Tiesneša āmurs

"Nevarēja izsist kontraktus no Krievijas": LDz korupcijas lietas detaļas

69
(atjaunots 10:54 01.12.2019)
Kā 500 tūkstošu eiro kukulis pārvērtās "atlīdzībā", kādēļ igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis tikās ar KNAB pārstāvi un Latvijas Saeimas deputātu mežā, kā arī citas korupcijas lietas detaļas Latvijas Dzelzceļa valdē.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Piektdien, 29. novembrī, Vidzemes rajona tiesa Limbažos turpināja krimināllietas skatīšanu, kurā kukuļņemšanā tiek apsūdzēts bijušais Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētājs Uldis Magonis un igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar apsūdzības slēdzienu, 2015. gada vasarā Osinovskis nodeva Magonim kukuli aptuveni 500 tūkstošu eiro apmērā saistībā ar iepirkumu, kuru tobrīd veica viens no Latvijas Dzelzceļa meitasuzņēmumiem - "LDz Ritošā sastāva serviss". Latvijas uzņēmumam bija jāiegādājas dīzeļdzinēja lokomotīves no Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest Rail. Taču abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Būtība un lieta

No lietas materiāliem top zināms, ka 2014. gada augustā ar Osinovski saistītā "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) nosūtīja vēstuli LDz Cargo un "LDz Ritošā sastāva serviss" ar piedāvājumu par septiņu lokomotīvju iegādi. 2018. gada aprīlī Daugavpils uzņēmuma valdes locekle Nataļja Petrova liecināja tiesā, ka rūpnīca "palūgusi Magonim palīdzību līguma parakstīšanai ar "Krievijas Dzelzceļu" uzņēmumu" (RŽD).

Dzīvnieku aizstāvju akcija Vecrīgā, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

2014. – 2015. gadā, pēc viņa sacītā, finanšu situācija uzņēmumā bijusi "ārkārtīgi slikta", jo "Krievijas Dzelzceļi", ar kuru DLRR bija noslēgts sadarbības līgums vēl "no padomju laikiem", pārtrauca sadarbību, atsakoties noslēgt jaunu līgumu.

2014. gadu DLRR noslēdza ar zaudējumiem 1,3 miljoniem eiro apmērā. Turklāt līgums, kā skaidroja Petrova, netika noslēgts arī 2018. gadā, savukārt attiecības starp DLRR un RŽD strauji pasliktinājās 2015. gadā, pēc Magoņa arestēšanas.

Lietas materiālos tiek minēta arī epizode, ka laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam abi galvenie kukuļošanas lietā figurējošie vienojās ne vien par lokomotīvju iegādi, bet arī par to, lai tiek organizēta DLRR pārstāvju tikšanās ar Vladimiru Jakuņinu, kurš tobrīd vadīja "Krievijas Dzelzceļus". Magoņa pakalpojumi, saskaņā ar medijos publicētajiem datiem, tika novērtēti 800 tūkstošos eiro, taču pēc līguma parakstīšanas par lokomotīvju iegādi Osinovskim izdevās samazināt summu līdz 500 tūkstošiem eiro.

2018. gada martā "LDz Ritošā sastāva serviss" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga paziņoja tiesai, ka lokomotīvju iegāde atbilda LDz koncerna interesēm, "tas bija ekonomiski izdevīgi visiem koncerna dalībniekiem".

Toreiz arī LDz Cargo vadītājs Guntis Mačs liecināja, ka Magonis nekādā veidā nav ietekmējis kompānijas vadību. Mačam nebija zināms arī par Magoņa iespējamo ietekmi uz citām koncerna struktūrām, bez kurām lokomotīvju iegāde no Skinest Rail nebūtu bijusi iespējama.

"Nevis kukulis, bet atlīdzība"

Piektdienas tiesas sēdē bijušais LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis paziņoja, ka patiešām ir saņēmis 500 tūkstošus eiro no igauņu uzņēmēja Oļega Osinovska. Taču nevis kā kukuli, bet gan kā atlīdzību par privātu viņa interešu lobēšanu uzņēmumā "Krievijas Dzelzceļi". Lai RŽD valde pozitīvi atrisinātu jautājumu par iepirkumiem no DLRR.

Nauda nebija paredzēta tālākai nodošanai kādam. Osinovskis to piedāvājis "par ilgtermiņa Magoņa, kā privātpersonas, palīdzību vairākos analoģiska rakstura jautājumos".

