Grāmatas latviešu valodā

Krievijas politiķis: vardarbīga latviskošana draud ar sprādzienu valstī

54
(atjaunots 12:12 03.12.2019)
Krievvalodīgo skaits Latvijā ir lielāks nekā citās valodās runājošo, un vardarbīga izglītības sistēmas pāreja pie valsts valodas slēpj sevī šķelšanos un draud ar sprādzienu valstī, uzskata Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Ņikonovs.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas valdība īsteno nacionālo diskrimināciju, sabiedrības šķelšanās ne tikai ideoloģijas ziņā, bet arī valodas jautājumos var novest pie sprādziena, Krievijas Valsts domes Izglītības un zinātnes komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Ņikonovs pastāstīja radio "KP" ēterā.

Tā Krievijas politiķis komentēja Latvijas Satversmes tiesas 14.novembra lēmumu par to, ka mācību ierobežošana mazākumtautību valodās privātskolās atbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Ņikonovs atzīmēja, ka Latvijas normatīvie akti ir skandalozā pretrunā ES normām, kas paredz mazākumtautību aizsardzību.

"Diemžēl ir tādi izņēmumi, kur pie varas atrodas etnokrātiski režīmi, kas īsteno aparteīda politiku, ja saucam lietas to īstajos vārdos. (..) Latvijā notiek cilvēku diskriminācija pēc nacionālās pazīmes. Pie tam visai nopietna," norādīja deputāts.

Politiķis piebilda, ka krievvalodīgo Latvijā ir vairāk nekā citās valodās runājošo – nebūt ne visi runā latviski, toties krievu valodā runā gandrīz visi. Taču līdz ar izglītības reformas stāšanos spēkā visi bērni būs spiesti mācīties latviešu valodā.

"Saprotiet, viņiem tā nav dzimtā valoda. Mācības svešā valodā daudzkārt samazina mācību kvalitāti. Tātad tā ir izglītības līmeņa krišanās visā valstī. Un tas notiek apzināti," ir pārliecināts Ņikonovs.

Vardarbīga latviskošana ved pie starpnacionālo konfliktu saasināšanās, uzskata deputāts.

"Ja tiek ieviesta viena valsts valoda, viena mācību valoda, šajā gadījumā jūs nolemjat valsti sprādzienam – agri vai vēlu. To mēs jau novērojām Ukrainā – pie kā noved tādas lietas un vēl novedīs nākotnē, kad notiek sabiedrības šķelšanās ne tikai ideoloģiskajos jautājumos, ne tikai jautājumā, kāda kam pase – pilsoņa vai nepilsoņa, bet arī valodas jautājumos. Kur nu vēl arī ticības jautājumos, kā patlaban Ukrainā pēc baznīcas šķelšanās. Tā ir garantija – sabiedrībā būs sprādziens," paskaidroja Ņikonovs.

Deputāts atgādināja, ka šīs valstis īsteno Krievijai naidīgu, rusofobu politiku, pateicoties spiedienam no ārienes, visbiežāk – no okeāna otra krasta.

"Emisāri no turienes īsteno tādu politiku, kuras rezultātā valstis kļūst par Krievijai naidīgiemm rusofobiem instrumentiem, liek tām kļūt ārkārtīgi trauslām no iekšienes," teica Ņikonovs.

Politiķis apliecināja, ka Krievija turpinās cīņu par krievvalodīgo tiesībām caur Eiropas Savienības normām, vēršot diplomātisku, politisku un cita veida spiedienu, lai "Latvijā atteiktos no šīs muļķības un piešķirtu cilvēkiem tiesības, kas, principā, ir jānodrošina visiem – tiesības mācīties dzimtajā valodā".

54
Pēc temata
Urbanovičs: Latvijā sākusies krievu nekautrīgas asimilācijas fāze
Visnelaimīgākā valsts Eiropas Savienībā. Un atkal vainīgi krievi
Krievijas pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas aizliegšanu Latvijas skolās
Meževičs: Latvijai atlicis solis līdz fašistiskajai Vācijai, divi – līdz Pola Pota režīmam
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

0
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

0
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

15
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

15
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem