Mācību telpa, foto no arhīva

Divi desmiti skolu nokļuva Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas melnajā sarakstā

37
(atjaunots 19:17 20.11.2019)
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi aptuveni 20 skolas Rīgā un reģionos, kurās, pēc iestādes domām, mācās nepietiekams skolēnu skaits finansējuma turpināšanai; kas sagaida šādas skolas.

RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas sastādītajā melnajā sarakstā iekļuvušas 18 vidusskolas, kur no 10. līdz 12. klasei mācās līdz 20 skolēniem, un ar to nepietiek, lai īstenotu jauno mācību saturu, raksta "MK-Latvija".

Četras no tām atrodas Rīgā, pārējās – reģionos. Ne visas pašvaldības ir gatavas atteikties no vidusskolām, visticamāk dažas no tām centīsies ar visiem spēkiem saglabāt.

Taču galvaspilsētā pagaidām nekādā veidā nekomentē plānus attiecībā uz skolām, kuras iekļuvušas ministrijas sarakstā. Savukārt citās novadu skolās jau neuzņem skolēnus 10. klasēs, virknē iestāžu 12. klases izlaidums šajā mācību gadā būs pēdējais.

Skolām atņem finansējumu

Iepriekš izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paziņoja, ka nākamā gada budžeta papildinājuma dokumentu paketē ir arī tāds, kurš ļauj Ministru kabinetam noteikt prasības minimālajam skolēnu skaitam skolās.

Jaunās izmaiņas likumā tika piedāvātas šī gada oktobrī. Tajās tostarp sacīts, ka vispārējās izglītības iestādes varēs turpināt darbu tikai tajā gadījumā, ja atbildīs minimāli pieļaujamā skolēnu skaita kritērijam. Tiesības noteikt cik skolēniem ir jāmācās skolā, saskaņā ar grozījumu projektu, nosaka Ministru kabinets. Turklāt minimālais skolēnu skaits tiks noteikts ne vien skolās, bet arī to filiālēs laukos.

Turklāt saskaņā ar grozījumiem, valsts ne vien atceļ savu pienākumu par finansējumu to skolu pedagogiem, kas nevar uzņemt pietiekamu skolēnu skaitu, bet arī aizliedz pašvaldībām finansēt šāda veida skolas. Runājot par privātskolām, tās var turpināt pastāvēt zema audzēkņu skaita gadījumā, taču tikai uz privātu ieguldījumu pamata – dotācijas pedagogu algām arī tiks atceltas.

Tāpat skolai var atņemt finansējumu, ja izglītības kvalitāte tajā neatbilst prasībām.

Skaidrojot izmaiņu nepieciešamību likumos, Izglītības un zinātnes ministrija atsaucas uz valdības sagatavoto rīcības plānu, kurš paredz nodrošināt "kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un skolēnu mobilitātes risinājumu kompleksu". Ministrijā norāda, ka patlaban sadrumstalotā skolu tīkla finansējumam tiek tērēts pārāk daudz finanšu un citu resursu.

Minimālo skolēnu skaitu pašvaldībām plānots noteikt, pamatojoties uz iedzīvotāju skaita pamata katrā konkrētā teritorijā, tostarp, ņemot vērā gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.

Izglītības izmaksas pieaug, bet nav, kas mācās

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar aktuālāko Starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) veikto pētījumu Education at a Glance 2019, izdevumi izglītībai Latvijā ir palielinājušies, savukārt skolēnu un studentu skaits ievērojami samazinājies.

Izglītībai Latvijā tiek tērēts ap 4,2% no IKP, savukārt vidējais ESAO dalībvalstu rādītājs ir 5,5% no IKP. Tādējādi vidēji izdevumi vienam skolas vecuma bērnam sastāda aptuveni 5884 eiro, savukārt pēcāk pieaug līdz 6337 eiro.

Skolnieku skaits skolās samazinājies par 8%, taču izdevumi pamatizglītībai un vidējai izglītībai Latvijā palielinājušies par 13%. Studentu skaits samazinājies par 17%, savukārt augstākās izglītības izdevumi samazinājušies par 7%. Vērts atzīmēt, ka valsts finansējums izglītības nozarē sastāda 97% finanšu resursu pamatizglītībai un vidējais izglītībai un 65% - augstākajai izglītībai.

37
Jurijs Melkonovs

Militārais eksperts: Latvijā neviens neilgojas pēc ASV bruņotajiem spēkiem

19
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Sabiedrība Latvijā negatīvi vērtē ASV spēku dislokāciju valstī – nav tādu, kas par tādu ieceri aiz prieka lēktu ārā no biksēm.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt papildu bruņotos spēkus no ASV gan pēc rotācijas principa, gan pastāvīgi, un ir gatava par to maksāt, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pēc viņa vārdiem, Latvijas interesēs ir panākt, lai ASV karavīri atrastos tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs, ja jau šie spēki tiek izvesti no Vācijas.

Pabrika izteikumus var uzskatīt gan par viņa personīgo viedokli, gan ASV pozitīvi novērtētas dezinformācijas sniegšanu, lai novērtētu Latvijas sabiedrības reakciju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts un kara vēsturnieks Jurijs Melkonovs. Viņš atzīmēja, ka Pabriks ir pietiekami patstāvīgs politiķis un ne vienmēr saskaņo lēmumus ar augstākstāvošajiem un kolēģiem.

"Sabiedrība Latvijā iebilst pret citas valsts, šajā gadījumā – ASV bruņoto spēku izvietošanu valstī. Nav redzami tādi, kas par šādu ieceri priecīgi lec laukā no biksēm. Mēs redzam atsevišķus atbalsta gadījumus, tomēr sabiedrība kopumā tādu politiku neatzīst," uzsvēra Melkonovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi neizlems dislocēt Latvijā savus spēkus līdztekus kontingentam, kas šeit jau izvietots ātrās reaģēšanas spēku ietvaros.

"Nopietnus bruņotos spēkus šeit redzēt nevēlas – tas vājinatu līdzsvaru gan Latvijas sabiedrībā, gan Latvijas un Krievijas attiecībās," paskaidroja Melkonovs.

ASV prezidents Donalds Tramps jūnijā apstiprināja Vācijā izvietotā ASV militārā kontingenta samazināšanas plānu, kas paredz ierobežot karavīru skaitu par 9,5 tūkstošiem – līdz 25 tūkstošiem. Pagaidām Pentagons vēl nav izlēmis, kādas vienības tiks pārvietotas un kurp, nav zināms arī spēku izvešanas grafiks.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO nevienā pasaules reģionā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO tas ir zināms, taču ar sadomātu "Krievijas draudu" ieganstu alianses spēki un tehnika tiek savilkti pie Krievijas robežām.

Мелконов: никто в Латвии не прыгает от радости из-за появления войск США
19
Tagi:
aizsardzība, drošība, NATO, Latvija, ASV
Pēc temata
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Swedbank

"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti

24
(atjaunots 10:45 14.07.2020)
Psihoterapeite palikusi bez bankas kartes pēc biedra naudas maksājuma Starptautiskajai neiropsihoanalīzes biedrībai.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda KYC (Know Your Client/Zini savu klientu) un AML (Anti-Money Laundering/Pretestība naudas atmazgāšanai) protokolus, šķiet, jau pārspēj visas robežas.

Par banku diktatūras kārtējo upuri kļuvusi ārste psihoterapeite – sieviete pārsteidzīgi nolēma ar savu bankas karti apmaksāt Starptautiskās neiropsihoanalīzes biedrības biedra naudu. Maksājums 65 dolāru apmērā pēc lekcijas noveda pie bankas kartes bloķēšanas.

​"Hallo, Swedbank Latvia , lūdzu atbloķēt manu karti! Es tikai no sava VID reģistrētā ārsta-psihoterapeita prakses konta samaksāju biedru naudu International Neuropsychoanalysis Society! Veselus USD 65! Kaut kādām veselā saprāta robežām taču jābūt pat jums," sašutusi publicēja Tija Vanaga savā lapā Twitter.

Lasītāju komentāri liecina, ka represijas no finanšu iestādes puses cietuši daudzi – viņas kolēģis pastāstīja par tādu pašu problēmu.

​"Man bija precīzi šī pati problēma tieši par šo pašu maksājumu. Vajag tikai uzzvanīt uz banku, 2 min laikā atbloķē. PS. Solma lekcija par Edipu bija ļoti iedvesmojoša," Vanagai atbildēja kolēģis Nils Konstantinovs.

Citi lasītāji nebija tik toleranti noskaņoti pret bankas darbībām – tās drīzāk uzskata par patvaļu.

​"Vajadzētu kādam saņemties un pret šādiem banku idiotiem vērsties tiesā ar zaudējumu (ieskaitot morālo) piedziņu," ierosināja lasītājs ar lietotājvārdu Mikipele.

​"Man nupat bija pretēja situācija - kāds ar manu Swed karti bija Amerikā iepircies. Pamanīju, nobloķēju karti. Banka gan nepamanīja, ka aizdomīgs maksājums. Cik parunājos ar cilvēkiem, tā Swed kartēm bieži gadoties," par savu rūgto pieredzi pastāstīja anoreksija.lv.

​"Tu gribi teikt, ka Tev piešuj nelegālu naudas pārskaitījumu?" neizpratnē apjautājās Inese Putniece.

​"Nezinu! Man pirmo reizi kas tāds. Šāda bankas attieksme nopietni apvaino mani kā godprātīgu LV pilsoni. Nupat beidzās INS 2 dienu konference, bezgala interesanti! Arī Solmu par Edipa mūsdienu izpratni noklausījos," atbildēja bankas patvaļas nogurdinātā Tija Vanaga.

Drīz vien uz sašutuma pilno psihoterapeites tvītu atbildēja Swedbank pāstāvji un problēma tika atrisināta – banka atbloķēja ārstes karti.

"Karte atbloķēta. Naudas atmazgāšanā un aizdomīgu darījumu veikšanā apsūdzēta vairs nejūtos. Paldies par sapratni," sarkastiski paziņoja autore.

Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bes darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus. 

24
Tagi:
sociālie tīkli, Swedbank
Pēc temata
Politico: skandināvu bankām būs grūti atmazgāt savu imidžu
"Gribam zināt, ko iesāksiet ar savu naudu": banku prasības ir aizvien izsmalcinātākas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara