Televizors, foto no arhīva

Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus

43
(atjaunots 13:11 28.11.2019)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, vēsturnieks Edvīns Šnore sašutis – Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji arvien mazāk smeļas informāciju no latviešu medijiem.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Slavenās frāzes par "krievu utīm" autors, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības un vēsturnieks Edvīns Šnore nav gandarīts ar valsts politiku, kas it kā palielina krievvalodīgo mediju saturu.

"Valsts gadiem tikai kāpina info saturu krieviski un pēc tam ir šokā, ka latviski krievi vairs info nepatērē. Pat tie, kuri to agrāk darīja," vēsta Twitter mikroblogā Edvīns Šnore.

Komentētāji atbalstīja politiķa uztraukumu – pirmajās rindās, kā jau vienmēr, pazīstamā publiciste un nacionālpatriote Elita Veidemane, kas, acīmredzot, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo mediju pastāvēšana vispār ir lieka naudas tērēšana.

"Nu tad kāpēc valsts kāpina info saturu krieviski?! kāpēc ir sabiedriskajos medijos ir kanāli krievu valodā?" vaicā Veidemane.

"Tāpēc, ka antiņi. Domā, ka tā pasargāsies no Putina ietekmes. Kaut patiesībā ir tieši otrādi," atbild publicistei Šnore.

Lietotāji piekrīt un piedāvā bloķēt un likvidēt krievvalodīgo mediju atliekas Latvijā.

"Krievu apraide LTV7 vajag likvidēt kā sugu, jo kvalitatīva satura tur nav, tik vien kā Maskavas atraugas tāpat arī visādus piektos radio un panāciet, lai tos Kremļa kanālus nav jāapmaksā tet klientiem, kuri grib latviešu komerckanālus palūrēt," piedāvā lietotājs Es Pats.

Savukārt komentētāji, kuri atļāvās nedroši iebilst, uzreiz tika pakļauti aizvainojošai kritikai.

Tā, Jānis Circenis uzrakstīja, ka "daudzi latvieši arī nepatērē informāciju latviski, ja kas". Un drīz vien tika nosaukts par "analfabētu".

"Kā gadiem valsts kāpina info saturu krieviski LTV? Jo jūs te muldat. Tieši otrādi, tā paliek mazāk," raksta Juris Jeronovičs.

"Tiem, kas lieto tikai latviešu valodas info, ļoti grūti pieķert, ka tiek zombēti - viss latviešu segments ir nogludināts. Tiem, kas lieto vairākas valodas, ir iespēja pieķert melos kā vienus, tā otrus un trešos. Tautieši, informējiet sevi daudzās valodās!" prātīgi aicināja sociālo tīklu lietotājus Andrejs Doveiks.

Atzīmēsim to, ka otrdien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē izskanēja skaitļi par to, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji sākuši manāmi retāk patērēt informāciju latviešu valodā par notikumiem, kas notiek Latvijā un pasaulē. Ja pirms četriem gadiem informāciju latviešu valodā patērēja 54% aptaujāto, tad tagad tie ir tikai 44%.

Eksperti sabiedrisko mediju attīstības jautājumos pievērsa politiķu uzmanību tam, ka katrā sabiedrības pusē pastāv apvainošanās un milzīgas sāpes, tādēļ labākais risinājums būtu izvairīties no strīdīgiem jautājumiem par pagātni.

Pamatuzdevums ir nostiprināt nacionālo minoritāšu saikni ar valsti. Tāpat speciālisti kā labu politiskās un valdības komunikācijas piemēru ar sabiedrību minēja Aizsardzības ministrijas pieeju, kuras pārstāvji regulāri izbrauc uz dialogiem ar cilvēkiem skolās un citās sabiedriskās vietās.

Runājot par mediju izmantošanu, vērts atcerēties, ka "saturs – tas ir galvenais", savukārt tā translēšanas kanāliem ir otršķirīga nozīme, norādīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģisko pētījumu centra vadošā speciāliste Ieva Bērziņa. Svarīgi diferencēt Krievijas mediju ietekmi, jo tur pastāv gan valsts atbalstītie, gan opozīcijas mediji. Tāpat Bērziņa piedāvāja atbalsta programmu krievvalodīgiem žurnālistiem un Kremļa disidentiem Baltijas valstīs.

