Krima. Atgriešanās

Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu

41
(atjaunots 12:42 23.11.2019)
Krimā paziņoja, ka Kijeva velti tērē spēkus un laiku, izdomājot, kā lai atgriež to, kas viņiem nepieder, lai labāk domā, kā lai atjauno labas kaimiņattiecības ar Krieviju.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Ukraina norūpējusies par Krimas "atgriešanas stratēģijas" izstrādi. Par to kļuva zināms no Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska "pārstāvniecības" Krimā vadītāja Antona Koriņeviča sacītā, vēsta RIA Novosti.

Koriņevičs paziņoja, ka ir pat izveidota speciāla darba grupa Krimas "atgriešanai". Pēc viņa teiktā, šai grupai būs jāizstrādā politiskie un diplomātiskie ceļi Kijevas plāna īstenošanai. Piemēram, tiks veidota "pārejas taisnīguma" koncepcija Krimai un Donbasam.

Simferopole
© Sputnik / Константин Михальчевский

Taču Krimas iedzīvotāji netaisās nekur "atgriezties", jo Krievija ir viņu mājas.

Krimas parlamenta Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību lietu komitejas vadītājs Jurijs Gempeļs norādīja, ka gluži vienkārši nepastāv tāda stratēģija kā "atgriezt" Krimu Ukrainas sastāvā. Un visas Kijevas fantāzijas saistībā ar šo tematu ir lieka laika un spēku tērēšana.

Gempeļs uzsvēra, ka pa šiem 20 gadiem, ko Krima pavadīja Ukrainas sastāvā, iznīcināt pussalas iedzīvotājos tieksmi atgriezties Krievijā, dzimtenē, Ukrainas varasiestādēm tā arī nav izdevies.

"Un tagad jau, kad Krimas iedzīvotāju sapnis ir piepildījies, neviena pat vislabākā stratēģija nespēs Krimas iedzīvotājus atgriezt Ukrainas sastāvā. Tas viss ir lieka laika un spēku tērēšana," uzsvēra Gempeļs.

Tāpat viņš deva labu padomu Kijevai: tos spēkus, kurus Ukrainas valdība lieki tērē "atgriešanas stratēģijai", labāk būtu likt lietā labu kaimiņattiecību veidošanas stratēģijai ar Krieviju.

Krima atkal kļuva par Krievijas reģionu 2014. gadā. Marta plebiscītā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārzemju delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena un tā paša secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata, un Krimas iedzīvotāju izvēli attiecībā uz pievienošanos Krievijas 2014. gada referendumā nodiktējušas paša reģiona iedzīvotāju intereses.

41
Tagi:
Ukraina, Krievija, Krima
Pēc temata
Kā "atgūt" Krimu? Ukrainu aicina stāties Krievijas sastāvā
Krimu apmeklēs liela rietumvalstu delegācija
"Es arī balsotu par Krieviju": amerikāņi beidzot uzklausījuši Krimas iedzīvotāju viedokli
Eiropā pieaug cilvēku skaits, kuri uzskata Krimu par Krievijas daļu
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Latvijas iedzīvotāji ir gatavi vakcinācijai pret Covid-19!

3
(atjaunots 10:05 19.04.2021)
Ažiotāža dzīvās rindās masu vakcinācijas punktos visā Latvijā liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi vakcinēties pret Covid-19. Pētījums to apstiprina.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Saskaņā ar Benu Aptiekas pētījuma "Stresa termometrs" datiem, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlas vakcinēties pret Covid-19, ziņo Mixnews.lv.

Marta beigās - aprīļa sākumā tika aptaujāti 1747 respondentu. 58% aptaujāto teica, ka ir gatavi vakcinēties. 48% pārliecināti paziņoja par savu gatavību, 16% atbildēja "drīzāk jā".

25% respondentu neplāno vakcinēties pret koronavīrusu. 10% no šiem aptaujātajiem atbildēja, ka drīzāk neplāno vakcinēties, nesniedzot skaidru atbildi "nē".

9% respondentu nav snieguši konkrētu atbildi. Bet 8% aptaujāto jau saņēmuši poti.

Turklāt aptaujas organizatori norāda, ka vīrieši gatavi vakcinācijai vairāk nekā sievietes - 60% respondentu pret 56%. Turklāt 12% aptaujāto sieviešu vēl nav izlēmuši, kā būt ar vakcināciju. Vīriešu vidū tādu ir tikai 7%.

Taču galvenais rādītājs, kas pierada, ka Latvijas iedzīvotāji gatavi vakcinācijai pret koronavīrusu ir pie vakcinācijas punktiem izveidojušās rindas, kad varas iestādes ir atļāvušas pieeju vakcīnai visiem interesentiem.

Atgādinām, ka Latvijā 17. un 18. aprīlī gandrīz visi vakcinācijas punkti izlietoja tajos pieejamās vakcīnas. Sestdien bija atvērti tikai divi vakcinācijas centi no septiņiem - Cēsīs un Daugavpilī. Turklāt Cēsīs vakcinācijas centrs apturēja iedzīvotāju pieņemšanu gandrīz uzreiz pēc atklāšanas.

3
Tagi:
vakcinācija, koronavīruss, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvija saņēmusi 10 530 Pfizer vakcīnas devu
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

35
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

35
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju