Aleksandrs Nosovičs

Latvija atzinusi, ka zaudē Krievijas tranzītu

85
(atjaunots 08:49 03.12.2019)
Kopš 2016.gada pārvadātāji no Krievijas strādā ar mērķi pārvest visas tranzīta plūsmas no ostām Baltijas valstīs uz Krievijas infrastruktūru, un uzdevums tiek sekmīgi pildīts, konstatēja analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Lielākie kravu sūtītāji no Krievijas parakstījuši ar Krievijas valdību kravas plūsmu samazināšanas grafiku caur Latvijas ostām, informēja Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks. Viņš konstatēja, ka šoreiz Krievijas valdība ķērusies pie jautājuma "ļoti nopietni".

Iesalnieka vārdi liecina, ka atzīts jau sen acīmredzams un noticis fakts: Latvija ir galīgi zaudējusi Krievijas tranzītu, intervijā Sputnik Latvija konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

"Krievija seko stratēģiskajam kursam attiecībā pret Baltijas valstīm, kas tika oficiāli izziņots jau 2016.gadā. Toreiz Krievijas pārvadātājiem tika publiski nosprausts uzdevums līdz 2020.gadam pārvest visas tranzīta plūsmas no Baltijas uz vietējām ostām – Ustjlugu, Visocku, Kaļiņgradu. Darbs pie uzdevuma ritēja visus šos gadus, tas tiek pildīts, lai arī ar nelielu aizkavēšanos, un, kā tagad ziņo Krievijas ierēdņi, tiks paveikts līdz 2023.gadam. Tāpēc Iesalnieka teiktais liecina, ka atzīts sen acīmredzams un noticis fakts, ka Latvija ir galīgi zaudējusi Krievijas tranzītu," pievērsa uzmanību Nosovičs.

Analītiķis konstatēja, ka līdz ar tranzītu no Krievijas Latvija zaudēs arī Ķīnas tranzītu.

"Neskatoties uz visiem sapņiem par jauno Zīda ceļu, kas vedīs cauri Latvijai un pasakaini to bagātinās, Rīga vēl nav atbildējusi, ko tieši gatavojas mainīt ģeogrāfijā, lai kravas no Ķīnas pa sauszemi līdz tai nonāktu kā citādi, tikai ne caur Krievijas teritoriju. Par kādu Ķīnas tranzītu var būt runa, ja Latvija gadu desmitiem apzināti īsteno Krievijai nedraudzīgu politiku un deklarē intereses trūkumu par partnerattiecībām ar austrumu kaimiņu laikā, kad Krievija ir Ķīnas galvenais stratēģiskais partneris "Jaunā zīda ceļa" projektā," atzīmēja  Nosovičs.

Eksperts uzskata, ka, iespējams, Latvija zaudēs arī kravas no Baltkrievijas un Kazahstānas – ja aktīvi turpināsies Eirāzijas integrācija. Par vienu no tās virzieniem tiek uzskatīta EES valstu darbības konsolidācija tranzīta nozarē.

Носович: Латвия признала потерю российского транзита
85
Pēc temata
Dombrovskis: Latvijas tranzīts jau ir sarucis, bet ministrs to "piebeigs līdz galam"
Dombrovskis: Krievija atstās Latviju bez tranzīta, no kā lai pārtiek – nav skaidrs
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Protestu akcijas dalībniece: Krievija ir mūsu vienīgā cerība
Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Vai valdība respektē sabiedrības viedokli: ko domā Latvijas iedzīvotāji

1
(atjaunots 07:44 20.01.2021)
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas vadība nerespektē sabiedrības viedokli; kā šīs aptaujas rezultātus ietekmēja pandēmija.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka varas iestādes nerespektē sabiedrības viedokli, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cilvēku īpatsvars ar pretējo viedokli nedaudz palielinājies. Par to liecina 2020. gada decembrī veiktā SKDS aptauja.

"Nav tā, ka Covid-19 batālijas un ar to saistītā ekonomiskā krīze līdz decembra vidum būtu izsaukusi lielus sabiedrības dusmu uzplūdus pret varu. Lai gan jautājumā, vai vara kopumā respektē sabiedrību, decembrī tikai 19% atbildēja apstiprinoši, tas ir mazliet vairāk nekā iepriekš," raksta Twitter SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

​Patiešām, pērn un pagājušajā gadā to cilvēku īpatsvars, kuri uzskatīja, ka valsts vadība respektē sabiedrību, bija tikai 14%, bet 2017. gadā - 12%. Vismazākais šis rādītājs bija 2009. gadā.

Attiecībā uz tiem, kuri jūt varas necieņu pret sabiedrību, šogad tādu ir 76%, bet pērn bija 82%.

Neuzticība varas iestādēm un to paziņojumiem sakarā ar pandēmiju grauj kampaņu cilvēku vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu. 2020. gada beigās sākusies mediķu masveida vakcinācijas kampaņa, taču vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka prioritārajā kārtībā jāvakcinē politiķi, lai tie varētu parādīt sabiedrībai piemēru.

1
Tagi:
iedzīvotāji, valdība
Pēc temata
Pēdējā ceļā ar masku uz sejas: par ko liecina bēru noteikumi Latvijā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Bet pats pārkāpj? Kā Kariņš pats sevi iegāzis līdz matu galiņiem

ugunsgrēks: debesīs virs Latvijas parādījās gaismas stabs

30
(atjaunots 16:27 19.01.2021)
Neparasto optisko parādību šajās brīvdienās vērojuši daudzu Latvijas rajonu iedzīvotāji - tradicionālā saulrieta vietā pie apvāršņa parādījās sarkans gaismas stabs.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Vairāku Latvijas reģionu iedzīvotāji vēroja neparastu dabas parādību - sarkanu gaismas stabu (pīlāru) debesīs.

Gaismas pīlārs ir optisks efekts spilgtas vertikālas joslas veidā, kas nāk no gaismas avota. Pirms dažiem gadiem līdzīgu parādību novēroja Rīgas iedzīvotāji, bet šoreiz stabs bija viens un atgādināja sarkanu ugunsgrēka atblāzmu.

Optiskais efekts bija tik spilgts un neparasts, ka daudzi steidzās to iemūžināt un publicēt sociālajos tīklos, kur neparastā saulrieta foto un video sacēla īstu furoru. Taču speciālisti pasteidzās nomierināt satrauktos iedzīvotājus - optiskā parādība rodas mīnusa temperatūru ietekmē un nekādas briesmas apkārtējiem nerada.

"Šodien virs Daugavas saule rietot izskatījās kā ugunskurs. Vai tā kāda īpaša dabas parādība?" tādu jautājumu uzdeva Daina Ozoliņa sinoptiķim Tomam Bricim.

​"Tas ir gaismas pīlārs. Pēdējās 3 dienās saullēktos un saulrietos daudzviet novērots. Rodas no šikiem ledus kristāliņiem gaisā, kas lauž saules gaismu," skaidroja speciālists.

​Citi sociālo tīklu norādīja, ka tas, iespējams, nav gaismas pīlārs, bet halo - optiskais fenomens, aplis kas veidojas ap gaismas avotu.

Atmosfēras optiskā parādība tika novērota Garkalnē.

​Un citos Latvijas rajonos.

​Ļoti skaistu "ugunsgrēka atblāzmas" rakursu "noķēra" Inga Jakobsone Gaujas ietekā.

​Pēc ekspertu domām šo optisko efektu izraisa noteiktie nosacījumi: spēcīgs sals (-15C un zemāk) un augsts gaisa mitrums.

30
Tagi:
Latvija