RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Lai Latvijas bruņoto spēku iespējas būtu optimālas, pašreizējā aizsardzībai piešķirtā finansējuma apmērs ir jāpalielina divarpus reizes, tiek pausts portālā Sargs.lv.
"Militārpersonas nerunā par finansējumu, sakot, ka mums vajag divus vai trīs procentus no IKP. Mūsu mēraukla ir cita – lai izpildītu uzdevumu, mums vajag konkrētas spējas. Ja mēs spējas negribam redzēt minimālajā apjomā, bet tādā, kas ļauj mums justies ļoti labi, tad ar 2% no IKP ir absolūti par maz ," norāda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Kalniņš paskaidroja, ka jebkura ievestā kara tehnika paredz personiskā sastāva paplašināšanu, un tas prasa papildu finansējumu.
"Mēs jebkurai jaunai ieroču sistēmai (bruņutransportierim – red.piez.) nevaram paņemt cilvēkus no esošā personāla, tam vajadzīgi papildus karavīri. Tas viss rada papildu spiedienu uz budžetu, jo līdztekus jādomā arī par šo sistēmu uzturēšanu un remonta spēju attīstību," skaidroja ģenerālis.
NBS vadītājs ir pārliecināts, ka jau šobrīd piešķirtie līdzekļi tiek maksimāli efektīvi izmantoti aizsardzības stiprināšanai.
"Protams, sabiedrībā skan viedoklis – Latvija atkal pērk lietotu tehniku. Taču patiesībā tā ir modernizēta un tehniski uzlabota. Tādējādi mēs iegādājamies tādu tehniku, kura ir vienādā, vai, pat augstākā līmenī, nekā tehnika, ko izmanto mūsu NATO partneri," sacīja NBS komandieris.
Tomēr, atzīst ģenerālis, izskaidrot sabiedrībai, kāpēc Latvijas bruņotajiem spēkiem nepieciešams vēl lielāks finansējums apstākļos, kad trūkst līdzekļu izglītībai un ārstēšanai, gandrīz nav iespējams.
NBS komandierim piekrīt arī Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks, kurš atzīst, ka pirms vēlēšanām dažas partijas ir izteikušas viedokli, ka aizsardzības izdevumiem jābūt vēl lielākiem, bet saskaroties ar realitāti, politiķi vispirms cenšas savākt naudu nozarei, ko viņi pārstāv valdībā. Bet partijas, tai skaitā arī opozīcija, piekrīt, ka aizsardzības jomai nedrīkst piešķirt mazāk par 2% no IKP, norāda Pabriks.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka jāsāk diskusijas par finansējuma paaugstināšanu aizsardzībai virs 2%, lai būtu pietiekami līdzekļi aizsardzības amortizācijai. Šādas saistības jau ir Lietuvā un Igaunijā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs nav tik optimistiski noskaņots un nesniedz precīzu atbildi par aizsardzības budžeta palielināšanu. Uz vienpusēju aizsardzības budžeta pieaugumu Reirs skatās skeptiski.
"Ja runājam par konkrētu aizsardzības finansējuma apmēra palielināšanu no IKP, tad par to būtu jāvienojas visām NATO organizācijas dalībvalstīm. Tad būtu pamats pārskatīt šo apjomu arī Latvijā," sacīja ministrs.
Savukārt Pabriks paziņoja, ka ir gatavs izskaidrot koalīcijas partneriem nepieciešamību palielināt aizsardzības finansējumu virs 2% no IKP.
