Leonīds Kalniņš

2% no IKP ir absolūti par maz: Latvijas militārpersonas vēlas vairāk naudas aizsardzībai

126
(atjaunots 11:21 22.11.2019)
Latvijas aizsardzības resora pārstāvji pieprasa vairāk naudas militārajām vajadzībām, finanšu ministra noskaņojums ir skeptisks.

RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Lai Latvijas bruņoto spēku iespējas būtu optimālas, pašreizējā aizsardzībai piešķirtā finansējuma apmērs ir jāpalielina divarpus reizes, tiek pausts portālā Sargs.lv.

"Militārpersonas nerunā par finansējumu, sakot, ka mums vajag divus vai trīs procentus no IKP. Mūsu mēraukla ir cita – lai izpildītu uzdevumu, mums vajag konkrētas spējas. Ja mēs spējas negribam redzēt minimālajā apjomā, bet tādā, kas ļauj mums justies ļoti labi, tad ar 2% no IKP ir absolūti par maz ," norāda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Kalniņš paskaidroja, ka jebkura ievestā kara tehnika paredz personiskā sastāva paplašināšanu, un tas prasa papildu finansējumu.

"Mēs jebkurai jaunai ieroču sistēmai (bruņutransportierim – red.piez.) nevaram paņemt cilvēkus no esošā personāla, tam vajadzīgi papildus karavīri. Tas viss rada papildu spiedienu uz budžetu, jo līdztekus jādomā arī par šo sistēmu uzturēšanu un remonta spēju attīstību," skaidroja ģenerālis.
NBS vadītājs ir pārliecināts, ka jau šobrīd piešķirtie līdzekļi tiek maksimāli efektīvi izmantoti aizsardzības stiprināšanai.

"Protams, sabiedrībā skan viedoklis – Latvija atkal pērk lietotu tehniku. Taču patiesībā tā ir modernizēta un tehniski uzlabota. Tādējādi mēs iegādājamies tādu tehniku, kura ir vienādā, vai, pat augstākā līmenī, nekā tehnika, ko izmanto mūsu NATO partneri," sacīja NBS komandieris.

Tomēr, atzīst ģenerālis, izskaidrot sabiedrībai, kāpēc Latvijas bruņotajiem spēkiem nepieciešams vēl lielāks finansējums apstākļos, kad trūkst līdzekļu izglītībai un ārstēšanai, gandrīz nav iespējams.

NBS komandierim piekrīt arī Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks, kurš atzīst, ka pirms vēlēšanām dažas partijas ir izteikušas viedokli, ka aizsardzības izdevumiem jābūt vēl lielākiem, bet saskaroties ar realitāti, politiķi vispirms cenšas savākt naudu nozarei, ko viņi pārstāv valdībā. Bet partijas, tai skaitā arī opozīcija, piekrīt, ka aizsardzības jomai nedrīkst piešķirt mazāk par 2% no IKP, norāda Pabriks.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka jāsāk diskusijas par finansējuma paaugstināšanu aizsardzībai virs 2%, lai būtu pietiekami līdzekļi aizsardzības amortizācijai. Šādas saistības jau ir Lietuvā un Igaunijā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs nav tik optimistiski noskaņots un nesniedz precīzu atbildi par aizsardzības budžeta palielināšanu. Uz vienpusēju aizsardzības budžeta pieaugumu Reirs skatās skeptiski.

"Ja runājam par konkrētu aizsardzības finansējuma apmēra palielināšanu no IKP, tad par to būtu jāvienojas visām NATO organizācijas dalībvalstīm. Tad būtu pamats pārskatīt šo apjomu arī Latvijā," sacīja ministrs.

Savukārt Pabriks paziņoja, ka ir gatavs izskaidrot koalīcijas partneriem nepieciešamību palielināt aizsardzības finansējumu virs 2% no IKP.

126
Pēc temata
"Kara nebūs, kamēr armija negribēs": Latvijā uzstājās vācu politologs
Internetā izsmej jauno ukraiņu "nenotriecamo" raķeti
"Makrona diagnoze": cik ilgi NATO var nodzīvot ar "mirušām smadzenēm"
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

8
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

8
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Armens Gasparjans

Gaidāmas atklāsmes: Gasparjans pasmējās par britu projektu 9. Maija pētīšanai Latvijā

9
(atjaunots 18:20 23.09.2020)
Latvijas valdība pieticīgi noklusēja, ka viņiem ir 16. marts – daudz nopietnāks objekts britu zinātnieku pētījumiem. Tur viņiem būtu brīvas rokas fantāzijai un savdabīgai mitoloģijai.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Londonas Universitātes koledžas Slāvu un un Austrumeiropas pētījumu skola (SSEES, University College London) uzaicinājusi Latvijas iedzīvotājus piedalīties projektā "Padomju mitoloģija atceres pasākumos un rituālos mūsdienu Latvijā".

Paskaidrots, ka pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par padomju pagātni, kā arī savākt informāciju par viņu atmiņām un piedalīšanos ar padomju mantojumu saistītajos mūsdienu sociālajos rituālos un piemiņas praksēs". Potenciālos respondentus brīdina par vēlmi saņemt atbildes uz jautājumiem par personisko emocionālo saikni ar Uzvaras dienas svētkiem (9. maiju), kā arī attieksmi pret padomju pagātni un padomju mītiem.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans sarunā ar Sputnik Latvija atzina, ka minētais projekta mērķis viņam šķiet dīvains.

"Lielbritānijā ir papilnam nopietnu avotu par to, ko 9. Maijs nozīmē Padomju Savienībā vai Krievijā dzimušiem un augušiem cilvēkiem. Ko tur lieku reizi pētīt? Ja runa ir par jaunu mītu konstruēšanu, tad viņiem vajadzētu pētīt nevis 9. Maiju, bet gan 16. martu – SS latviešu leģiona dibināšanas dienu. Lūk, kur ir brīvas rokas, nevaldāmas fantāžijas lidojums un mitoloģija tās pirmatnīgajā veidā," ironiski konstatēja Gasparjans.

Eksperts pa jokam pieļāva, ka Latvijas varasvīri pieticīgi noklusējuši, ka viņiem ir nopietnāks datums, ko pētīt britu zinātniekiem.

"Viņiem nāksies pētīt 9.Maiju, jo Otrā pasaules kara vēsturi viņi zina slikti, izņemot izsēšanos Normandijā un Britānijas aizsardzību... Domāju, mūs gaida liels skaits interesantu atklāsmju, tomēr diezin vai mēs tās novērtēsim kā kaut ko jaunu, jo gadu gaitā daudz ko jau esam dzirdējuši no britiem par Otro pasaules karu," piebilda Gasparjans.

Šogad 9. Maija svētki Latvijā bija ierobežoti, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa pasākumus. Grupu pulcēšanās bija aizliegta, tāpēc tradicionālie 9. Maija svētki Uzvaras parkā nenotika. Tomēr cilvēki varēja nolikt ziedus pie pieminekļa. 9. maijā Uzvaras parkā ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku, lai godinātu Lielajā Tēvijas karā bojāgājušo varoņu piemiņu.

Нас ждет немало откровений: Гаспарян высмеял британский проект по изучению 9 Мая в Латвии
9
Tagi:
Armens Gasparjans, Uzvaras diena, Latvija, Lielbritānija
Pēc temata
Gasparjans: Latvija cītīgi kalpoja nacismam, bet tagad "māca" Krievijai vēsturi
Gasparjans: Krievijas sankcijas atņems Latvijai vēlmi apspļaudīt padomju karavīru kapus
Gasparjans pastāstīja, kā "nacionālistiskās pabiras" Latvijā tracina padomju forma
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu