik. Kad Latvijas valstspiederīgie sāk pa īstam interesēties par to, kas notiek Latvijā? Kad aizbrauc prom uz ārzemēm. Kādēļ tā iznāk, pastāstīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāne, profesore, migrācijas pētniece Zaiga Krišjāne programmas "Atvērums" ēterā radio Baltkom.

Pēc profesores sacītā, kad Latvijas iedzīvotāji aizbrauc peļņā uz ārzemēm, visbiežāk viņu vairāk, nekā iepriekš, sāk interesēt Latvijā notiekošais. Turklāt Krišjāne paziņoja, ka zina to pēc savas pieredzes.

Profesore atzina, ka, kad nedzīvo Latvijā, pirmā lieta, ko no rīta gribas izdarīt, paskatīties Latvijas ziņas, uzzināt, kas tur notiek. Un šī interese daudziem paliek uz ilgu laiku un ar laiku neizzūd.

Krišjāne, protams, norādīja, ka cilvēki mēdz būt dažādi, un nevar teikt, ka tā notiek absolūti ar visiem, taču visbiežāk tas notiek tieši tā.

Pie tam uz dzimteni Latvijas piederīgos no paēdušajām Lielbritānijas, Īrijas un citām turīgām valstīm beigās dzen nostaļģija pēc visādiem patīkamiem sīkumiem.

Piemēra kārtā viņa minēja pētījumu, kuru veikusi viņas pētnieciskā grupa Īrijā. Tur viens no emigrantiem pastāstīja, ka darbs viņam ir labs, un vispār viss ir labi, bet trūkst zemledus makšķerēšanas. Tādēļ viņš ņem atvaļinājumu un ziemā brauc uz Latviju, lai pazvejotu.

Tāpat profesore sniedza statistikas datus, kuri liecina par to, ka visvairāk Latvijas piederīgo – ap 70 tūkstošiem – aizbraukuši uz Lielbritāniju. Vācija piesaistījusi nedaudz mazāk Latvijas piederīgo – tā ir otrajā vietā. Daudz Latvijas valstspiederīgo ir arī Norvēģijā un Īrijā.

Pētniece norādīja, ka Latvijas piederīgos vispār var sastapt jebkurā pasaules daļā.

Starp citu, programmētāja Dāvja Viļuma piemērs, par kura dzīvesstāstu iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, apstiprina Krišjānes vārdus.

Latvijas piederīgais, kurš jau daudzus gadus dzīvo Londonā, kļuvis pazīstams ar to, ka veica 1200 braucienu ar velosipēdu pa pilsētas centrālajām ielām un sastādīja maršrutu karti All the Streets, kuru garums sastāda 16 tūkstošus kilometru.

Un neraugoties uz to, ka Viļums dzīvo Londonā samērā neslikti, viņš atzīstas, ka visu laiku atceras par Latviju, un aicina citus Latvijas piederīgos dzīvot ar domu par to.

Lielbritānijas galvaspilsētā programmētājs uztur sakarus ar latviešu kopienu un brīvprātīgā kārtā pasniedz Londonas svētdienskolā ģeogrāfiju. Pēc viņa sacītā, ir ļoti svarīgi stāstīt bērniem par to, ka ir tāda Latvija un ka viņi patiesībā ir daļa no šīs valsts, ka šī valsts ir viņu mājas.

43
Pēc temata
"Mums ir gana": rīdzinieku ģimene skaidro, kādēļ pamet Latviju uz visiem laikiem
Ekonomists: Latvija zaudējusi ceturto daļu darba tirgū aktīvo iedzīvotāju
Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens – vai bērns runā latviski
Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

1
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

1
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi