Operāciju zāle slimnīcā, foto no arhīva

Reanimatologs: netiku uz protesta akciju, vēl 32 stundas jāstrādā

25
(atjaunots 14:16 29.11.2019)
Ne visi ārsti varēja tikt uz protesta akciju pie Saeimas – dažiem bija paredzēts strādāt vairākas diennaktis.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Ārsts anesteziologs-reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis nespēja piedalīties otrajā mediķu protesta akcijā, jo tā notika tieši viņa 64 stundas garās darba maiņas vidū.

"Sveiciens 13. Saeimas deputātiem un valdībai. Šodien uz protesta akciju netiku, jo bija jāstrādā. Šobrīd rit mana darba 32. stunda un trisdesmit divas vēl priekšā. Precīzi, trīsdesmit divas!" uzrakstīja Fūrmanis savā Twitter lapā.

Fūrmanis piesaistīja uzmanību Latvijas ārstu garajām maiņām šī gada vasarā, kad publicēja savu pašfoto pēc nostrādātās dežūras, kura ilga trīs diennaktis pēc kārtas.

Atgādināsim, ka 2009. gadā likumā par ārsta praksi tika noteikts, ka mediķi var noteikt "normālu pagarināto dienu", kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī. Piemaksu ārsti par to nesaņēma.

Tiesībsarga birojs konstatēja, ka šī norma neatbilst cilvēka tiesībām uz Satversmē noteikto taisnīgo darba apmaksu, kā arī pārkāpj mediķu tiesības uz atpūtu, kas savukārt ietekmē veselības aprūpes kvalitāti.

2017. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātās normālās darba dienas mediķiem.Pārejas perioda laikā, kurš ilgs no 2017. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim, mediķiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbiniekiem, kuri nav mediķi, varēs noteikt sekojošu pagarinātu normālo darba laiku: 2017. gadā, nepārsniedzot 55 stundas nedēļā, 2018. gadā 50 stundas un 2019.gadā 45 stundas nedēļā. 

Darba apmaksa par laiku, kas pārsniedz likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā tiks aprēķināta izmantojot koeficientu 1,1 2017.gadā, 1,2 – 2018. gadā un 1,35 – 2019.gadā. šobrīd mediķiem par pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, ir paredzēta tikai darba apmaksa saskaņā ar noteikto algu.

Taču 2018. gada maijā Latvijas ST atzina par Satversmei neatbilstošām pārejas normas, kas paredz mediķu darba apmaksu par pagarināto normālo darba laiku, un atcēla tās no 2019. gada 1. janvāra. ST norādīja, ka pagarinātā normālā darba laika apmaksai Saeima noteikusi zemāku likmi nekā virsstundu apmaksai Darba likuma izpratnē (patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā).

25
Pēc temata
Vairāk nekā tūkstotis mediķu piedalījās protesta akcijā Rīgā
Viņķele neplānoja aprunāties ar protestējošajiem mediķiem
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis
Meliem īsas kājas: "Attīstībai/Par!" izdomāja, kur saņemt naudu mediķiem
Swedbank

Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu

10
(atjaunots 12:56 04.07.2020)
Noziedznieki, kuri uzdodoties par Swedbank apzog cilvēkus, ir sasnieguši tādu pilnību, ka pat izmanto orģinālo bankas telefona numuru, lai piemānītu klientus.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Ludzas policijas iecirknī ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar krāpšanās faktu, vēsta Rus.lsm.lv.

Krāpnieki zvana Swedbank klientiem un stādās priekšā kā bankas darbinieki. Klientu vārdus un uzvārdus, kā arī personas kodus viņi zina. Turklāt viņi zvana no orģinālā Swedbank numura.

Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Kračus pastāstīja, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad numurs nebija noteikts. Taču lielākoties viltojumi ir bijuši tik naturāli, ka cilvēki nav spējuši tos atšķirt no oriģināla.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Swedbank klientiem zvanīja, lūdza pieslēgties ar Smart-ID palīdzību. Teica, ka viņiem esot problēmas ar kontiem. Pēc kā nauda no tiem pašiem kontiem vienkārši pazuda.

Valsts policijā atgādina, ka bankas darbinieki nekad nelūgs nosaukt jūsu personas datus. Nevajag tos sniegt arī aizdomīgiem zvanītājiem.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, krāpnieki zvanījuši no zvanu centriem, kuri atrodas Ukrainā. Policija veic izmeklēšanu. Taču tā var turpināties visnotaļ ilgi, jo noziedznieki strādā ārzemēs.

Savukārt Swedbank pastāstīja, kā krāpnieki vispār spējuši iegūt klientu numurus. Tur paskaidroja, ka bankas pieslēgšanos izmanto mijiedarbībā ar citiem servisiem. Tā ir "Latvijas Gāze", mobilo sakaru operatori, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VID. Un kaut kādi dati var "aizplūst".

Turklāt pastāv daudz dažādu vīrusu programmu, kuras iegūst klientu datus. Un arī pašu klientu neuzmanība mēdz novest pie datu noplūdēm.

10
Tagi:
krāpnieki, nauda, Swedbank
Pēc temata
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Valsts policija brīdina: apgrozījumā parādījusies viltota nauda
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Covid-19

Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums

10
(atjaunots 11:59 04.07.2020)
Visā epidēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1123 ar Covid-19 inficēto: statistika ļoti lēni, taču lien uz augšu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 1185 koronavīrusa testi. Atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums.

​Stacionēts viens pacients ar Covid-19. Tagad Latvijas stacionāros ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.

Visā šajā periodā kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 156 784 izmeklējumi un atklāti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām tika izrakstīts 181 pacients, savukārt 30 cilvēki nomira.

​Atgādināsim, ka Latvijā darbojas mobilā lietotne Apturi Covid. To lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši valsts iedzīvotāju.

Lietotne informē visus, kas kontaktējis ar personu, kas ir inficējusies ar Covid-19, ilgāk nekā 15 minūtes, taču inficēto vārdi un adreses netiek atklāti.

Lietotnes autors Andris Bērziņš iepriekš atgādināja, ka šī lietotne palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem ir kontaktējis inficētais. Tā ir izveidota, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram. Taču pašlaik Apturi Covid lieto pārāk maz Latvijas iedzīvotāju, lai to varētu uzskatīt par efektīvu palīgu.

10
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Bēres pēc bērēm: Latīņamerikai pāri veļas Covid-19 pandēmija
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi

Jums ir jāpalīdz mums! Pandēmijas nomocītie eiropieši izgāja protestu akcijās

0
(atjaunots 17:33 04.07.2020)
Eiropā uz ielām izgājuši cilvēki, kuri palikuši bez ienākumiem ierobežojumu dēļ, ko valdības ieviesa Covid-19 izplatības novēršanas nolūkos.

Eiropā pieaug protestu noskaņojumi. Bez peļņas palikušie izklaides industrijas darbinieki pieprasa atbalstu no valdībām.

Berlīnē, Madridē, Romā un Parīzē notiek demonstrācijas, kuras pāraug sadursmēs ar policiju.

Tikmēr koronavīruss neguļ un gaida tos, kas iziet masveida mītiņos bez sejas maskām, bez cimdiem, bez aizsarglīdzekļiem.

Taču tūkstošiem darbu zaudējušajiem cilvēkiem, acīmredzot, jau ir vienalga.

Gribat uzzināt par to plašāk? Skatieties video.

0