43
Pēc temata
Slēdzam ciet "Bobjor TV", bet mērs runā krieviski: Veidemane kaunina patriotus
Mediji informē: Latviju neapmierina jaunā Krievijas vēstnieka kandidatūra
Blagodirenko pastāstīja par Sputnik darba "nacionālajām īpatnībām" Igaunijā
Telekanāla krievu valodā vietā Latvijā attīstīs interneta medijus
Swedbank

Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu

12
(atjaunots 12:56 04.07.2020)
Noziedznieki, kuri uzdodoties par Swedbank apzog cilvēkus, ir sasnieguši tādu pilnību, ka pat izmanto orģinālo bankas telefona numuru, lai piemānītu klientus.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Ludzas policijas iecirknī ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar krāpšanās faktu, vēsta Rus.lsm.lv.

Krāpnieki zvana Swedbank klientiem un stādās priekšā kā bankas darbinieki. Klientu vārdus un uzvārdus, kā arī personas kodus viņi zina. Turklāt viņi zvana no orģinālā Swedbank numura.

Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Kračus pastāstīja, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad numurs nebija noteikts. Taču lielākoties viltojumi ir bijuši tik naturāli, ka cilvēki nav spējuši tos atšķirt no oriģināla.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Swedbank klientiem zvanīja, lūdza pieslēgties ar Smart-ID palīdzību. Teica, ka viņiem esot problēmas ar kontiem. Pēc kā nauda no tiem pašiem kontiem vienkārši pazuda.

Valsts policijā atgādina, ka bankas darbinieki nekad nelūgs nosaukt jūsu personas datus. Nevajag tos sniegt arī aizdomīgiem zvanītājiem.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, krāpnieki zvanījuši no zvanu centriem, kuri atrodas Ukrainā. Policija veic izmeklēšanu. Taču tā var turpināties visnotaļ ilgi, jo noziedznieki strādā ārzemēs.

Savukārt Swedbank pastāstīja, kā krāpnieki vispār spējuši iegūt klientu numurus. Tur paskaidroja, ka bankas pieslēgšanos izmanto mijiedarbībā ar citiem servisiem. Tā ir "Latvijas Gāze", mobilo sakaru operatori, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VID. Un kaut kādi dati var "aizplūst".

Turklāt pastāv daudz dažādu vīrusu programmu, kuras iegūst klientu datus. Un arī pašu klientu neuzmanība mēdz novest pie datu noplūdēm.

12
Tagi:
krāpnieki, nauda, Swedbank
Pēc temata
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Valsts policija brīdina: apgrozījumā parādījusies viltota nauda
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Covid-19

Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums

11
(atjaunots 11:59 04.07.2020)
Visā epidēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1123 ar Covid-19 inficēto: statistika ļoti lēni, taču lien uz augšu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 1185 koronavīrusa testi. Atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums.

​Stacionēts viens pacients ar Covid-19. Tagad Latvijas stacionāros ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.

Visā šajā periodā kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 156 784 izmeklējumi un atklāti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām tika izrakstīts 181 pacients, savukārt 30 cilvēki nomira.

​Atgādināsim, ka Latvijā darbojas mobilā lietotne Apturi Covid. To lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši valsts iedzīvotāju.

Lietotne informē visus, kas kontaktējis ar personu, kas ir inficējusies ar Covid-19, ilgāk nekā 15 minūtes, taču inficēto vārdi un adreses netiek atklāti.

Lietotnes autors Andris Bērziņš iepriekš atgādināja, ka šī lietotne palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem ir kontaktējis inficētais. Tā ir izveidota, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram. Taču pašlaik Apturi Covid lieto pārāk maz Latvijas iedzīvotāju, lai to varētu uzskatīt par efektīvu palīgu.

11
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Bēres pēc bērēm: Latīņamerikai pāri veļas Covid-19 pandēmija
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

0
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

0
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs