Karavīrs ar prettanku granātmetēju AT4

Latvija nopirks zviedru granātmetējus AT4

25
(atjaunots 10:32 04.12.2019)
Saskaņā ar 2017. gadā noslēgto Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un zviedru kompānijas Saab Dynamics AB līgumu, 2021. gadā valsts saņems prettanku bruņojumu AT4. Līgums paredz bruņojuma piegādes septiņu gadu laikā.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki no jauna pasūtījuši zviedru kompānijā Saab Dynamics AB prettanku granātmetējus AT4 sauszemes spēku prettanku aizsardzības pastiprināšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Saskaņā ar 2017. gadā noslēgto Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un zviedru kompānijas Saab Dynamics AB līgumu, 2021. gadā valsts saņems prettanku bruņojumu AT4. Līgums paredz bruņojuma piegādes septiņu gadu laikā.

2017. gada augustā Latvijas NBS informēja, ka vienojušies ar zviedru kompāniju par 84 mm prettanku granātmetēju iepirkumu. Kādas modifikācijas granātmetēji iepirkti, netika precizēts, toties norādīta darījuma summa – 1 099 173 eiro. 2018.gada augusta beigās Latvija vienojās par Carl Gustav munīcijas piegādi par 16,2 miljoniem eiro. 2019.gada maijā ziņots, ka Aizsardzības ministrija kompānijā Saab pasūtījusi munīciju prettanku ieročiem Carl Gustav par 4 miljoniem eiro.

AT4 ir vieglie vienreizējās lietošanas 84 mm kalibra granātmetēji, ko NBS jau izmantoja mācību kaujā ar pretinieka bruņutehniku, transportlīdzekļiem un aizsardzības būvēm.

Iepriekš vēstīts, ka pērn Latvijas militārie izdevumi pirmo reizi sasniedza 2% iekšzemes kopprodukta – NATO ieteikto līmeni. Tiklīdz tas notika, sākās runas par šī līmeņa tālāku celšanu. Militāro izdevumu palielināšana notiek, aizbildinoties ar mītiskajiem "Krievijas draudiem" – pēc Baltijas valstu politiķu ieceres, tie attaisno viņu neveiksmes ekonomikā un sociālajā sfērā.

Taču agresīvā propaganda nelīdz pilnā mērā: aptaujas liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji pārsvarā iebilst pret aizsardzības budžeta pieaugumu un uzskata, ka prioritārā ir veselības aprūpes un izglītības attīstība, kā arī cīņa ar nabadzību.

Krievija ļoti negatīvi vērtē NATO budžeta pieaugumu, mācību mēroga un intensitātes pieaugumu pie Krievijas robežām, militārās infrastruktūras paplašināšanos. Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus ne Baltijā, ne citviet pasaulē. Pie tam NATO neveselīgā aktivitāte pierobežas rajonos liek Krieviju paplašināt militāro potenciālu kaimiņu apgabalos.

25
Pēc temata
Pietiek biedēt mūs: latvieši lūdz Aizsardzības ministriju izbeigt runas par iebrukumu
Aizsardzība "no izgāztuves", jeb Cik maksā "bruņojusies līdz zobiem" Latvijas armija
Bruters paskaidroja, kāpēc Latvijai ir bezjēdzīgi palielināt aizsardzības izdevumus
Latvijas aizsardzības ministrs piedāvā nodot zemessargiem bruņutehniku