Cilvēki krievu tautastērpos, foto no arhīva

Latvieši uzskata, ka krievi tie ir tie, citi: Baltkom klausītājs par latviešu valodu

43
(atjaunots 15:21 07.12.2019)
Visiem Latvijas iedzīvotājiem, protams, ir jārunā latviešu valodā, lai izkaustu iedalīšanu savējos un svešajos, bet gan krieviem, gan latviešiem jau ir kaut kas kopīgs. Par to pastāstīja radio Baltkom klausītājs.

RĪGA, 7. decembris – Sputnik. Radio Baltkom klausītājs, kurš piezvanīja raidījuma "Vakara interaktīvs" tiešajā ēterā, izteicās saistībā ar to, kādēļ visiem ir jāmācās latviešu valodā. Kā arī atzīmēja, ka krievvalodīgajiem un tiem, kas runā latviski Latvijā, jau ir kaut kas kopīgs, izņemot valsti.

Viņa pozīcija kopumā sakrīt ar latviešu koalīcijas pozīciju Saeimā – izglītības reforma padarīs vienlīdzīgus Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus un latviešus, visus pārvēršot latviešos.

Taču klausītājs skaidro, ka pateicoties reformai Latvijā cilvēkus pārstās dalīt savējos un svešajos.

"Latvieši uzskata, ka tie esam mēs, bet krievi – tie ir tie citi. Un otrādi – krievi uzskata, ka tie kas runā krievu valodā ir savējie, bet tie, kas latviski – svešie. Kad bērni kopā augs un sēdēs pie viena sola, es domāju, ka beidzot mēs nonāksim pie normālas sabiedrības," paskaidroja zvanītājs.

Taču kaut kas kopīgs latviešiem un Latvijas krieviem, viņaprāt, tomēr ir. Tā ir vienaldzīga attieksme pret izglītības kvalitāti. Bet izglītības kvalitātes kontrolei taču ir jābūt pirmajā vietā.

Pēc vīrieša domām par kvalitāti necīnās nedz krievi, nedz latvieši.

Atgādināsim, ka Rīgā, 5. decembrī, aptuveni tūkstotis cilvēku izgāja gājienā cauri pilsētas centam, lai kārtējo reizi pievērstu Latvijas valdības uzmanību nepieņemamiem nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumiem valstī.

Cilvēki izgāja krievu izglītības aizstāvības "Gaismas gājienā pret tumsu" pārsteigtu ārzemnieku acu priekšā, kuriem nacionālo minoritāšu tiesību diskriminēšana un pasniegšanas aizliegums dzimtajā valodā liekas mežonīga rīcība.

Taču, neraugoties uz to, Latvijas valdība grasās jau līdz 2020. gada beigām pilnībā pāriet uz latviešu mācībvalodu vidusskolas posmā. Turklāt piespiedu krievvalodīgo bērnu asimilāciju Latvijas varasiestādes vēlas īstenot, sākot jau no bērnības gadiem, – bērnudārzos.

43
Pēc temata
Urbanovičs: Latvijā sākusies krievu nekautrīgas asimilācijas fāze
Riebīgā asimilācija, ļaunais Ušakovs, soda vienības: Lindermans par krievu stāvokli Latvijā
Pankratovs: vardarbīga asimilācija Latvijā sarauj sakarus ar senčiem
Maskava apsūdzējusi oficiālo Rīgu iedzīvotāju piespiedu asimilācijā
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

3
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

3
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

7
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

7
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts