Jurijs Aleksejevs

Politologs: Latvijā nav jēgas rīkot "lielas skriešanās sacīkstes" ar Saeimas atlaišanu

38
(atjaunots 09:56 30.11.2019)
Latvijā nav reāla jauna spēka, kura dēļ būtu vērts iniciēt Saeimas atlaišanu, paziņoja politologs un žurnālists Jurijs Aleksejevs.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijā turpinās parakstu vākšana par referenduma rīkošanu par pirmstermiņa Saeimas atlaišanu. Divās nedēļās kopš parakstu vākšanas uzsākšanas portālā www.latvija.lv iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku.

Politologs, žurnālists Jurijs Aleksejevs paziņoja Sputnik Latvija, ka skeptiski attiecas pret Saeimas atlaišanas ideju un šaubās, ka aktīvistiem izdosies savākt gandrīz 155 tūkstošus parakstu, kas ir nepieciešami referenduma rīkošanai.

"Latvijā nav reāla jauna spēka, kurš paziņotu par sevi, kura dēļ būtu vērts rīkot "lielas skriešanās sacīkstes" ar Saeimas atlaišanu. Latvijā jau bijis precedents, kad prezidents Valdis Zatlers 2011. gadā pirmstermiņā atlaida Saeimu. Politiķi vēlēšanās samainījās vietām, pastaigāja no krēsla līdz krēslam, un viss atgriezās pie tā, kas bija iepriekš. Neredzu tajā jēgu," paskaidroja Aleksejevs.

Publicists norādīja, ka savāktie 40 tūkstoši parakstu – tas nav maz, taču tie ir tie cilvēki, kuri ir aktīvi Internetā.

"Galvenais vēlētājs – tie nav jauna vecuma un lauku cilvēki. Viņi nesaprot tādas lietas, kā sociālie tīkli un ziņojumapmaiņas programmas. Līdz viņiem informācija par parakstu vākšanu nenonāk. Un ja arī nonāk, tad paraksts elektroniskajā veidā viņiem sagādā lielas grūtības. Var parakstīties arī uz papīra, taču šim nolūkam ir jāiet uz pārvaldi vai pie notāra. Četrdesmit tūkstoši parakstījušos sastāda Interneta aktīvistu resursu, un tas sāk beigties. Nevaru iedomāties, kā akcijas iniciatori centīsies savākt atlikušos vairāk nekā simts tūkstošus parakstu," spriež Aleksejevs.

Pēc viņa teiktā, situāciju pasliktinās arī parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu, kuru pieteiks mediķi. Cilvēki sāks apjukt, kādā vietā viņi parakstījās.

CVK  novembra vidū piereģistrēja divas iniciatīvu grupas parakstu vākšanai par referendumu sarīkošanu par Saeimas atlaišanu. Lai plebiscīts notiktu, 12 mēnešu laikā ir jāsavāc un jāiesniedz CVK ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu, jeb 154 865 cilvēku parakstus.

Parakstīties par referenduma rīkošanu var dažādos veidos – portālā www.latvija.lv, apliecinot parakstu pie zvērinātā notāra, deklarētās dzīvesvietas pašvaldībā, Bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, pie pagasta vai pilsētas pašvaldības vadītāja.

Алексеев: в Латвии нет смысла устраивать "большие скачки" с роспуском Сейма
38
Pēc temata
"Izdalīja 10 miljardus eiro, bet visi raud": kā koalīcija pārvērtās ļaunajā Salavecītī
Saeimas atlaišana izmaksās miljoniem eiro
Ušakovs: no "pilsētas trakajiem" ir vairāk labuma nekā no deputātiem
Deputāti ir izlaidušies, mēs viņus atlaidīsim: iedzīvotāji vērtē izredzes savākt parakstus
Autobuss, foto no arhīva

Runājiet saprotamā valodā un nefilmējiet: Rīgas satiksmes kontrolieri sagrāb bezbiļetnieku

25
(atjaunots 17:26 09.07.2020)
"Rīgas satiksmes" darbinieki skarbi sagrāba un piespieda pie zemes bezbiļetnieku, un aizrādīja aculieciniecei, kura centās iejaukties situācijā.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Kādas Facebook lietotājas lapā parādījies video, kurā "Rīgas satiksmes" kontrolieri veic vīrieša aizturēšanu, kurš brauca sabiedriskajā transportā bez biļetes, vēsta Mixnews.lv.

Intervijā portālam Mixnews.lv notikuma aculieciniece Anna, kura arī ir video autore, pastāstīja, ka gāja no darba uz mājām un pieturā ieraudzīja šo vardarbības ainu. Viņa atzīmē, ka situācija viņai šķitusi ārkārtīgi neadekvāta.

Cilvēks, kuru kontrolieri bija sagrābuši, nebija piedzēries, pēc Annas sacītā, nebija nemierīgs, taču viņu sagrāba, nogāza uz zemes un sāka iedvest, ka viņam nav biļetes, ka viņam bija jāiziet no transporta.

Divi vīrieši, kuri bija sagrābuši pasažieri bez biļetes, runāja krieviski, klātesošā sieviete no "Rīgas satiksme" runāja latviski.

Jaunietis, kurš iekļuva nepatikšanās, guļot uz zemes apgalvoja, ka viņu ir izstūmuši no transporta. Sagrābēji savukārt centās viņu pārliecināt, ka viņš ir agresīvs un bīstams. Visa šī saruna ir dzirdama videoierakstā.

Annai kontrolieri sākumā paskaidroja, ka bezbiļetnieks nereaģēja uz viņu lūgumiem pamest sabiedrisko transportu. Bet pēc tam metās skaidrot viņai pašai, ka nevajag filmēt šo ainu, ka policiju viņi jau ir izsaukuši un vispār viņai ir jārunā "saprotamā valsts valodā".

Savukārt Anna uzstāja, ka viņiem nav tiesību šādi sagrābt cilvēku un viņai ir tiesības filmēt šādas pretlikumīgas aizturēšanas ainu.

Uz zemes gulošais cilvēks tikmēr teica, ka viņš ir adekvāts un viņam esot labs darbs.

Radio Baltkom vērsās pēc paskaidrojumiem pie "Rīgas satiksmes".

Tur pateica, ka maz ar to, ka jaunietis, kuru sagrāba, brauca bez biļetes, viņš vēl arī iesita kontrolierim pa seju un krūtīm. Un vispār viņš jau ne pirmo reizi nonāk policijas redzeslokā.

Pēc "Rīgas satiksmes" pārstāves Baibas Bartaševičas sacītā, sakarā ar incidentu jau ir ierosinātas divas administratīvās lietas.

25
Tagi:
sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Visiem nāksies maksāt 1,15 eiro: atlaides maršruta autobusiem Rīgā ir atceltas
Sākot ar februāri par zvanu "Rīgas satiksmei" būs jāmaksā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

22
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

22
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās