RĪGA

Brazīlietis šokēts: nekādu sarunu latviešu valodā, Latvijā visi runā krieviski

91
(atjaunots 15:02 17.11.2019)
Brazīlietis, pārvācies uz dzīvi Latvijā, mēģinājis apgūt latviešu valodu, taču ilgi nav varējis atrast sarunbiedrus – visi runā krieviski.

RĪGA, 17. novembris - Sputnik. Pārsteidzošā situācijā Latvijā nokļuvis brazīlietis Felipe Gabries Ksavjē. Viņš nolēmis pārvākties uz dzīvi Latvijā un apgūt valsts valodu. Gluži negaidot viņš saskāries ar grūtībām, raksta Bb.lv.

Felipe pastāstīja, ka pamatīgi gatavojies dzīvei Latvijā. Viņš noskaidrojis, ka valstī runā latviski, un stingri apņēmies apgūt latviešu valodu.

Brazīlietis ieradies Olainē un cerējis ātri iemācīties latviešu valodu dabiskajā vidē. Taču viņu šokējis, ka pilsētā nebūt nevaldot latviešu valodas vide.

Jaunais vīrietis pastāstīja, ka mēģinājis runāt ar latviešiem latviešu valodā: veikalā teicis "labdien", bet atbildei dzirdējis "Добрый день". Viņš teicis cilvēkiem "paldies", bet viņi - "пожалуйста".

Galu galā Felipe sācis dusmoties uz latviešiem, kuri kategoriski atteikušies runāt latviski un viņam atbildējuši krieviski vai pat angliski, tikai ne valsts valodā.

"Es gribēju runāt ar cilvēkiem, bet man vienmēr atbildēja tikai krieviski vai angliski. Nekādu atbilžu latviešu valodā," sūdzējās brazīlietis.

Galu galā viņš vīlies tiktāl, ka sācis domāt – latviešu valoda viņam vispār nav vajadzīga. Felipe ir sportists, viņa komandas biedri runā krieviski, visi jaunie draugi runā krieviski, garāmgājēji arī runā krieviski. Visi Latvijā runā krieviski, kam vajadzīga latviešu valoda?

Tomēr Felipe atradis izeju – viņš sāka braukāt uz Rīgu. Galvaspilsētā viņš atradis draugus, kuri runājuši latviski un palīdzējuši mācīties valodu. Tulkoja viņa vajadzībām savas sarunas. Galu galā ārzemnieks apguvis gan krievu, gan latviešu valodu.

Pie tam Felipe piebilda, ka draugi Olainē devuši padomu nepūlēties ar latviešu valodas mācībām, jo tā ir sarežģīta un, atšķirībā no krievu valodas, pasaulē nekur to nelieto, tikai Latvijā. Krievu valodā iespējams sazinaties daudzās valstīs, teikuši draugi.

Taču Felipe apņēmīgi centies apgūt latviešu valodu. Viņš apgalvoja, ka saprotot: pateicoties šai valodai, viņa dzīve mainīsies.

91
Pēc temata
Minskiete par latviešiem: tenko, baidās no Krievijas un lēkā ap amerikāņiem
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

10
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

10
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"