Latvijas varas iznīcinātā pieminekļa padomju zemūdeņu jūrniekiem vieta, foto no arhīva

Vēsturnieks: "Naciķi iznīcinājuši vienu pieminekli, vietā parādīsies divi"

84
(atjaunots 17:48 18.11.2019)
Atbildei uz varasiestāžu vandālismu plānots uzstādīt divus pieminekļus varoņiem – Baltijas zemūdeņu jūrniekiem.

RĪGA, 18. novembris - Sputnik. Latvijas vēsturnieks Aleksandrs Ržavins savā lapā Facebook publicējis ziņu, kurā iepazīstināja ar jauno projektu – pieminekli varoņiem – Baltijas zemūdeņu jūrniekiem.

Ržavins uzskata, ka jaunajam piemineklim noteikti jāpaceļas netālu no vietas, kur stāvēja varasiestāžu iznīcinātais monuments. Agrāko vietu var izmest no prāta, atzīmēja vēsturnieks – ne jau tāpēc Latvijas valsts nojaukusi pieminekli, lai to atjaunotu.

Naktī uz 1. novembri VAS "Valsts nekustamie īpašumi" nojauca pieminekli padomju zemūdeņu jūrniekiem, kas atradās 50 metru attālumā no Latvijas Jūras spēku štāba.

2019. gada 9. oktobrī VNĪ oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicēja ziņu, ka 30. oktobrī plāno "atbrīvot valsts nekustamo īpašumu Flotes ielā 2, Rīgā no tajā patvaļīgi izvietotas betona konstrukcijas, kura var tikt identificēta kā piemiņas zīme padomju armijas bruņotajiem spēkiem". Tas ir, nojaukt pieminekli Baltijas jūrniekiem Daugavgrīvā.

VNĪ atzīmēja, ka interesenti varējuši līdz 20. oktobrim saviem spēkiem demontēt un izvest monumentu, taču neviens nav nācis, un VNĪ pati ķērusies pie darba. Pēc viņu vārdiem, demontāžas gaitā piemineklis sabrucis un taisnā ceļā aizvests uz izgāztuvi, jo vairs nav bijis atjaunojams. Pie tam VNĪ skaidroja, ka neviens pieminekli nav kopis, taču precīzi zināms, ka tā nav patiesība. Pieminekli centās atjaunot, tā pakājē regulāri tika nolikti ziedi.

Ržavins uzskata, ka varasiestāžu vandālismam jāstājas pretī. Viena pieminekļa vietā ir jāparādās diviem.

"Pie meklētāju nodaļas "Orden" vērsās cilvēks, kurš apsolīja piešķirt līdzekļus pieminekļa atjaunošanai. Es uzzīmēju skici, pie tam ierosināju vienlaikus uzstādīt simetrisku pieminekli Krievijas zemūdeņu jūrniekiem. Tomēr, pirmkārt, Padomju Savienības Varoņa zvaigzne un "Š" tipa zemūdenes siluets ir nepārprotama norāde par Lielo Tēvijas karu, kas, protams, bija nozīmīgākā krievu tautas vēsturē, taču ne vienīgā. Otrkārt, būtu taisnīgi paust cieņu ne tikai padomju, bet arī Krievijas zemūdeņu jūrniekiem Baltijas flotē. Treškārt, tas vienkārši ir skaisti: naciķi iznīcinājuši vienu pieminekli, bet tā vietā parādīsies divi," raksta Ržavins.

Viņš atzīmēja, ka Daugavagrīvā bija divi pieminekļi. Līdz ar nesen iznīcināto, padomju laikā tur bija memoriālā siena ar zemūdeņu jūrnieku – Padomju Savienības Varoņu portretiem.

Ržavins uzsvēra, ka Lielā Tēvijas kara zemūdeņu flotes jūrniekiem veltītā pieminekļa skici viņš centies maksimāli tuvināt oriģinālam. Taču šo iecerēts kalt granītā, lai tas būtu izturīgs, stāvētu gadsimtiem. Tikai pieminekļa izmēri būs mazāki – budžets ir ierobežots.

Эскиз нового памятника героям-подводникам Балтики
Александр Ржавин
Lielā Tēvijas kara zemūdeņu flotes jūrniekiem veltītā pieminekļa skice

"Uz iespējamā pieminekļa, kas veltīts Pirmā pasaules kara zemūdeņu jūrniekiem attēloju zemūdenes "Akula" siluetu. No vietas puses, tā ir pirmā krievu zemūdene, kas gāja bojā Baltijas ūdeņos karā, ko mūsu senči dēvēja par Otro Tēvijas karu – 1915.gada novembrī. No otras puses, interesanti, ka starp 33 tajā bojāgājušajiem jūrniekiem bija divi latvieši: 1.panta matrozis Vladimirs Leppa (Voldemārs Liepa) un bocmaņmats Ivans Paste (Jānis Paste). Latvijā nez kāpēc daudzi domā, ka par vienoto un nedalāmo Krievijas impēriju latvieši karoja tikai latviešu strēlnieku bataljonos un pulkos. Nu, tad pie viena atgādināsim, ka tā nav," piezīmēja Ržavins.

Эскиз нового памятника героям-подводникам Балтики
Александр Ржавин
Lielā Tēvijas kara zemūdeņu flotes jūrniekiem veltītā pieminekļa skice

Vēsturnieka skicē pieminekļi novietoti noteiktā leņķī viens pret otru, nevis vienā plaknē, kā šķiet, pavērojot attēlu.

Эскиз нового памятника героям-подводникам Балтики
Александр Ржавин
Lielā Tēvijas kara zemūdeņu flotes jūrniekiem veltītā pieminekļa skice

Līdzās piemineklim Ržavins plāno uzstādīt informatīvu stendu vai zīmi, kurā būtu ziņas gan par pieminekļa vēsturi, gan arī Baltijas jūrā divos pasaules karos bojāgājušo Krievijas impērijas un Padomju Savienības zemūdeņu saraksts, fotogrāfijas un cita informācija.

Taču diemžēl pagaidām nav izdevies ieceri īstenot – Ržavins paskaidroja, ka sponsors nav aprēķinājis savus spēkus. Tagad vēsturnieks iesaka neatmest ieceri atjaunot pieminekli un, iespējams, pat organizēt konkursu, lai izskatītu dažādus pieminekļu projektus.

"Iespējams, cilvēki vēlas redzēt tikai padomju pieminekli, cara laiku jūrnieki, pēc viņu domām, to nav pelnījuši. Viss var būt. Pēc tam varēs meklēt finansējumu projektam, ko atbalstīs par iznīcinātā pieminekļa atjaunošanu ieinteresētie cilvēki. Droši vien būtu ideāli, ja konkursu ierosinātu zemūdeņu jūrnieki, kuru vidū daži vēl joprojām dzīvo Latvijā. Vai Daugavgrīvas iedzīvotāji. Domāju, daudzi atsauktos, ja sauktu kāds, kam rīdzinieku acīs ir svars," aicināja vēsturnieks.

84
Pēc temata
Latvijas ĀM piedāvā gribētājiem paņemt pieminekļa padomju jūrniekiem atlūzas
Kliedzošs pārkāpums! Krievijas vēstniecība Latvijā sašutusi par pieminekļa nojaukšanu
Sākusies graušana? Rīgā demontēts piemineklis Baltijas zemūdeņu jūrniekiem
Twitter

"Attīram mūsu informatīvo lauku": deputāts aicina latviešus nelietot kirilicu

16
(atjaunots 09:20 04.06.2020)
Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš vērsies pie latviešiem ar aicinājumu attīrīt informatīvo lauku no krievu valodas, tomēr kaut kas ir aizgājis greizi.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvis Ģirts Lapiņš laidis klajā aicinājumu latviešiem. Viņa lapā Twitter publicētais aicinājums drīzāk atgādina izmisuma kliedzienu. Tas skāra politiķim, šķiet, ļoti sāpīgu tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

"Latvieši, lūdzu nedalieties ar gudrībām un jokiem kirilicā! Attīram mūsu informatīvo lauku no krievu valodas," uzrakstīja Ģirts Lapiņš.

​Savu aicinājumu politiķis nepaskaidroja, tomēr, domājams, viņa argumenti slēpjas mazliet agrāk publicētajā tvītā.

"Es īsti nesaprotu kādēļ man trolejbusā kko stāsta krievu valodā, kādēļ ieejot RIMI skan garš stāsts krieviski? Tas tiem, kas 60 gadus dzīvojot Latvijā tā arī nav iemācījušies latviski? Tas tiešām nepalielina viņu motivāciju," sūkstījās Ģirts Lapiņš.

​Tomēr kaut kas ir aizgājis greizi – politiķa aicinājums nejokot kirilicā radījis gluži pretēju efektu.

Latviešu valodā runājošie Twitter lietotāji aizstāvēja krievu valodu un pasmējās par Ģirtu Lapiņu... kirilicā.

"- Hallo, Bērziņš ir? - Нет его. - A kur viņš? - А Курвинш у нас вообще не работает," Māris Ūdris atgādināja politiķim anekdoti.

​"Labrit! — Плохо побрит," vēl vienu joku ar kirilicu atcerējās Māris Ūdris.

​Sociālo tīklu apmeklētāji atsauca atmiņā arī memus no krievu kino klasikas:

​​"Es sapratu, kur ir jūsu nelaime. Jūs esat pārāk nopietni. Nopietna seja – tā vēl nav prāta pazīme, kungi. Visas muļķības uz zemes tiek pastrādātas tieši ar tādu seju... Smaidiet, kungi... Smaidiet..." citātu no filmas "Tas pats Minhauzens" atsauca atmiņā Uldis Ziediņš.

​"Ievērosim multukulturālisma principus!" aicināja Andrejs Teteris.

​"NA biedrs iestājies Tvitera joku policijas Pareizās valodas nodaļā," izteica pieņēmumu Jānis.

​"Kā gribu, tā jokoju," Rīgas domes deputātu pakaitināja Helmuts Caune.

​"Ko kliedz latvieši, kad ar āmuru trāpa pa pirkstu?" latviešu valodas aizstāvim krieviski pajautāja Andrejs Bikovs.

​"Es nemāku krieviski," politiķi patroļļoja lasītāja ar lietotājvārdu "pilnīgi neadekvāta māmiņa".

​"Manuprāt, jo vairāk valodas pārzini, jo plašāks ir tavs informācijas lauks," deputātam attrauca Dzintars.

​"Joki kirilicā apdraud latviešu valodu? Nopietni? Tas ir vienkārši nožēlojami!" viedokli pauda rilekta.

​Daži komentētāji jautājumu ņēma nopietni.

"LV jaunieši ir zaudētāji, ka neprot krievu val. Darba pārrunās vienmēr priekšroka krievu jauniešiem, jo perfekti runā abās. Privātajā sektorā tiem vienmēr vispirms tiks dota iespēja, jo valodu zināšanas ir bonuss. Žēl, ka PSRS mantojuma dēļ, LV jaunieši kļuvuši nekonkurētspējīgi," raksta komentētāja ar lietotājvārdu "Sēj un pļauj".

​"Lūdzu neaizmirst arī par angļu valodu. Vismaz mans informatīvais lauks visvairāk ir piesārņots ar to," — deputātam ieteica Kaspars Locs.

​"Savu informatīvo telpu jūs varat aprobežot kaut vai ar 0 valodām. Liela daļa progresīvo cilvēku tomēr saprot, lasa un spēj sazināties vairākās valodas," Lapiņam attrauca Arturs Avstreihs.

​Atgādināsim, ka valsts valodas statuss Latvijā ir tikai latviešu valodai, krievu valoda saņēmusi svešvalodas statusu, lai arī par dzimto to uzskata 40% iedzīvotāju. Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju. Pie tam nebūt ne visi mājās runā dzimtajā valodā – oficiālā statistika liecina, ka 37% laulību Latvijā ir jauktas.

16
Tagi:
sociālie tīkli, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, Latvija
Pēc temata
"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
Latvijas  NBS

Jebkāda informācija par padošanos meli! AM laidusi klajā bukletu kara gadījumam

26
(atjaunots 08:27 04.06.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrija iepazīstinājusi ar bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kurā ir plaša informācija par izdzīvošanu smagos apstākļos.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Elektroniskais buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā", pieejams Latvijas Aizsardzības ministrijas vietnē latviešu, krievu un angļu valodās.

Tajā ir virkne rekomendāciju par to, kā izturēties, kā nodrošināt sevi un savas ģimenes locekļus ar pārtikas produktiem, ūdeni un visu, kas nepieciešams krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Tāpat var uzzināt, kā uzturēt sakarus ar varasiestādēm, kas pārstāv varasiestādes, kurp dodies evakuācijas gadījumā utt.

Īpaša uzmanība veltīta padomiem par to, kā rīkoties kara gadījumā.

Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina izņēmuma stāvokli, armija un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus, mierina teksta autori un pārliecina: "Latvija tiks aizsargāta! Jebkāda informācija par padošanos vai nepretošanos ir viltus ziņas! Kopā ar NATO sabiedrotajiem mēs aizsargāsim ikvienu no jums!"

Tālāk uzskatīti Latvijas iedzīvotāja pienākumi:

  1. Aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (pilsoņi var tikt iesaukti militārajā dienestā);
  2. Pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, piemēram, iesaistīties glābšanas darbos vai nodot turējumā (mobilizēt) materiāli tehnisko līdzekļus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai;
  3. Turpināt ievērot likumus.

"Pat ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu zaudēta kontrole pār daļu no teritorijas, mēs turpināsim valsts aizsardzību, izrādot pretestību tik ilgi, kamēr tiks atjaunota valsts neatkarība," apliecina bukleta autori.

Ja atrodies okupētajā teritorijā:

  1. Evakuējies uz to valsts daļu, ko kontrolē NBS;
  2. Turpini ievērot Latvijas Republikas likumus;
  3. Nesadarbojies ar okupācijas varu: nošķiries no viņu lēmumiem un darbībām, nepiedalies to organizētājos publiskajos pasākumos, nesniedzot tiem intervijas un neļaujot sevi filmēt, nepiedalies nelikumīgās vēlēšanās, referendumos vai tautas nobalsošanās.

Ja izvēlies pretoties, tev ir tiesības:

  1. Īstenot bruņotu pretestību (t.sk. sabotāžu, kaitnieciskas darbības) pret ienaidnieka spēkiem NBS sastāvā;
  2. Īstenot pilsonisku nepakļaušanos – piemēram, okupācijas varas izdotu likumu neievērošanu, atteikšanos dienēt un strādāt to labā, masveida streiku rīkošanu;
  3. Sniegt atbalstu pretošanās kustībai

Publicēti arī ieteikumi par to, kā nodrošināt sevi un bruņotos spēkus:

Nevalkā paramilitāru apģērbu, kamuflāžas formu vai militarizētas somas, ja neesi dienestā.

Bez vajadzības netuvojies, neprovocē un nefilmē neidentificētus bruņotus cilvēkus, nepacel no zemes pamestus ieročus vai aizdomīgus priekšmetus.

Neizplati informāciju (fotogrāfijas, video, tekstus) par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedroto spēku pārvietošanos, atrašanās vietām un pozīcijām.

26
Tagi:
krīze, Aizsardzības ministrija, Latvija
Pēc temata
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus
Baltijas amazones – NATO pēdējā rezerve Austrumeiropā
Projekts ieilgst: kad iedzīvotāji saņems brošūras "kara gadījumam"
Pasaules brīvo latviešu kiberzemessardze: Pabriks grib jūgt darbā emigrantus
Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

0
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

0
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu