RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas valdība īsteno nacionālo diskrimināciju, sabiedrības šķelšanās ne tikai ideoloģijas ziņā, bet arī valodas jautājumos var novest pie sprādziena, Krievijas Valsts domes Izglītības un zinātnes komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Ņikonovs pastāstīja radio "KP" ēterā.
Tā Krievijas politiķis komentēja Latvijas Satversmes tiesas 14.novembra lēmumu par to, ka mācību ierobežošana mazākumtautību valodās privātskolās atbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Ņikonovs atzīmēja, ka Latvijas normatīvie akti ir skandalozā pretrunā ES normām, kas paredz mazākumtautību aizsardzību.
"Diemžēl ir tādi izņēmumi, kur pie varas atrodas etnokrātiski režīmi, kas īsteno aparteīda politiku, ja saucam lietas to īstajos vārdos. (..) Latvijā notiek cilvēku diskriminācija pēc nacionālās pazīmes. Pie tam visai nopietna," norādīja deputāts.
Politiķis piebilda, ka krievvalodīgo Latvijā ir vairāk nekā citās valodās runājošo – nebūt ne visi runā latviski, toties krievu valodā runā gandrīz visi. Taču līdz ar izglītības reformas stāšanos spēkā visi bērni būs spiesti mācīties latviešu valodā.
"Saprotiet, viņiem tā nav dzimtā valoda. Mācības svešā valodā daudzkārt samazina mācību kvalitāti. Tātad tā ir izglītības līmeņa krišanās visā valstī. Un tas notiek apzināti," ir pārliecināts Ņikonovs.
Vardarbīga latviskošana ved pie starpnacionālo konfliktu saasināšanās, uzskata deputāts.
"Ja tiek ieviesta viena valsts valoda, viena mācību valoda, šajā gadījumā jūs nolemjat valsti sprādzienam – agri vai vēlu. To mēs jau novērojām Ukrainā – pie kā noved tādas lietas un vēl novedīs nākotnē, kad notiek sabiedrības šķelšanās ne tikai ideoloģiskajos jautājumos, ne tikai jautājumā, kāda kam pase – pilsoņa vai nepilsoņa, bet arī valodas jautājumos. Kur nu vēl arī ticības jautājumos, kā patlaban Ukrainā pēc baznīcas šķelšanās. Tā ir garantija – sabiedrībā būs sprādziens," paskaidroja Ņikonovs.
Deputāts atgādināja, ka šīs valstis īsteno Krievijai naidīgu, rusofobu politiku, pateicoties spiedienam no ārienes, visbiežāk – no okeāna otra krasta.
"Emisāri no turienes īsteno tādu politiku, kuras rezultātā valstis kļūst par Krievijai naidīgiemm rusofobiem instrumentiem, liek tām kļūt ārkārtīgi trauslām no iekšienes," teica Ņikonovs.
Politiķis apliecināja, ka Krievija turpinās cīņu par krievvalodīgo tiesībām caur Eiropas Savienības normām, vēršot diplomātisku, politisku un cita veida spiedienu, lai "Latvijā atteiktos no šīs muļķības un piešķirtu cilvēkiem tiesības, kas, principā, ir jānodrošina visiem – tiesības mācīties dzimtajā valodā".
