Trīs Ukrainas JKS kuģi šķērsojuši Krievijas robežu, foto no arhīva

Latvija piešķirs 34 tūkstošus eiro Ukrainas jūrnieku ārstēšanai

45
(atjaunots 18:37 19.11.2019)
Ārlietu ministrija lūgs valdību pieņemt lēmumu par 34 186 eiro piešķiršanu ukraiņu jūrnieku – Kerčas šaurumā organizētās provokācijas dalībnieku – rehabilitācijai.

RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Latvija uzņems rehabilitācijai Ukrainas jūrniekus, kuri 7. septembrī tika atbrīvoti Krievijas un Ukrainas notiesāto un aizturēto pilsoņu apmaiņas ietvaros. Latvijas Ārlietu ministrija lūgs šiem mērķiem līdzekļus valdībā vairāk nekā 34 tūkstošu eiro apmērā, vēsta Latvijas Avīze.

Latvija uzņems rehabilitācijai 11 Ukrainas jūrniekus, kam ļauts ņemt līdzi vienu ģimenes locekli. Tātad Latvijā ieradīsies 22 cilvēki. Rehabilitācijas programmai plānots iztērēt 34 196 eiro. Latvijas ĀM uzsvēra, ka šie izdevumi atbilst valsts ārpolitiskajām interesēm, kas sniedz humāno palīdzību Ukrainai.

Jūrnieki ieradīsies Latvijā 10. decembrī un uzturēsies rehabilitācijas centrā "Vaivari" Jūrmalā līdz 21.decembrim. Valsts segs transporta izdevumus, ceļu no lidostas Rīga līdz rehabilitācijas centram un atpakaļ, kā arī apdrošināšanas izdevumus.

Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada novembrī Krievijas robežsargi aizturēja trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus: bruņotos kuterus "Nikopoļ" un "Berdjansk", kā arī velkoni "Jani Kapu" pēc iebrukuma Krievijas teritoriālajos ūdeņos Melnajā jūrā.

Pēc atteikšanās pakļauties likumīgajām prasībām apstāties Krievijas krasta apsardze atklāja uguni pa pārkāpējiem.

Rezultātā peldlīdzekļi tika nogādāti Kerčas ostā, pret to ekipāžām – Ukrainas kara jūrniekiem un UDD darbiniekiem tika ierosināta krimināllieta, un tiesa sankcionēja viņu arestu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins notikušo nosauca par iepriekš izplānotu provokāciju, kas saistīta ar Petro Porošenko zemo reitingu prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Pēc viņa vārdiem, Ukrainas valdība nosūtījusi šos jūrniekus cerībā, ka kāds no viņiem ies bojā, taču, par lielu neapmierinātību Kijevas elitei, tas nav noticis.

2019. gada 7. septembrī arestētie tika nodoti Ukrainai saskaņā ar Maskavas un Kijevas vienošanos par notiesāto un aizturēto personu apmaiņu.

Kā Latvija ārstē Ukrainas kareivjus

Latvija palīdz Ukrainai, uzņemot ārstēšanai konfliktā ievainotos kareivjus. Šī gada jūnijā valdība atbalstīja 45 tūkstošu eiro piešķiršanu no valsts budžeta militārajā konfliktā Ukrainā cietušo rehabilitācijai.

Kopumā patlaban ārstēti 56 Ukrainas karavīri. Kārtējā Ukrainas kareivju grupa noslēdza rehabilitāciju Jūrmalā septembra beigās.

Ukrainas Nacionālās gvardes un bruņoto spēku kareivju bērni saņem no Latvijas dažādas veltes mācību gada sākumā un Ziemassvētku dāvanas. 2017. gada vasarā Ukrainas BS bojāgājušo kareivju bērni ciemojās Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā Cēsīs.

2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Jautājums par situācijas noregulēšanu Donbasā tiek apspriests, tostarp arī Minskā, kontaktu grupas apspriedēs, kura kopš 2014. gada pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē pasākumus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc pamiera vienošanās konflikta pušu starpā turpinās apšaudes.

45
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

28
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

28
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā
Bērns pie datora, foto no arhīva

Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana

19
(atjaunots 12:02 09.08.2020)
Attālināto mācību situācijā personālais dators kļūst par izglītības infrastruktūras neatņemamu daļu, tātad tas bērniem jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības rēķina, uzskata iniciatīvas autori.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss sākta parakstu vākšana petīcijai "Par izglītības ieguves formu brīvu izvēli", kas ierosina rūpīgāk reglamentēt skolēnu attālināto mācību jautājumu.

Iniciatīvas autori uzskata, ka bērnu tiesības attālināto mācību kontekstā nav pietiekami noteiktas likumdošanā. Viņi atzīmē, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas periodā informācijas tehnoloģiju pielietošanas pieaugums skolu izglītībā bija piespiedu pasākums.

"Nenoliedzami, ka digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas izglītības organizācijā un personalizācijā. Arī turpmāk skolām, pedagogiem, skolēniem un ģimenēm jābūt tiesībām izmantot un eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām mācību procesā. Tomēr jaunas tehnoloģijas nes arī riskus – palielina nevienlīdzību izglītībā un var novest pie noteikta veida zināšanu vai kompetenču neapgūšanu.

Lai nodrošinātu labu izglītību visiem un izglītības sistēmas pielāgošanos mūsdienu izaicinājumiem, tehnoloģijām ir jābūt pieejamām, bet to izmantošanai – brīvprātīgai.

Tiem, kas grib un spēj, ir jānodrošina attālinātu mācību iespējas. Tiem, kas tam nav gatavi, ir jāgarantē tradicionālas izglītības ieguves formas.

Izglītības likumos ir jānodrošina izglītības ieguves formu brīva izvēle!" raksta iniciatīvas autori.

Lai aizsargātu bērnu un pedagogu tiesības, ieteikts izdarīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Pirmkārt, nepieciešams precīzāks klātienes izglītības formulējums, paredzot, ka tā ir izglītības ieguves forma, kuras ietvaros zināšanas tiek nododas ar personisku kontaktu, atrodoties vienā telpā. Otrkārt, petīcijas autori iesaka ieviest klātienes-attālinātu izglītības ieguves formu, kuras ietvaros apvienojas mijiedarbība klātienē un tālmācības metodes ar informācijas tehnoloģiju starpniecību.

Tāpat ieteikts piešķirt katram skolēnam tiesības apgūt mācību programmu klātienes formā. Vienlaikus skolēniem un viņu vecākiem ir jābūt tiesībām pāriet uz klātienes-attālinātām mācībām, bet skolām jābūt iespējai piedāvāt tādu formu ar plašu brīvību mācību procesa organizēšanā un adekvāta finansējuma garantijām.

Nav piemirsti arī skolēni, kas pandēmijas laikā nevarēja normāli mācīties attālināti, jo viņiem nebija laba datora. Autori iesaka paredzēt likumā, ka tālmācību situācijā personālais dators pieder pie izglītības pamata infrastruktūras un bērniem tas jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības līdzekļu rēķina.

"Iznākumā izglītības sistēma attīstīsies vienmērīgi, ļaujot saglabāt esošās labās lietas un kvalitatīvi ieviest inovācijas. Tad katrs skolēns un katra ģimene varēs atrast sev piemērotu izglītības ieguves formu," teikts petīcijā.

1. septembrī skolas atsāks darbu ierastajā režīmā, tomēr tām jābūt gatavām pāriet pie tālmācībām, ja epidemioloģiskās situācija pasliktināsies.

19
Tagi:
izglītība, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Esi gatavs: vecāko klašu audzēkņus varētu sagaidīt attālinātās mācības
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām