Latvijas Ārlietu ministrija

Latvijā ir vieglāk apgūt krievu valodu: Latvijas ĀM atbildējusi Krievijas diplomātiem

17
(atjaunots 09:31 24.11.2019)
Latvijas Ārlietu ministrija nez kāpēc nospriedusi, ka Latvijā ir plašas iespējas mazākumtautībām, un steigšus izklāstījusi savus slēdzienus Krievijas ĀM, kas atgādināja Latvijai par valodas teroru.

RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Latvijas diplomāti saskatījuši valstī plašākas iespējas mazākumtautībām nekā Krievijā – gan no valodas apgūšanas, gan kultūras priekšmetu iepazīšanas viedokļa. Par to liecina paziņojums Latvijas Ārlietu ministrijas vietnē.

Latvijas ĀM, negaidot konstatējot tik plašas iespējas mazākumtautībām savā valstī, steigšus paudusi neizpratni par Krievijas ĀM Informācijas departamenta komentāru.

​Atgādināsim, ka Krievijas ĀM komentārā, kas radījis tik lielu latviešu diplomātu neizpratni, norādīts, ka Latvijas Satversmes tiesas lēmums par to, ka krievu izglītības likvidācija privātskolās atbilst likumam, ir politisks un atņem mazākumtautībām pēdējo iespēju mācīties dzimtajā valodā.

Diplomāti uzsvēra, ka kliedzošā diskriminācija neatbilst Latvijas saistībām no starptautisko tiesisko instrumentu viedokļa, turklāt mazākumtautību jautājumā īstenotā politika – tā ir valodas terora politika.

Latvijas ĀM nolēma aizstāvēt ne tikai savas savdabīgās attiecības ar mazākumtautībām, bet arī Satversmes tiesu – tā uzsvēra, ka tiesa ir neatkarīga un pieņem lēmumu neatkarīgi no politikas. Turklāt tiesa neesot lēmusi par mazākumtautību skolu likvidāciju – tāds formulējums nav izskanējis.

Vēl vairāk, izrādās, Latvijā esot "daudz plašākas iespējas apgūt dzimto valodu un ar kultūru saistītus priekšmetus nekā Krievijā". Jāpiebilst, ka Latvija gan nav sniegusi nekādus konkrētus piemērus, kas skartu Krievijas un tajā dzīvojošo mazākumtautību attiecības.

Toties Latvijas ĀM stingri apgalvoja, ka Latvija neesot pārkāpusi savas starptautiskās cilvēktiesību saistības.

Pie tam, Latvijas diplomāti "līdzjūtīgi" painteresējās: iespējams, Krievijas ĀM darbinieki,  par "valodu teroru" Latvijā esot uzzinājuši no "apšaubāmiem avotiem, kas ir pilnībā atrauti no realitātes". Pēc šīs frāzes diplomāti pielika punktu savā atbildē Krievijai.

Par "avotiem"

Interesanti, ko ĀM domāja ar "apšaubāmiem avotiem"? Iespējams, runa ir par Latvijas Krievu savienību? Vai "Saskaņu"? Varbūt tos 40% krievvalodīgo iedzīvotāju, kuru vidū daudzi piedalās mītiņos, lai aizsargātu dzimto valodu un iespēju tajā gūt izglītību?

Būtu grūti nepamanīt, ka pērn valstī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kuri paredz visas vidējās izglītības pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021.-2022. mācību gadam.

Labi zināms, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra izglītības reformu ārkārtīgi negatīvi, valsti pāršalca protestu viļņi.

Maskava apsolīja izdarīt visu no tās atkarīgo krievvalodīgo tiesību ievērošanai Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievija vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesību aizstāvības struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. KF Valsts dome pieņēmusi paziņojumu par ekonomiskajiem pasākumiem attiecībā pret Latviju saistībā ar republikā rosināto izglītības reformu.

17
Pēc temata
Mitrofanovs: Krievija mainīs Eiropas Padomes attieksmi pret Latvijas krieviem
Sutormina: Eiropas Padomē vairs neķiķina par krievu diskrimināciju Latvijā
Mācību gada sākums Latvijā: mazāk skolu, mazāk krievu valodas
Demokrātija Latvijā nav priekš visiem: latvieši ar to ir daudz apmierinātāki, nekā krievi