Mācību telpa, foto no arhīva

Divi desmiti skolu nokļuva Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas melnajā sarakstā

37
(atjaunots 19:17 20.11.2019)
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi aptuveni 20 skolas Rīgā un reģionos, kurās, pēc iestādes domām, mācās nepietiekams skolēnu skaits finansējuma turpināšanai; kas sagaida šādas skolas.

RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas sastādītajā melnajā sarakstā iekļuvušas 18 vidusskolas, kur no 10. līdz 12. klasei mācās līdz 20 skolēniem, un ar to nepietiek, lai īstenotu jauno mācību saturu, raksta "MK-Latvija".

Četras no tām atrodas Rīgā, pārējās – reģionos. Ne visas pašvaldības ir gatavas atteikties no vidusskolām, visticamāk dažas no tām centīsies ar visiem spēkiem saglabāt.

Taču galvaspilsētā pagaidām nekādā veidā nekomentē plānus attiecībā uz skolām, kuras iekļuvušas ministrijas sarakstā. Savukārt citās novadu skolās jau neuzņem skolēnus 10. klasēs, virknē iestāžu 12. klases izlaidums šajā mācību gadā būs pēdējais.

Skolām atņem finansējumu

Iepriekš izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paziņoja, ka nākamā gada budžeta papildinājuma dokumentu paketē ir arī tāds, kurš ļauj Ministru kabinetam noteikt prasības minimālajam skolēnu skaitam skolās.

Jaunās izmaiņas likumā tika piedāvātas šī gada oktobrī. Tajās tostarp sacīts, ka vispārējās izglītības iestādes varēs turpināt darbu tikai tajā gadījumā, ja atbildīs minimāli pieļaujamā skolēnu skaita kritērijam. Tiesības noteikt cik skolēniem ir jāmācās skolā, saskaņā ar grozījumu projektu, nosaka Ministru kabinets. Turklāt minimālais skolēnu skaits tiks noteikts ne vien skolās, bet arī to filiālēs laukos.

Turklāt saskaņā ar grozījumiem, valsts ne vien atceļ savu pienākumu par finansējumu to skolu pedagogiem, kas nevar uzņemt pietiekamu skolēnu skaitu, bet arī aizliedz pašvaldībām finansēt šāda veida skolas. Runājot par privātskolām, tās var turpināt pastāvēt zema audzēkņu skaita gadījumā, taču tikai uz privātu ieguldījumu pamata – dotācijas pedagogu algām arī tiks atceltas.

Tāpat skolai var atņemt finansējumu, ja izglītības kvalitāte tajā neatbilst prasībām.

Skaidrojot izmaiņu nepieciešamību likumos, Izglītības un zinātnes ministrija atsaucas uz valdības sagatavoto rīcības plānu, kurš paredz nodrošināt "kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un skolēnu mobilitātes risinājumu kompleksu". Ministrijā norāda, ka patlaban sadrumstalotā skolu tīkla finansējumam tiek tērēts pārāk daudz finanšu un citu resursu.

Minimālo skolēnu skaitu pašvaldībām plānots noteikt, pamatojoties uz iedzīvotāju skaita pamata katrā konkrētā teritorijā, tostarp, ņemot vērā gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.

Izglītības izmaksas pieaug, bet nav, kas mācās

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar aktuālāko Starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) veikto pētījumu Education at a Glance 2019, izdevumi izglītībai Latvijā ir palielinājušies, savukārt skolēnu un studentu skaits ievērojami samazinājies.

Izglītībai Latvijā tiek tērēts ap 4,2% no IKP, savukārt vidējais ESAO dalībvalstu rādītājs ir 5,5% no IKP. Tādējādi vidēji izdevumi vienam skolas vecuma bērnam sastāda aptuveni 5884 eiro, savukārt pēcāk pieaug līdz 6337 eiro.

Skolnieku skaits skolās samazinājies par 8%, taču izdevumi pamatizglītībai un vidējai izglītībai Latvijā palielinājušies par 13%. Studentu skaits samazinājies par 17%, savukārt augstākās izglītības izdevumi samazinājušies par 7%. Vērts atzīmēt, ka valsts finansējums izglītības nozarē sastāda 97% finanšu resursu pamatizglītībai un vidējais izglītībai un 65% - augstākajai izglītībai.

37
Viņķele, Kariņš, Levits

Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā

6
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.

Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.

"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.

Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.

Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".

6
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Šuplinska uzstājas pret ziemas brīvlaika pagarināšanu sākumskolas klasēm
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
 Lidosta Rīga

Rīgā rekonstruēs lidostu NATO karaspēku apkalpošanas nolūkos

10
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Otrdien, 1. decembrī, Latvijas valdība atbalstīja vairāk nekā pusmiljona eiro ieguldīšanu lidostas "Rīga" rekonstrukcijai, lai tā spētu apkalpot NATO lidmašīnas un militāro sastāvu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā paskaidroja, ka, lai atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam nodrošinātu piemērotus resursus, infrastruktūru un teritorijas, kas nepieciešamas uzņemošās valsts atbalsta sniegšanai, ir jāturpina darbs pie infrastruktūras pielāgošanas militārajām prasībām, raksta BВ.lv.

Lai Latvija spētu sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto spēkiem miera laikā vai krīzes laikā, ir svarīgi nodrošināt noteiktus resursus, teritoriju un infrastruktūru, kā arī sniegt nepieciešamo piekļuvi valsts ostām, autoceļiem un lidostām.

Šajā jautājumā īpaša nozīme ir Rīgas lidostai, kurai ir stratēģiski nozīmīga loma gan no uzņemošās valsts atbalsta puses, gan citu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar valsts aizsardzību.

Aizsardzības ministrija un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nonāca pie secinājuma, ka ir jāveic lidostas teritorijas rekonstrukcija, lai nodrošinātu tās spējas pieņems sabiedroto militāros gaisa kuģus. Un šim mērķim ir jāpiešķir papildu finansējums.

Vakar valdība slēgtā plenārsēdē atbalstīja lēmumu par to, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem no Aizsardzības ministrijas 2020. gada budžeta tiks piešķirts finansējums 530 000 eiro apmērā.

10
Tagi:
karaspēks, NATO, lidosta Rīga
Pēc temata
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Putins pastāstīja par "pirmo triecienu" un Krievijas iespējām izmantot kodolieročus
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO