Cilvēki krievu tautastērpos, foto no arhīva

Latvieši uzskata, ka krievi tie ir tie, citi: Baltkom klausītājs par latviešu valodu

44
(atjaunots 15:21 07.12.2019)
Visiem Latvijas iedzīvotājiem, protams, ir jārunā latviešu valodā, lai izkaustu iedalīšanu savējos un svešajos, bet gan krieviem, gan latviešiem jau ir kaut kas kopīgs. Par to pastāstīja radio Baltkom klausītājs.

RĪGA, 7. decembris – Sputnik. Radio Baltkom klausītājs, kurš piezvanīja raidījuma "Vakara interaktīvs" tiešajā ēterā, izteicās saistībā ar to, kādēļ visiem ir jāmācās latviešu valodā. Kā arī atzīmēja, ka krievvalodīgajiem un tiem, kas runā latviski Latvijā, jau ir kaut kas kopīgs, izņemot valsti.

Viņa pozīcija kopumā sakrīt ar latviešu koalīcijas pozīciju Saeimā – izglītības reforma padarīs vienlīdzīgus Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus un latviešus, visus pārvēršot latviešos.

Taču klausītājs skaidro, ka pateicoties reformai Latvijā cilvēkus pārstās dalīt savējos un svešajos.

"Latvieši uzskata, ka tie esam mēs, bet krievi – tie ir tie citi. Un otrādi – krievi uzskata, ka tie kas runā krievu valodā ir savējie, bet tie, kas latviski – svešie. Kad bērni kopā augs un sēdēs pie viena sola, es domāju, ka beidzot mēs nonāksim pie normālas sabiedrības," paskaidroja zvanītājs.

Taču kaut kas kopīgs latviešiem un Latvijas krieviem, viņaprāt, tomēr ir. Tā ir vienaldzīga attieksme pret izglītības kvalitāti. Bet izglītības kvalitātes kontrolei taču ir jābūt pirmajā vietā.

Pēc vīrieša domām par kvalitāti necīnās nedz krievi, nedz latvieši.

Atgādināsim, ka Rīgā, 5. decembrī, aptuveni tūkstotis cilvēku izgāja gājienā cauri pilsētas centam, lai kārtējo reizi pievērstu Latvijas valdības uzmanību nepieņemamiem nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumiem valstī.

Cilvēki izgāja krievu izglītības aizstāvības "Gaismas gājienā pret tumsu" pārsteigtu ārzemnieku acu priekšā, kuriem nacionālo minoritāšu tiesību diskriminēšana un pasniegšanas aizliegums dzimtajā valodā liekas mežonīga rīcība.

Taču, neraugoties uz to, Latvijas valdība grasās jau līdz 2020. gada beigām pilnībā pāriet uz latviešu mācībvalodu vidusskolas posmā. Turklāt piespiedu krievvalodīgo bērnu asimilāciju Latvijas varasiestādes vēlas īstenot, sākot jau no bērnības gadiem, – bērnudārzos.

44
Pēc temata
Urbanovičs: Latvijā sākusies krievu nekautrīgas asimilācijas fāze
Riebīgā asimilācija, ļaunais Ušakovs, soda vienības: Lindermans par krievu stāvokli Latvijā
Pankratovs: vardarbīga asimilācija Latvijā sarauj sakarus ar senčiem
Maskava apsūdzējusi oficiālo Rīgu iedzīvotāju piespiedu asimilācijā
Pulksteņa grozīšana, foto no arhīva

Neaizmirstiet pagriezt pulksteni par stundu atpakaļ: Latvija pāriet uz ziemas laiku

5
(atjaunots 12:31 24.10.2020)
Naktī no sestdienas, 24. oktobra, un svētdienu, 25. oktobri, neaizmirstiet pagriezt pulksteni par stundu atpakaļ: pāreja tiek īstenota plkst. 4:00.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Latvija gaidāmajā naktī pāries uz ziemas laiku – no 24. un 25. oktobri, vēsta Ekonomikas ministrija. Faktiskā pāreja notiek plkst. 4:00 naktī.

Latvija pāriet uz ziemas laiku. Tas nozīmē, ka pulkstenis ir jāpagriež par stundu atpakaļ.

2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.

2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājuma, pēdējo reizi pulksteņu rādītāji varētu tikt pagriezti 2021. gadā, taču visām izmaiņām ir jābūt saskaņotām kaimiņvalstu starpā.

2019. gada augustā Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo nostāju, kura paredz atteikšanos no pulksteņu rādītāju pagriešanas divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku.

Taču joprojām ES tā arī nav panākušas kopīgu vienošanos, un Latvija turpina īstenot laika pāreju divas reizes gadā.

Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.

5
Tagi:
laiks
Māris Možvillo

Jaunais deputāts izkritizēja valdības pieeju nodokļu jautājumiem un pastāstīja par plāniem

10
(atjaunots 10:37 24.10.2020)
Linda Liepiņa dēvē Māri Možvillo, kurš atnāca Saeimā viņas vietā, par savu domubiedru; vai jaunais deputāts pametīs KPV LV frakciju, sekojot savas priekšgājējas lēmumam.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ar Saeimas darbu neapmierinātā Linda Liepiņa nolika mandātu. 2018. gada oktobrī viņa tika ievēlēta pēc KPV LV saraksta, taču pēc pusgada Liepiņa pameta frakciju un partiju. Tagad, kad viņa nolikusi savu mandātu, viņa vietu ieņēmis Māris Možvillo, kurš trīs gadus nostrādāja par deputātu Alojas domē. Možvillo, pēc Liepiņas sacītā, ir viņas domubiedrs.

Možvillo ir arī KPV LV valdes loceklis. Frakcijai viņš ir liels ieguvums, jo pēc Saeimas vēlēšanām tajā bija 16 deputāti, taču pretrunu dēļ divu gadu laikā to pametuši seši parlamentārieši. Tagad KPV LV būs jau 11 mandāti, ja vien, protams, Možvillo nesekos Lindas Liepiņas piemēram un neizstāsies no frakcijas, raksta Neatkarīgā.

"Tad, kad es tev piezvanīju (es tev piezvanīju tikai vienu reizi, lai pateiktu, ka mans lēmums ir galīgs, ka es nolikšu deputāta mandātu) un jautāju, vai tu esi, vai tu būtu gatavs uzņemties, tu neminstinoties atbildēji: "Jā!"

Es neteikšu šobrīd no Saeimas tribīnes tos dažus solījumus, ko tu man teici, bet es vēlos tev pateikt, ka es tev uzticos. Tad, kad es nācu iekšā šeit pa Saeimas sēžu zāles durvīm, tu jautāji, kāpēc es tevi pametot zem tanka? Iespējams, Māri, tāpēc, ka zem tanka būtu jāguļas vīriešiem, nevis sievietēm," pateica savā pēdējā runā Saeimas tribīnē Linda Liepiņa, vēršoties pie Možvillo.

Lai gan Liepiņa dēvē Možvillo par savu domubiedru, viņš pagaidām negrasās pamest KPV LV.

"Tas, ka mums ir līdzīgi uzskati dažos jautājumos, tas nenozīmē, ka es stājos viņas vietā. Es stājos pats savā vietā, lēmumus es pieņemšu pēc fakta. Šobrīd man ir mandāts un esmu ievēlēts no partijas, un pašreiz man nav iemeslu pamest frakciju," paskaidroja Možvillo.

Viņš atzīmēja, ka KPV LV darbā, protams, ir kļūdas, un, neskatoties uz diviem gadiem Saeimā, ir jūtams zināms pieredzes trūkums, kura dažkārt tiek manīta.

"Tāpēc esmu šeit, lai ar savu pieredzi un darbu palīdzētu darīt to, ko pirms Saeimas vēlēšanām solījām saviem vēlētājiem," atzīmēja jaunais deputāts.

Iepriekš viņš jau teica, ka ne viss valdības darbā viņu apmierina.

"Šobrīd nenosaukšu kaut kādus valdības lēmumus, kurus es īsti neatbalstu, bet ir valdības lēmumi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēkiem, kaut vai tās pašas nodokļu režīmu neskaidrības. Tas ir ļoti būtisks faktors, kas šobrīd atstāj ievērojamu iespaidu uz iedzīvotāju dzīvi," atzīmēja Možvillo.

Pagaidām viņš nav izlēmis, kādās komisijās viņš strādās – šo jautājumu viņš izlems pēc apspriešanas ar kolēģiem. Viņam negribētos steigties, pagaidām viņš "pēta teritoriju".

Attiecībā uz Liepiņas paziņojumu par tanku, Možvillo nosauca to par joku.

"Es nebiju domājis, ka viņa patiešām noliks deputāta mandātu, jo viņa nesolīja to darīt. Viņas lēmums nolikt mandātu vismaz man bija pārsteidzošs," atzīmēja Māris Možvillo.

10
Tagi:
Saeima, deputāti
Pēc temata
Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā
Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu