Tiesneša āmurs

"Nevarēja izsist kontraktus no Krievijas": LDz korupcijas lietas detaļas

37
(atjaunots 10:54 01.12.2019)
Kā 500 tūkstošu eiro kukulis pārvērtās "atlīdzībā", kādēļ igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis tikās ar KNAB pārstāvi un Latvijas Saeimas deputātu mežā, kā arī citas korupcijas lietas detaļas Latvijas Dzelzceļa valdē.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Piektdien, 29. novembrī, Vidzemes rajona tiesa Limbažos turpināja krimināllietas skatīšanu, kurā kukuļņemšanā tiek apsūdzēts bijušais Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētājs Uldis Magonis un igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar apsūdzības slēdzienu, 2015. gada vasarā Osinovskis nodeva Magonim kukuli aptuveni 500 tūkstošu eiro apmērā saistībā ar iepirkumu, kuru tobrīd veica viens no Latvijas Dzelzceļa meitasuzņēmumiem - "LDz Ritošā sastāva serviss". Latvijas uzņēmumam bija jāiegādājas dīzeļdzinēja lokomotīves no Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest Rail. Taču abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Būtība un lieta

No lietas materiāliem top zināms, ka 2014. gada augustā ar Osinovski saistītā "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) nosūtīja vēstuli LDz Cargo un "LDz Ritošā sastāva serviss" ar piedāvājumu par septiņu lokomotīvju iegādi. 2018. gada aprīlī Daugavpils uzņēmuma valdes locekle Nataļja Petrova liecināja tiesā, ka rūpnīca "palūgusi Magonim palīdzību līguma parakstīšanai ar "Krievijas Dzelzceļu" uzņēmumu" (RŽD).

Dzīvnieku aizstāvju akcija Vecrīgā, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

2014. – 2015. gadā, pēc viņa sacītā, finanšu situācija uzņēmumā bijusi "ārkārtīgi slikta", jo "Krievijas Dzelzceļi", ar kuru DLRR bija noslēgts sadarbības līgums vēl "no padomju laikiem", pārtrauca sadarbību, atsakoties noslēgt jaunu līgumu.

2014. gadu DLRR noslēdza ar zaudējumiem 1,3 miljoniem eiro apmērā. Turklāt līgums, kā skaidroja Petrova, netika noslēgts arī 2018. gadā, savukārt attiecības starp DLRR un RŽD strauji pasliktinājās 2015. gadā, pēc Magoņa arestēšanas.

Lietas materiālos tiek minēta arī epizode, ka laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam abi galvenie kukuļošanas lietā figurējošie vienojās ne vien par lokomotīvju iegādi, bet arī par to, lai tiek organizēta DLRR pārstāvju tikšanās ar Vladimiru Jakuņinu, kurš tobrīd vadīja "Krievijas Dzelzceļus". Magoņa pakalpojumi, saskaņā ar medijos publicētajiem datiem, tika novērtēti 800 tūkstošos eiro, taču pēc līguma parakstīšanas par lokomotīvju iegādi Osinovskim izdevās samazināt summu līdz 500 tūkstošiem eiro.

2018. gada martā "LDz Ritošā sastāva serviss" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga paziņoja tiesai, ka lokomotīvju iegāde atbilda LDz koncerna interesēm, "tas bija ekonomiski izdevīgi visiem koncerna dalībniekiem".

Toreiz arī LDz Cargo vadītājs Guntis Mačs liecināja, ka Magonis nekādā veidā nav ietekmējis kompānijas vadību. Mačam nebija zināms arī par Magoņa iespējamo ietekmi uz citām koncerna struktūrām, bez kurām lokomotīvju iegāde no Skinest Rail nebūtu bijusi iespējama.

"Nevis kukulis, bet atlīdzība"

Piektdienas tiesas sēdē bijušais LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis paziņoja, ka patiešām ir saņēmis 500 tūkstošus eiro no igauņu uzņēmēja Oļega Osinovska. Taču nevis kā kukuli, bet gan kā atlīdzību par privātu viņa interešu lobēšanu uzņēmumā "Krievijas Dzelzceļi". Lai RŽD valde pozitīvi atrisinātu jautājumu par iepirkumiem no DLRR.

Nauda nebija paredzēta tālākai nodošanai kādam. Osinovskis to piedāvājis "par ilgtermiņa Magoņa, kā privātpersonas, palīdzību vairākos analoģiska rakstura jautājumos".

Atbildot uz prokurora jautājumu par to, kas, pēc Magoņa domām, ir "privāta lobēšana", viņš paskaidroja, ka, kā LDz valdes priekšsēdētājs, viņš "nevarēja izsist kontraktus no Krievijas". Taču kā privātpersonai, būdams sen pazīstams ar Jakuņinu, viņam "bijusi iespēja veicināt šo kontraktu saņemšanu". Šeit būtu pareizi atzīmēt, ka Magonis ir precējies ar Jakuņina meitu.

Kāds sakars ar to ir Jurašam?

Pēc procesa otrā dalībnieka Oļega Osinovska sniegtajām liecībām lieta negaidīti guva politisku zemtekstu. Tā, igauņu uzņēmējs norādīja, ka bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs, kurš patlaban ir 13. Saeimas deputāts un pret kuru notiek izmeklēšana, piedāvāja Osinovskim atbrīvošanu no kriminālatbildības "apmaiņā pret sadarbību citu noziegumu atklāšanā".

Viņš paskaidroja, ka izmeklēšanas laikā liecinājis par to, ka nodotie 500 tūkstoši eiro ir kukulis priekš Vladimira Jakuņina. Taču tagad viņš esot pārliecināts, ka tas tā nav. Osinovskis paskaidroja, ka šādi liecinājis, jo KNAB izmeklētāja, ar kuru viņš tikās, paziņoja, ka atteikšanās no sadarbības gadījumā viņa vārds tiks paziņots medijiem, bet viņš vēlējās saglabāt savu reputāciju. Turklāt Osinovskis norādīja, ka aizstāvība paziņoja viņam, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš ir tiesīgs mainīt savu liecību "kaut vai katru dienu".

Pēc Osinovska sacītā, aptuveni pēc pusotra mēneša pēc Magoņa aizturēšanas ar viņu sazinājās Jurašs, kurš uzaicinājis viņu uz tikšanos. Tā notika mežā, Igaunijas teritorijā, netālu no Latvijas robežas. Uz šo tikšanos ieradās KNAB darbinieks Uģis Upenieks. Osinovskim tika piedāvāts sadarboties, lai "palīdzētu KNAB atklāt būtiskākus noziegumus".

Pēc tam notika vēl dažas tikšanās, tostarp Rīgā, pat KNAB telpās, kur Jurašs turpināja garantēt Osinovskim, ka pret viņu netiks piemērotas nekādas sankcijas. Arī KNAB izmeklētāja A. Rumjanceva informēja viņu, ka viņa nesaskata nekādas kukuļošanas pazīmes un plāno Osinovska rīcību pārkvalificēt "ietekmes tirdzniecībā". Šis paziņojums tika izdarīts zvērinātā advokāta Saulveža Vārpiņa klātbūtnē.

Osinovskis ir informēts, ka Jurašs nevēlējās, lai lieta tiek pārkvalificēta, tādēļ viņš "izdeva" informāciju masu medijiem, kuriem pateica arī to, ka Osinovskis piedāvājis viņam kukuli 1 miljona eiro apmērā, lai pārkvalificētu noziegumu. Osinovskis norādīja, ka sakarā ar šīm Juraša darbībām, tiesā tiek skatīts kriminālprocess par valsts noslēpuma atklāšanu.

37
Pēc temata
Rīgas apgaismojumam piesaistīs privāto kapitālu
Cīņa par Olainfarm: no Latvijas padzen investorus
Keris: mediķiem nav jāstāv ar izstieptu roku
Latvijas iedzīvotāji izvēlas biznesa klasi: Lux Express atskaite
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg

3
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.

Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.

"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.

Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.

Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.

Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.

Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.

3
Tagi:
krāpniecība, Bloomberg
Pēc temata
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Naudaszīmes, foto no arhīva

Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem

3
(atjaunots 01:46 08.07.2020)
Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas plānus veidot fondu 100 miljonu eiro apmērā, kas ar kredītu un ar akcijām saistītu instrumentu starpniecību ieguldīs naudu no Covid-19 cietušajos uzņēmumos.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbiniece Kristīne Liepiņa pastāstīja, ka valsts informējusi EK par plāniem veidot fondu vismaz 100 milj. eiro apmērā koronavīrusa krīzē cietušo lielo Latvijas uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un kapitāla atbalstam, stāsta Press.lv.

Atbalsts tiks sniegts subsidējama parāda un rekapitalizācijas instrumentu formā. Valsts investēs fondā 50 miljonus eiro, komerciāli pārvaldītais Latvijas pensiju investīciju fonds – vēl tikpat daudz, teica Liepiņa.

Vienlaikus topošā fonda mērķis būs arī privāto investīciju piesaistīšana. Visiem investoriem, kuri ieguldīs līdzekļus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi risku sadales, atalgojuma un citu partnerības vienošanās noteikumu aspektā. Fondu vadīs Attīstības finanšu institūcija Altum.

Eiropas Komisija nolēmusi, ka Latvijas ieplānotais atbalsta pasākums atbilst ES pagaidu regulējumu noteikumiem. EK secinājusi, ka pasākums ir samērojams, piemērots un nepieciešams nopietnu problēmu novēršanai Latvijas ekonomikā.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Eiropas Komisija
Pēc temata
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Ārvalstu investīciju summa Latvijā sarukusi divkārt
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

0
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

0
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija