Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
(atjaunots 12:40 04.12.2019)
Vairāk nekā trešdaļa pircēju saskārušies ar krāpšanos internetā. Kādu eksperimentu organizēja patērētāju tiesību aizsargi, kur atlaide nav nekāda atlaide un kā noprast, ka jūs mēģina piekrāpt. RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju, iepērkoties internetā, saskārušies ar krāpšanos. Patērētāju aptauja liecina, ka daudzi, dzenoties pēc lielākām atlaidēm, dažkārt aizmirst drošību, vēsta Skaties.lv.
Atlaides apžilbina
Kampaņas "Patiesi viltots" organizatori eksperimenta labad izveidoja viltus interneta veikalu "superatlaides.lv", kur visas preces it kā bija nopērkamas par puscenu.
"Tiklīdz piespiedāt pogu "pirkt", cilvēkam parādījās papildu informatīva ziņa, ka šis ir viltus interneta veikals," stāsta eksperimenta organizatoru pārstāve Ruta Pole.
Sešu dienu laikā, reklāmas pamudināti, vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku apmeklējuši viltus veikalu "superatlaides.lv". Ruta Pole uzsvēra, ka daudzi jau sākuši preces likt virtuālajā grozā un tikai neliela skaits aptvēruši, ka kaut kas nav kārtībā.
"Redzējām, ka vairāk nekā 700 cilvēku bija gatavi veikt pirkumu, bet pirkšanas brīdī 200 pameta pirkuma grozu, līdz ar to tas bija brīdis, kad viņi saprata, ka kaut kas nav kārtībā, ka cena ir par lētu varbūt, vēl kādas pazīmes. Taču vairāk nekā 500 tomēr turpināja iepirkties," konstatēja Pole.
Iepirkties nevienam neizdevās – potenciālie pircēji saņēma informāciju par riskiem, ko rada iepirkšanās internetā.
Kampaņas "Patiesi viltots" līdzautors un interneta veikalu darbības eksperts Gatis Šķudītis atgādināja, ka pārāk lielas atlaides ir gandrīz droša pazīme, kam vajadzētu radīt aizdomas. Ir vairāki veidi, kā pārbaudīt veikala patiesos nolūkus. Viens no izplatītākajiem ir citu pircēju atsauksmes. Protams, tās var viltot, taču to var ātri pamanīt.
"Bieži vien tās ir ļoti vienādas, īsas, visas pozitīvas, rada priekšstatu, ka viss kārtībā. Tā kā tās noteikti vajag pārbaudīt," skaidroja Šķudītis.
Tāpat jāpievērš uzmanība veikala darbības laikam. Piemēram, lapā "archive.org" jābūt ziņām par jebkuru interneta veikala darbību. Ja veikals atvērts pirms pāris mēnešiem vai vispār neparādās arhīvā, tā pietiekami droša pazīme, ka vēlams atteikties no pirkuma.
Atlaide nav nekāda atlaide
Novērojama arī cita tipa krāpšanās ar atlaidēm.
"Ļoti bieži novērojam, ka atlaides nav nekādas atlaides," stāsta Patērētāju Tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.
Pat pazīstami veikali krāpj klientus, norādot lielu atlaidi no milzum augstas cenas. Dažkārt reālā cena tiek uzdota par cenu ar atlaidi.
"Latvieši, manuprāt, ir ļoti pateicīga nācija šai metodei, jo mums ļoti patīk atlaides, mēs praktiski visu pērkam ar atlaidēm. Zināmā mērā komersanti piedāvā to, ko sabiedrība vēlas redzēt," pauda savu viedokli Vītoliņa.
Kampaņas "Patiesi viltots" laikā organizētā aptauja atklāja, ka 36% pircēju ir saskārušies ar krāpniecību – tas ir ļoti liels rādītājs. Krāpnieki parasti vienkārši nepiegādāja pirkumu vai arī atsūtīja kaut ko, kas ne vērtības ziņā, ne kā citādi neatbilda pasūtītajai precei.
Tā kā ir gandrīz neiespējami atgūt naudu no interneta krāpniekiem, labāk jau savlaicīgi noskaidrot, kā atšķirt negodīgu veikalu no godīga.
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
(atjaunots 12:56 04.07.2020)
Noziedznieki, kuri uzdodoties par Swedbank apzog cilvēkus, ir sasnieguši tādu pilnību, ka pat izmanto orģinālo bankas telefona numuru, lai piemānītu klientus.RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Ludzas policijas iecirknī ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar krāpšanās faktu, vēsta Rus.lsm.lv.