Atbildot uz prokurora jautājumu par to, kas, pēc Magoņa domām, ir "privāta lobēšana", viņš paskaidroja, ka, kā LDz valdes priekšsēdētājs, viņš "nevarēja izsist kontraktus no Krievijas". Taču kā privātpersonai, būdams sen pazīstams ar Jakuņinu, viņam "bijusi iespēja veicināt šo kontraktu saņemšanu". Šeit būtu pareizi atzīmēt, ka Magonis ir precējies ar Jakuņina meitu.

Kāds sakars ar to ir Jurašam?

Pēc procesa otrā dalībnieka Oļega Osinovska sniegtajām liecībām lieta negaidīti guva politisku zemtekstu. Tā, igauņu uzņēmējs norādīja, ka bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs, kurš patlaban ir 13. Saeimas deputāts un pret kuru notiek izmeklēšana, piedāvāja Osinovskim atbrīvošanu no kriminālatbildības "apmaiņā pret sadarbību citu noziegumu atklāšanā".

Viņš paskaidroja, ka izmeklēšanas laikā liecinājis par to, ka nodotie 500 tūkstoši eiro ir kukulis priekš Vladimira Jakuņina. Taču tagad viņš esot pārliecināts, ka tas tā nav. Osinovskis paskaidroja, ka šādi liecinājis, jo KNAB izmeklētāja, ar kuru viņš tikās, paziņoja, ka atteikšanās no sadarbības gadījumā viņa vārds tiks paziņots medijiem, bet viņš vēlējās saglabāt savu reputāciju. Turklāt Osinovskis norādīja, ka aizstāvība paziņoja viņam, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš ir tiesīgs mainīt savu liecību "kaut vai katru dienu".

Pēc Osinovska sacītā, aptuveni pēc pusotra mēneša pēc Magoņa aizturēšanas ar viņu sazinājās Jurašs, kurš uzaicinājis viņu uz tikšanos. Tā notika mežā, Igaunijas teritorijā, netālu no Latvijas robežas. Uz šo tikšanos ieradās KNAB darbinieks Uģis Upenieks. Osinovskim tika piedāvāts sadarboties, lai "palīdzētu KNAB atklāt būtiskākus noziegumus".

Pēc tam notika vēl dažas tikšanās, tostarp Rīgā, pat KNAB telpās, kur Jurašs turpināja garantēt Osinovskim, ka pret viņu netiks piemērotas nekādas sankcijas. Arī KNAB izmeklētāja A. Rumjanceva informēja viņu, ka viņa nesaskata nekādas kukuļošanas pazīmes un plāno Osinovska rīcību pārkvalificēt "ietekmes tirdzniecībā". Šis paziņojums tika izdarīts zvērinātā advokāta Saulveža Vārpiņa klātbūtnē.

Osinovskis ir informēts, ka Jurašs nevēlējās, lai lieta tiek pārkvalificēta, tādēļ viņš "izdeva" informāciju masu medijiem, kuriem pateica arī to, ka Osinovskis piedāvājis viņam kukuli 1 miljona eiro apmērā, lai pārkvalificētu noziegumu. Osinovskis norādīja, ka sakarā ar šīm Juraša darbībām, tiesā tiek skatīts kriminālprocess par valsts noslēpuma atklāšanu.

69
Pēc temata
Rīgas apgaismojumam piesaistīs privāto kapitālu
Cīņa par Olainfarm: no Latvijas padzen investorus
Keris: mediķiem nav jāstāv ar izstieptu roku
Latvijas iedzīvotāji izvēlas biznesa klasi: Lux Express atskaite
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

35
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

35
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Vecrīgas panorāma, foto no arhīva

Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?

67
(atjaunots 12:42 18.04.2021)
Latvijā palicis tik vien tautas, cik pēdējo reizi bija reģistrēts pēc Otrā pasaules kara beigām. Demogrāfi prognozē katastrofu.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis tiktāl, ka demogrāfi situāciju salīdzina ar cilvēku skaitu pēc Otrā pasaules kara drausmīgajiem notikumiem. 2021. gada februāra sākumā valstī dzīvojuši 1 891 300 cilvēku, raksta Press.lv.

Demogrāfu prognozes ir drūmas – katru dienu Latvijā kļūst par 47 cilvēkiem mazāk. Perspektīvas nav nekādas iepriecinošās. Eksperti aplēsuši, ka tādos tempos līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.

Patiesībā tas nemaz nav tik ilgs laiks. Vai tiešām nepaies ne gadsimts, un latviešu valoda nevienam vairs nebūs vajadzīga?

Eksperti atzīmēja, ka demogrāfijas uzplaukums Rīgā bija vērojams 1990. gadā, kad valstī dzīvoja 2 668 140 cilvēki.

2021. gadā Latvijā gaidāma iedzīvotāju skaitīšana. Pēdējā bija pirms 10 gadiem – toreiz speciālisti apstaigāja mājas un aptaujāja ar interneta starpniecību. Tagad iedzīvotājus saskaitīs saskaņā ar 40 dažādiem datora reģistriem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras utt. rīcībā.

Tautas skaitīšana Latvijā

Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā dzīvoja 1 596 131 cilvēks.

Pēc tam tautas skaitīšanas notika reizi piecos gados -1925., 1930. un 1935. gadā. Savukārt 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja savu skaitīšanu, taču oficiālā statistika šos rezultātus neatzīst, jo tie neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara tautas skaitīšana PSRS republikās notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gg. To gaitā saņemtie dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas vajadzībām.

Pēc neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšana Latvijā organizēta divas reizes – 2000. un 2011. gadā. Iedzīvotāju skaita aprēķināšanai 2011. gadā tika izmantota jauna tehnoloģija – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā.

67
Tagi:
demogrāfija, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Aleksandrs Lukašenko

"Likvidēt galveno": plānoja sarīkot asiņainu apvērsumu Baltkrievijā

0
(atjaunots 10:04 19.04.2021)
Baltkrievijā bija iecerēts valsts apvērsums un prezidenta Aleksandra Lukašenko slepkavība. Par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Vienam no viņiem ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Sestdien, 17. aprīlī, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja par plānoto atentātu pret viņu — sazvērnieki cerēja sagūstīt viņa bērnus un sarīkot valstī apvērsumu, raksta RIA Novosti.

Saskaņā ar FDD sabiedrisko sakaru centra informāciju, par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Tas ir baltkrievu politologs Aleksandrs Feduta un advokāts Jurijs Zenkovičs. Zināms, ka Zenkovičam ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

Apvērsumu un atentātu viņi plānoja sarīkot 9. maijā. Turklāt vēlējās organizēt valstī "demokrātiju pēc Polijas pieredzes". Metodes gan izvēlējās asiņainas un tik tālas no demokrātiskām, cik tas vispār ir iespējams.

RIA Novosti ziņo: televīzijas kanāls "Rossija" parādīja aizdomās turamo aizturēšanas operatīvā videoieraksta kadrus. Reportāžā ir sadzirdami Zenkoviča vārdi par prezidenta likvidēšanas plānu.

Viņš saka, ka uzdevums numurs viens ir "likvidēt galveno". Kā otro punktu Zenkovičs min "iekšējā karaspēka un OMON bloķēšanu" Baltkrievijā. Trešais punkts ir "ieņemt vairākus simboliskus objektus pilsētas centrā, tostarp radiostaciju un televīziju, lai uzrunātu iedzīvotājus".

To visu viņš teica, tiekoties it kā ar baltkrievu ģenerāļiem Maskavā – restorānā Dārza lokā, kurp viņš uzaicināja šos cilvēkus "aprunāties".

Sazvērnieku rokās bija augstā līmeņa politiķu, ierēdņu un militārpersonu saraksts, kurus, apgalvo žurnālisti, gatavojās nogalināt vai "iesēdināt koncentrācijas nometnē".

Apvērsuma organizēšanai tika plānots piesaistīt arī ukraiņu nacionālistus.

Turklāt pat savas sarunas laikā organizatori nenoliedza, ka atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijas pilsoņi nobalsotu par Lukašenko.

Aptuveni piecu gadu laikā viņi plānoja transformēt sabiedrību un valsti, lai izaudzētu Baltkrievijā "demokrātiju pēc Polijas pieredzes".

Interesanti gan, ka viens no jaunās "demokrātiskās" valsts tapšanas pamatpunktiem bija esošā prezidenta mantas izlaupīšana un atsavināšana.

Baltkrievijā tāpat paziņoja, ka apvērsumu plānoja veikt, vadoties pēc krāsaino revolūciju shēmām ar ārzemju finansējumu.

0
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Lukašenko paziņoja nosacījumus, ar kādiem ir gatavs atstāt prezidenta amatu
Lukašenko palūdzis Putinam iznīcinātājus. Kāpēc Baltkrievijai vajadzīgi Su-30SM?
Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes