Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
(atjaunots 12:40 04.12.2019)
Vairāk nekā trešdaļa pircēju saskārušies ar krāpšanos internetā. Kādu eksperimentu organizēja patērētāju tiesību aizsargi, kur atlaide nav nekāda atlaide un kā noprast, ka jūs mēģina piekrāpt. RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju, iepērkoties internetā, saskārušies ar krāpšanos. Patērētāju aptauja liecina, ka daudzi, dzenoties pēc lielākām atlaidēm, dažkārt aizmirst drošību, vēsta Skaties.lv.
Atlaides apžilbina
Kampaņas "Patiesi viltots" organizatori eksperimenta labad izveidoja viltus interneta veikalu "superatlaides.lv", kur visas preces it kā bija nopērkamas par puscenu.
"Tiklīdz piespiedāt pogu "pirkt", cilvēkam parādījās papildu informatīva ziņa, ka šis ir viltus interneta veikals," stāsta eksperimenta organizatoru pārstāve Ruta Pole.
Sešu dienu laikā, reklāmas pamudināti, vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku apmeklējuši viltus veikalu "superatlaides.lv". Ruta Pole uzsvēra, ka daudzi jau sākuši preces likt virtuālajā grozā un tikai neliela skaits aptvēruši, ka kaut kas nav kārtībā.
"Redzējām, ka vairāk nekā 700 cilvēku bija gatavi veikt pirkumu, bet pirkšanas brīdī 200 pameta pirkuma grozu, līdz ar to tas bija brīdis, kad viņi saprata, ka kaut kas nav kārtībā, ka cena ir par lētu varbūt, vēl kādas pazīmes. Taču vairāk nekā 500 tomēr turpināja iepirkties," konstatēja Pole.
Iepirkties nevienam neizdevās – potenciālie pircēji saņēma informāciju par riskiem, ko rada iepirkšanās internetā.
Kampaņas "Patiesi viltots" līdzautors un interneta veikalu darbības eksperts Gatis Šķudītis atgādināja, ka pārāk lielas atlaides ir gandrīz droša pazīme, kam vajadzētu radīt aizdomas. Ir vairāki veidi, kā pārbaudīt veikala patiesos nolūkus. Viens no izplatītākajiem ir citu pircēju atsauksmes. Protams, tās var viltot, taču to var ātri pamanīt.
"Bieži vien tās ir ļoti vienādas, īsas, visas pozitīvas, rada priekšstatu, ka viss kārtībā. Tā kā tās noteikti vajag pārbaudīt," skaidroja Šķudītis.
Tāpat jāpievērš uzmanība veikala darbības laikam. Piemēram, lapā "archive.org" jābūt ziņām par jebkuru interneta veikala darbību. Ja veikals atvērts pirms pāris mēnešiem vai vispār neparādās arhīvā, tā pietiekami droša pazīme, ka vēlams atteikties no pirkuma.
Atlaide nav nekāda atlaide
Novērojama arī cita tipa krāpšanās ar atlaidēm.
"Ļoti bieži novērojam, ka atlaides nav nekādas atlaides," stāsta Patērētāju Tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.
Pat pazīstami veikali krāpj klientus, norādot lielu atlaidi no milzum augstas cenas. Dažkārt reālā cena tiek uzdota par cenu ar atlaidi.
"Latvieši, manuprāt, ir ļoti pateicīga nācija šai metodei, jo mums ļoti patīk atlaides, mēs praktiski visu pērkam ar atlaidēm. Zināmā mērā komersanti piedāvā to, ko sabiedrība vēlas redzēt," pauda savu viedokli Vītoliņa.
Kampaņas "Patiesi viltots" laikā organizētā aptauja atklāja, ka 36% pircēju ir saskārušies ar krāpniecību – tas ir ļoti liels rādītājs. Krāpnieki parasti vienkārši nepiegādāja pirkumu vai arī atsūtīja kaut ko, kas ne vērtības ziņā, ne kā citādi neatbilda pasūtītajai precei.
Tā kā ir gandrīz neiespējami atgūt naudu no interneta krāpniekiem, labāk jau savlaicīgi noskaidrot, kā atšķirt negodīgu veikalu no godīga.
Restes uz logiem palūgs noņemt – Rīgas būvvalde pārbaudīs visas ēkas
(atjaunots 00:14 17.05.2021)
Rīgā ieplānota dzīvojamo mikrorajonu māju pārbaude – ja speciālisti atradīs restes uz logiem, tās lūgs demontēt.RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Vasaras sezonas gaitā Rīgas būvvalde plāno pārbaudīt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā – speciālisti meklēs restes uz logiem. Ja atradīs, piespiedīs demontēt, vēsta Rus.lsm.lv.
Tāpat inspekcija pievērsīs uzmanību lodžiju stiklojumam, kondicionētāju un satelīta antenu izvietojuma likumībai, logu montāžai.
Restes "nogrēkojušās" – tās neatbilst ugunsdrošības normām, paskaidroja Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Ugunsdzēsēji atzīmēja, ka restes kavē viņu operatīvo darbu – vajadzīgs laiks un speciāli instrumenti, lai salauztu konstrukciju. Glābēji zaudē dārgās sekundes un pat minūtes, cenšoties noņemt restes, bet šajā laikā, iespējams, tiks glābta kāda dzīvība.
Ar ugunsdrošības jautājumu, šķiet, viss skaidrs. Bet ko darīt, lai pasargātu savu mantību? Restes uz logiem uzstāda, lai dzīvoklī nevarētu iekļūt ļaundari.
Policisti iesaka restu vietā uzstādīt signalizāciju un videonovērošanu. Turklāt, izejot no mājām, ir jāpārbauda, vai visi logi ir aizvērti.
Rīgas būvvalde sāks pārbaudi no galvaspilsētas centra, pēc tam inspekcija dosies uz mikrorajoniem.
Cilvēkiem, kuru mājokļos tiks konstatēti pārkāpumi, nosūtīs attiecīgas vēstules ar brīdinājumu. Sola, ka sodu saņems vienīgi tie, kas nenovērsīs problēmu noteiktajā laikā.
Latvijā dzīvo Ļeņina idejas? Par ko rakstīja latviešu mediji
(atjaunots 23:04 16.05.2021)
Valsts drošības dienests seko mēģinājumiem atjaunot komunisma idejas Latvijā, stāsta dienesta vadītājs.RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets intervijā izdevumam Diena pastāstīja par Latvijai un ES ierastajām "briesmām", ko rada Krievija un Ķīna. Tiesa, viņš pieminēja arī jaunus, atklāti sakot, pat eksotiskus draudus.
Savā ikgadējā pārskatā VDD norādīja, ka atsevišķi cilvēki mēģinot izplatīt un popularizēt sociālisma un komunisma ideoloģiju jauniešu vidē, jo jaunieši nav informēti "par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem". Kādām metodēm tiek popularizētas šīs idejas, painteresējās žurnālists.
©
CC0 / Pixabay / marekssteins
Mežviets atklāja, ka VDD redzeslokā ir atsevišķas personības, "kuras Latvijas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidē, cenšas izplatīt sociālisma un komunisma idejas.
VDD analīze liecina, ka atsevišķu jauniešu pievēršanās minētajām ideoloģijām pamatā saistāma ar sevis meklējumiem. "Taču vienlīdz nozīmīgs faktors ir izpratnes trūkums par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem. Šis izpratnes trūkums ir saistāms arī ar to, ka rietumvalstu informatīvajā telpā daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts nacistu pastrādātajiem noziegumiem, uzsverot to smagumu un atstātās sekas," konstatēja Mežviets.
Diemžēl, sūkstījās VDD priekšnieks, "komunisma ideoloģijas vārdā pret cilvēci veiktajiem noziegumiem diemžēl tiek piešķirta mazāka nozīme". Viņš uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ Eiropas valstu jaunākās paaudzes pilsoņus var uzrunāt komunisma un sociālisma saukļi.
Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži – šķiras
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.
©
Foto : Алексей Тихомиров
1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.
2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).
Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).
2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.
Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).