Krāpnieki zvana Swedbank klientiem un stādās priekšā kā bankas darbinieki. Klientu vārdus un uzvārdus, kā arī personas kodus viņi zina. Turklāt viņi zvana no orģinālā Swedbank numura.
Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Kračus pastāstīja, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad numurs nebija noteikts. Taču lielākoties viltojumi ir bijuši tik naturāli, ka cilvēki nav spējuši tos atšķirt no oriģināla.
Swedbank klientiem zvanīja, lūdza pieslēgties ar Smart-ID palīdzību. Teica, ka viņiem esot problēmas ar kontiem. Pēc kā nauda no tiem pašiem kontiem vienkārši pazuda.
Valsts policijā atgādina, ka bankas darbinieki nekad nelūgs nosaukt jūsu personas datus. Nevajag tos sniegt arī aizdomīgiem zvanītājiem.
Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, krāpnieki zvanījuši no zvanu centriem, kuri atrodas Ukrainā. Policija veic izmeklēšanu. Taču tā var turpināties visnotaļ ilgi, jo noziedznieki strādā ārzemēs.
Savukārt Swedbank pastāstīja, kā krāpnieki vispār spējuši iegūt klientu numurus. Tur paskaidroja, ka bankas pieslēgšanos izmanto mijiedarbībā ar citiem servisiem. Tā ir "Latvijas Gāze", mobilo sakaru operatori, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VID. Un kaut kādi dati var "aizplūst".
Turklāt pastāv daudz dažādu vīrusu programmu, kuras iegūst klientu datus. Un arī pašu klientu neuzmanība mēdz novest pie datu noplūdēm.
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
(atjaunots 11:59 04.07.2020)
Visā epidēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1123 ar Covid-19 inficēto: statistika ļoti lēni, taču lien uz augšu.RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 1185 koronavīrusa testi. Atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums.
Pēdējās 24h veikti 1185 COVID-19 testi. Reģistrēts 1 jauns saslimšanas gadījums. Latvijā kopā veikti 156 784 izmeklējumi, saslimušas 1123 personas un 1000 izveseļojušās, 30 mirušas.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) July 4, 2020
Stacionēts viens pacients ar Covid-19. Tagad Latvijas stacionāros ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.
Visā šajā periodā kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 156 784 izmeklējumi un atklāti 1123 inficētie.
Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām tika izrakstīts 181 pacients, savukārt 30 cilvēki nomira.
Pēdējās 24h veikti 1185 COVID-19 testi. Reģistrēts 1 jauns saslimšanas gadījums. Latvijā kopā veikti 156 784 izmeklējumi, saslimušas 1123 personas un 1000 izveseļojušās, 30 mirušas.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) July 4, 2020
Atgādināsim, ka Latvijā darbojas mobilā lietotne Apturi Covid. To lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši valsts iedzīvotāju.
Lietotne informē visus, kas kontaktējis ar personu, kas ir inficējusies ar Covid-19, ilgāk nekā 15 minūtes, taču inficēto vārdi un adreses netiek atklāti.
Lietotnes autors Andris Bērziņš iepriekš atgādināja, ka šī lietotne palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem ir kontaktējis inficētais. Tā ir izveidota, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram. Taču pašlaik Apturi Covid lieto pārāk maz Latvijas iedzīvotāju, lai to varētu uzskatīt par efektīvu palīgu.
Jums ir jāpalīdz mums! Pandēmijas nomocītie eiropieši izgāja protestu akcijās
(atjaunots 17:33 04.07.2020)
Eiropā uz ielām izgājuši cilvēki, kuri palikuši bez ienākumiem ierobežojumu dēļ, ko valdības ieviesa Covid-19 izplatības novēršanas nolūkos.Eiropā pieaug protestu noskaņojumi. Bez peļņas palikušie izklaides industrijas darbinieki pieprasa atbalstu no valdībām.
Berlīnē, Madridē, Romā un Parīzē notiek demonstrācijas, kuras pāraug sadursmēs ar policiju.
Tikmēr koronavīruss neguļ un gaida tos, kas iziet masveida mītiņos bez sejas maskām, bez cimdiem, bez aizsarglīdzekļiem.
Taču tūkstošiem darbu zaudējušajiem cilvēkiem, acīmredzot, jau ir vienalga.
Gribat uzzināt par to plašāk? Skatieties video.