Izgāztuve. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji bīstas, ka valsti noslīcinās atkritumu lavīna

36
(atjaunots 11:53 02.12.2019)
Eiropas iedzīvotāji visvairāk noraizējušies par klimata pārmaiņām, mežu izciršanu, jūru un gaisa piesārņošanu. Savukārt Latvijas iedzīvotājus biedē atkritumu lavīnas perspektīva.

RĪGA, 2. decembris — Sputnik. Aptauja vides aizsardzības jautājumos ES, ko organizēja Eurobarometer, apliecināja: Latvijas iedzīvotājus apkāŗtējās vides aizsardzības jautājumos visvairāk satrauc atkritumu apjoma pieaugums, vēsta Grani.lv. Šādu atbildi sniedza 49% aptaujāto.

Aptauja notika visas ES valstīs 2019.gada oktobrī. Tajā piedalījās 27 607 respondentu, no viņiem 1007 cilvēki tika aptaujāti Latvijā.

Aptaujas rezultāti Igaunijā un Lietuvā liecina, ka šo valstu iedzīvotājiem lielākās raizes sagādā mežu izciršanas jautājums – tādu atbildi devuši 54% un 63% aptaujāto.

Ziņots, ka citu Eiropas valstu iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka satraukti par klimata pārmaiņām.

Cīņu ar klimata pārmaiņām un apkārtējās vides saglabāšanas jautājumus par Eiropas Parlamenta svarīgāko uzdevumu uzskata 32% ES valstu iedzīvotāju. Nīderlandē šādu atbildi snieguši 46% aptaujāto, Dānijā – 50%, Zviedrijā – 62%.

Savukārt Latvijā tikai 15% aptaujāto uzskata, ka EP galvenais mērķis ir apkārtējās vides jautājumu risināšana.

Par ļoti aktuālu ekoloģisko problēmu ES uzskata arī gaisa piesārņošanu (35%) un jūru piesārņošanu (31%).

Jāpiebilst, ka atkritumu krīze Latvijā vērojama jau ilgu laiku. Patlaban Rīgā ieviests ārkārtas situācijas režīms sakarā arī atkritumu izvešanas problēmām. Risinājums vēl joprojām nav atrasts, tāpēc, iespējams, režīms tiks pagarināts līdz 2020.gada martam.

Kur slēpjas problēma

Šovasar Rīgas domē jau bija gatava vienošanās, kas atkritumu izvešanas tiesības uz 20 gadiem nodeva uzņēmumam "Tīrīga", starp kura dibinātājiem ir Rīgas pašvaldība un divi lielākie atkritumu izvešanas operatori, saistīti ar Latvijas bijušo premjerministru, oligarhu Andri Šķēli.

Rīgas pašvaldība jau sāka izdalīt līgumus ar "Tīrīga", kad Konkurences padome (Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša struktūra) paziņoja: šajā monopolā saskatāms konkurences principu pārkāpums. Septembra sākumā tika ziņots, ka līgums ar "Tīrīga" ir apturēts. Tika pieņemts lēmums ieviest "pagaidu regulējumu", tātad pašvaldība guva tiesības sameklēt pagaidu operatorus atkritumu izvešanai.

Kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pasludināja "ārkārtas situāciju", Rīgas domei radās pamats noslēgt līgumus par pilsētas apkalpošanu (ārpus konkursa) ar trim pašreizējiem operatoriem.

Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas stāvokļa ieviešanu apstrīdēja Saeimas Tautsaimniecības komisija (priekšsēdētājs – Jānis Vitenbergs, partija "KPV LV"). Saeimas sēdē tika risināts Rīgai ļoti svarīgs jautājums – ja deputāti nebūtu ar balsu vairākumu atbalstījuši MK lēmumu, nebūtu normatīvās bāzes atkritumu izvešanas operatoru darbībai. Tātad nebūtu, kam izvest atkritumus no galvaspilsētas, un pilsēta ar 600 tūkstošiem iedzīvotāju stāvētu uz atkritumu kolapsa sliekšņa.

Pie tam situācija veidojas tā, ka divi no trim operatoriem, kuri pagaidām izved atkritumus no Rīgas, ir tie paši "Tīrīga" dibinātāji. Izdevumu apjoms atkritumu izvešanai un atkritumu pārstrādes infrastruktūras būvei nākamās monopolijas 20 gadu laikā pārsniedzis 600 miljonus eiro.

36
Pēc temata
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs draud atlaist Rīgas domi
Atkritumi un politika: ārkārtas stāvokli Rīgā pagarinās līdz martam
Nosaukti galvenie draudi cilvēces pastāvēšanai
Latvija grib iedzīvoties uz planētas glābšanas rēķina, bet būs jāpagaida
Lidosta Rīga, foto no arhīva

Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā

5
(atjaunots 12:45 21.09.2020)
ES valstu ārlietu ministri šodien tiksies ar Svetlanu Tihanovsku Briselē, Krievijas ĀM šo tikšanos nosoda.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču lidostā "Rīga", pastāstīja intervijā YouTube kanālam "I Grjanul Grem" Tihanovskas preses sekretāre Anna Krasuļina.

Šodien ES valstu ārlietu ministri un ES diplomātijas vadītājs Žozeps Borels tiksies ar Tihanovsku Briselē. Šajā pašā dienā ES Ārlietu padomes sēdē grasās apspriest situāciju Baltkrievijā.

Tihanovska, kura, kā zināms, pēdējā laikā dzīvo Lietuvā, lidoja uz Beļģiju ar pārsēšanos Latvijā, un paguva tikties lidostā ar Latvijas ĀM vadītāju.

"Svetlana lidoja uz Briseli caur Rīgu. Viņai bija jātiekas ar jūsu ministru Rinkēviču Rīgas lidostas zālē. Uz pilsētu viņa nebija izgājusi. Pusotru stundu ilga pārsēšanās Rīgā, un viņa aizlidoja tālāk. Jau ir jābūt Briselē," pastāstīja Krasuļina.

​Rinkēvičs publicēja savā Twitter fotogrāfiju ar Tihanovsku, taču neprecizēja, kur tieši notika viņu tikšanās.

Atzīmēsim, ka Latvijai ir atturīgāka pozīcija attiecībā uz Tihanovsku, nekā Lietuvai – ja Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā nosauca viņu par ievēlētu Baltkrievijas līderi, tad Rinkēvičs iepriekš paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt viņu par vēlēšanu uzvarētāju.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova iepriekš komentēja plānoto Tihanovskas tikšanos ar ES ĀM vadītājiem. Pēc viņas teiktā, tādējādi ES izrāda necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu ES atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā.

5
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Svetlana Tihanovska
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

11
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

11
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

0
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

0
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"