Eiropas Parlamenta ēka, foto no arhīva

Eiropas Parlaments aicina Latviju ratificēt Stambulas konvenciju

37
(atjaunots 13:07 29.11.2019)
Septiņas Eiropas Savienības valstis joprojām nav ratificējušas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāti aicina visas Eiropas Savienības valstis pievienoties Stambulas konvencijai un ratificēt to pēc iespējas ātrāk, lai apturētu vardarbību pret sievietēm, tiek ziņots Eiropas Parlamenta mājaslapā.

Patlaban konvenciju ir parakstījušas, taču nav ratificējušas septiņas valstis: Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Slovākija un Lielbritānija.

Stambulas konvencija ir pirmais juridiski saistošais dokuments, kurš veido vispārēju tiesību bāzi un pieeju vardarbības pret sievietēm apkarošanai un kura mērķis ir novērst vardarbību ģimenē, aizsargāt upurus un piemērot kriminālvajāšanu vainīgajiem.

Valstīm, kuras ratificē Konvenciju, ir jākriminalizē vairāki noziegumi, tostarp: psiholoģiskā vardarbība, vajāšana, fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, tostarp izvarošana, piespiedu laulība, sieviešu dzimumorgānu izkropļošana, piespiedu aborti un piespiedu sterilizācija.

Kopš Konvencijas pieņemšanas brīža Latvijā 80% tās rekomendāciju jau ir iekļauti likumdošanā. Piemēram, tika ieviesta valsts apmaksāta rehabilitācija pilngadīgiem vardarbības ģimenē upuriem un policistu apmācīšana efektīvām darbībām situācijās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē. Tāpat tika kriminalizētas tādas darbības, kā vajāšana un draudi, ieviests termins "psiholoģiska vardarbība".

Jau daudzus gadus pret dokumenta ratifikāciju uzstājas Nacionālā apvienība un Tieslietu ministrija, kuru līdz nesenajam laikam vadīja šīs partijas pārstāvis, jo Stambulas konvencijas dēļ Latvijā it kā var parādīties "trešais dzimums"

Saskaņā ar 2014. gada pētījumiem viena no trim sievietēm ES ir piedzīvojusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību pēc 15 gadu sasniegšanas, 55% sieviešu saskārās ar kaut kāda veida seksuālo vajāšanu, savukārt katra divdesmitā tika izvarota.

37
Pēc temata
Pļauka veikalā: mātei var draudēt sods par vardarbību pret bērnu
Stambulas konvencija var radīt nesaskaņas Latvijas un ES starpā
Pēdējā ES valsts paraksta konvenciju pret vardarbību
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg

5
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.

Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.

"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.

Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.

Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.

Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.

Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.

5
Tagi:
krāpniecība, Bloomberg
Pēc temata
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Naudaszīmes, foto no arhīva

Latvija veidos fondu ar 100 miljonu eiro kapitālu krīzē cietušajiem uzņēmumiem

3
(atjaunots 01:46 08.07.2020)
Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi Latvijas plānus veidot fondu 100 miljonu eiro apmērā, kas ar kredītu un ar akcijām saistītu instrumentu starpniecību ieguldīs naudu no Covid-19 cietušajos uzņēmumos.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbiniece Kristīne Liepiņa pastāstīja, ka valsts informējusi EK par plāniem veidot fondu vismaz 100 milj. eiro apmērā koronavīrusa krīzē cietušo lielo Latvijas uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un kapitāla atbalstam, stāsta Press.lv.

Atbalsts tiks sniegts subsidējama parāda un rekapitalizācijas instrumentu formā. Valsts investēs fondā 50 miljonus eiro, komerciāli pārvaldītais Latvijas pensiju investīciju fonds – vēl tikpat daudz, teica Liepiņa.

Vienlaikus topošā fonda mērķis būs arī privāto investīciju piesaistīšana. Visiem investoriem, kuri ieguldīs līdzekļus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi risku sadales, atalgojuma un citu partnerības vienošanās noteikumu aspektā. Fondu vadīs Attīstības finanšu institūcija Altum.

Eiropas Komisija nolēmusi, ka Latvijas ieplānotais atbalsta pasākums atbilst ES pagaidu regulējumu noteikumiem. EK secinājusi, ka pasākums ir samērojams, piemērots un nepieciešams nopietnu problēmu novēršanai Latvijas ekonomikā.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Eiropas Komisija
Pēc temata
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Ārvalstu investīciju summa Latvijā sarukusi divkārt
Kāpostu ražas novākšana

Zemenes sapuvušas, bet dārzeņi ir glābti: Igaunijā ielaisti viesstrādnieki

4
(atjaunots 14:46 08.07.2020)
Sezonas darbinieki no Ukrainas varēs pavadīt Igaunijas laukos tuvākos sešus mēnešus pēc divas nedēļas ilgas karantīnas.

RĪGA, 8. jūlijs— Sputnik. Igaunijā mainīta sezonas darbinieku ievešanas kārtība, vēsta Postimees.

Saskaņā ar valdības lēmumu, līdz 2022. gada 30. aprīlim sezonas darbinieki var strādāt Igaunijā līdz 180 dienas 365 dienu laikā no vietas. Taču, ka Covid-19 līmenis valstī pārsniedz 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (tas, piemēram, attiecas uz Ukrainu), jāpaliek karantīnā 14 dienas.

Šis pasākums radījis pretrunīgas jūtas lauksaimnieku vidū: zemeņu audzētājiem palīdzība nākusi pārāk vēlu.

"Tiem, kas audzē zemenes, vilciens jau ir aizgājis, ogas pūst uz lauka, - stāsta zemeņu saimniecības īpašnieks Tomass Lillo. – To varēja izdarīt jau pirms trim nedēļām. Tomēr dārzeņu audzētāji, manuprāt, noteikti ir glābti."

Lauksaimniekiem bija jāapmaksā arī reģistrācijas nodeva par migrantiem, kuri paspējuši reģistrēties Igaunijā, taču vairs nevarēja šķērsot robežu.

"Par katru cilvēku aizgāja 50-55 eiro. Nedomāju, ka tas būtu taisnīgi: cilvēki reģistrējas, taču, ja viņi mums ir vajadzīgi, bet robeža ir slēgta, varēja pieļaut izņēmumu. Kas par to visu maksā? Reģistrējot 50 cilvēkus, sanāk liela summa. Mēs to zaudējam, bet valsts nekompensē," uzskata Lillo.

Viņš konstatēja, ka darba spēka trūkuma dēļ nav savākti vismaz o60-70% zemeņu salīdzinājumā ar pērno gadu.

"Patlaban darba spēka trūkst. Es tagad karoju ar zemenēm. Daļa zemeņu lauku ir izputējuši, gurķi nav vākti jau nedēļu," sūdzējās fermeris Lenno Kodala no Pilvamā.

"Tā ir patiesība, ka lēmums pieņemts pārāk vēlu zemeņu ražotājiem. Pēdējais brīdis bija 25. jūnijā – tad laiks vēl bija lielisks, un, ja šeit būtu 500 strādnieki, varētu savākt daudz ogu. Taču viņi neieradās, tāpēc bija jau par vēlu, un vilciens ir aizgājis," teica Lauksaimniecības tirdzniecības palātas valdes loceklis Vahurs Tīniso.

4
Tagi:
viesstrādnieki, Igaunija
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Sabāzt zivis bundžās var arī latvieši: kādus viesstrādniekus gaida Latvijā
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Ukraiņu viesstrādnieki maina Baltijas valstis pret pievilcīgākām vietām