Mediķu protesta akcija pie Saeimas ēkas Rīgā

Visnelaimīgākā valsts Eiropas Savienībā. Un atkal vainīgi krievi

80
(atjaunots 12:09 17.11.2019)
Mazā Latvija ir nelaimīgākā Eiropas Savienībā: tikai trešā daļa pilsoņu ir apmierinati ar dzīvi, vēsta Eurostat.

Reitinga apakšdaļā ir arī bulgāri, horvāti un lietuvieši. Par to, kāpēc latviešiem paveicies vismazāk, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Konstantins Sevastjanovs.

Naudas nav, taču jūs turieties

Kur meklējams Latvijas iedzīvotāju masveida diskomforta iemesls? Īsāk sakot, tā ir neuzticēšanās valdībai, pārliecības trūkums par perspektīvām un zemapziņā gruzdoša gatavība pamest valsti, kā daudzi jau izlēmuši. Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs uzskata, ka tuvākajā laikā Baltijas valstīs gaidāma "ideālā vētra" – sakritīs vairākas negatīvas tendences. "Pēc diviem gadiem krasi saruks Latvijas budžeta finansējums no ES valstīm. Turklāt aiziet kravu tranzīts no Krievijas," atzīmē politiķis.

Bažas ir pamatotas. Piemēram, izdevums Financial Times vēsta, ka nauda no ES struktūrfondiem tiks novirzīta no Austrumeiropas uz Grieķiju, Itāliju un Spāniju. Šobrīd ES fondi nodrošina Baltijas valstīm IKP pieaugumu par 3%, un bez šī ienākumu avota Lietuva, Latvija un Igaunija var saskarties ar nopietnām problēmām ekonomikā. Mēģinot kompensēt gaidāmos zaudējumus, Latvijas vadība palielina nodokļus un akcīzes. Jaunākie dati liecina, ka vismaz 19% valsts rīcībspējīgo iedzīvotāju ir nodokļu parādnieki.

Pie tam summa, ko Baltijas valstis atvēl sociālajai aizsardzībai, ir mazākā Eiropas Savienībā. Latvijā šis izdevumu postenis sasniedz vien 14,5% IKP, Lietuvā – 14,7%, Igaunijā – 15,1%. Salīdzinājumam jāpiebilst, ka Francija šiem nolūkiem atvēl vairāk nekā trešo daļu IKP.

Nav nekāds brīnums, ka Latviju plosa protest akcijas. Aktīvākie ir mediķi un pedagogi. Taču ierēdņi tikai plāta rokas: naudas nav. Bijušā premjerministra Eināra Repšes teiciens "Kā tad varēja nesolīt?" jau kļuvis par skumju parunu.

Tomēr valsts negrozāmi ceļ militāros izdevumus, kas jau sasnieguši 2% IKP un, acīmredzot, vēl pieaugs. Latvija intensīvi iepērk ieročus un bruņutehniku. Kritiķiem valdība ceļ priekšā dzelžainu argumentu: pirmkārt, jāpilda saistības NATO bloka priekšā, otrkārt, tepat blakus ir "agresīvā Krievija".

7.novembrī Rīgā notika liels mediķu mītiņš. Protestu dalībnieki nolika pie Seimas zārku ar uzrakstu "Politika" un ieteica izvēlēties: dzīvību vai nāvi.

Viņi izsludināja klusuma minūti sērās par valsts veselības aprūpes sistēmu un nolika uz zārka sēru vainagu.

Pie mediķiem iznāca opozīcijā strādājošais Aldis Gobzems. Viņš pastāstīja, ka patiesībā nauda budžetā ir: ierēdņu un deputātu algu pieaugumam līdzekļi taču atrasti. Tātad, pēc viņa domām, tikai politiķu nevēlēšanās risināt jautājumu neļauj palielināt algas mediķiem.

Daudzi jau atmetuši ar roku un brauc prom, turp, kur vairāk maksā. Latvijas Valsts kontrole atklāti atzina, ka tai nekas nav zināms, kā veidojusies dzīve pusei jauno speciālistu, kuri absolvējuši vietējās medicīnas augstskolas. Toties par to daudz rūgta zina stāstīt valsts mediķu arodbiedrību pārstāvji, kuri jau ilgi žēlojas: faktiski, Latvija uz sava rēķina gatavo profesionālus kadrus citu valstu slimnīcām. Toties pašu mājās speciālistu trūkst: veselības aprūpes iestādēs izveidojušās gigantiskas rindas, cilvēki dažkārt gaida pieņemšanu pusgadu un ilgāk.

Neirozes un depresijas

Iedzīvotāju vidū plaši izplatītas depresijas un neirozes. Tas savukārt ved pie vardarbības. Policijas priekšnieks Ints Ķuzis atklāja, ka tīšas slepkavības visbiežāk notiek sadzīves konfliktu un paziņu strīdu rezultātā. Policijas dati liecina, ka 60% cietušo gada laikā cietuši no likumpārkāpējiem atkārtoti. XX gadsimta 90.gados Latvijā dzīvoja aptuven 2,7 miljoni cilvēku. Tagad, stāsta oficiālā statistika, palikuši 1,9 miljoni, taču patiesībā, daudzi uzskata, ka vēl par 200-300 tūkstošiem mazāk.

Iedzīvotāju prombraukšana kļuva katastrofāla 2004.gadā, kad Latvija iestājās ES. Uz Eiropu devās ne tikai godīgi strādnieki, bet arī cilvēki ar kriminālu pagātni. Latvija sāka eksportēt noziedzību, stāstīja I.Ķuzis. Viņš konstatēja, ka mēneša laikā no Lielbritānijas tiekot saņemti aptuveni divpadsmit tur tiesāti cilvēki.

Darbspējīgo iedzīvotāju aktīvā emigrācija, kuri paliek ārzemēs uz visiem laikiem un tikai dažkārt apciemo dzimteni, novedusi pie pārmaiņām iedzīvotāju struktūrā. Tipiska situācija: vecāki strādā vaiga sviedros kaut kur Īrijā, viņu atvases mājās pieskata vecmāmiņas un vectētiņi. Psihologi ceļ trauksmi: bērni bez vecākiem izjūt negatīvas emocijas, mēdz būt agresīvi, viegli aizkaitināmi, nevēlas mācīties. Dažkārt viņi nokļūst sliktās kompānijas.

Nesen plašu atbalsi sociālajos tīklos guva daugavpilietes publikācija – viņa pastāstīja par spēli "Skrien vai mirsti". Pusaudži, slēpdami sejas, gaida ietves malā automašīnu un pa galvu pa kaklu metas teju vai zem riteņiem, lai šķērsotu ielu pēc iespējas tuvāk mašīnai. Policija apstiprināja, ka tamlīdzīgas "spēles" patiešam pastāv, un lūdza vecākus paskaidrot bērniem, pie kā var novest ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Presē bija arī plaši materiāli par masveida kautiņiem pusaudžu starpā Liepājā. Daži izdevumi vēstīja, ka konfliktus radījušas etniskas nesaskaņas – latvieši pret krieviem.

Alkoholisms un starpnacionālais naids

Daudzas problēmas Latvijā līdzinās grūtībām Lietuvā – situācija abās valstīs ir līdzīga. Tiesa, Lietuva atdevusi Latvijai līdera vietu ES nelaimīgāko iedzīvotāju reitingā, taču šogad izcīnījusi citu, tikpat apšaubāmu balvu. Ja ticam Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas pārskatam "Health at a Glance", iznāk, ka Lietuva ir "visvairāk dzerošā" Eiropā: tās pilsoņi vidēji patērē 12,3 litrus alkohola gadā. Topā ir arī Austrija (11,8 l), Francija (11,7 l), Čehija (11,6 l) un Luksemburga (11,3 l). Latvija ieņēmusi 7.vietu (11,2 litri). Šeit dzer ne tikai vodku, vīnu un alu, dzer visu, kas var kaut mazākajā mērā noderēt tādam nolūkam. Nonācis tiktāl, ka Veselības ministrija ierosinājusi diskusiju par iespējamu cenu palielināšanu odekolonam un kosmētiskajiem līdzekļiem – alkoholisma apkarošanas ietvaros.

Ministrijā atzina, ka regulāri tiek fiksēti saindēšanās gadījumi ar sadzīves ķīmiskajiem līdzekļiem. Pērn izdevums Latvijas avīze paziņoja, ka tikai Balvos vien (mazliet vairāk nekā septiņi tūkstoši iedzīvotāju) mēneša laikā nopirktas 2500 pudelītes Polijā ražotā kosmētiskā spirta BFGreen. 250 ml pudelīte ar šķidrumu, kas satur 60% tīra alkohola, maksā nepilnu eiro. Avīzes aptaujātie vietējie iedzīvotāji apstiprināja, ka kosmētisko spirtu nebūt neizmanto tam paredzētajiem mērķiem.

Valsts ir sašķelta divās kopienās, ko veido latvieši un krievvalodīgie. Valsts centīgi ievieš izglītības procesu latviešu valodā mazākumtautību skols un krievu bērnudārzos. Vienlaikus valstī nav pietiekams skaits pedagogu, kuri brīvi pārvaldītu valsts valodu. Rezultātā rodas nepatīkami incidenti – krievu skolotāji spiesti skaidrot krievu bērniem mācību priekšmetu latviešu valodā. Nav vērts pat runāt par tamlīdzīgas izglītības kvalitāti.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks regulāri klāsta, ka valstī varot parādīties "zaļie cilvēciņi" – bruņoti cilvēki bez identifikācijas zīmēm, kuri, sak, centīšoties sacelt Latvijā bruņotu dumpi, lai pievienotu republiku Krievijai. Gribot negribot latvieši sāk ar bažām šķielēt uz krievu tautības kaimiņiem un paziņām. Nav nekāds brīnums, ka daudzi uzskata: ar "tiem krieviem" jāapietas uzmanīgāk, kamēr viņi vēl nav pavisam satrakojušies! Sabiedriskie pasākumi (piemēram, Uzvaras dienā) rada sašutuma viļņus latviešu aprindās. Pastāvīgi izskan aicinājumi nojaukt pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem – lai "okupantiem" nebūtu kur pulcēties. Vārdu sakot, nacionālā spriedze laimīgāku nevienu nepadarīs.

80
Pēc temata
Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas
Veselības ministrija atradinās Latvijas iedzīvotājus no odekolona dzeršanas
Twitter

"Attīram mūsu informatīvo lauku": deputāts aicina latviešus nelietot kirilicu

19
(atjaunots 09:20 04.06.2020)
Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš vērsies pie latviešiem ar aicinājumu attīrīt informatīvo lauku no krievu valodas, tomēr kaut kas ir aizgājis greizi.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvis Ģirts Lapiņš laidis klajā aicinājumu latviešiem. Viņa lapā Twitter publicētais aicinājums drīzāk atgādina izmisuma kliedzienu. Tas skāra politiķim, šķiet, ļoti sāpīgu tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

"Latvieši, lūdzu nedalieties ar gudrībām un jokiem kirilicā! Attīram mūsu informatīvo lauku no krievu valodas," uzrakstīja Ģirts Lapiņš.

​Savu aicinājumu politiķis nepaskaidroja, tomēr, domājams, viņa argumenti slēpjas mazliet agrāk publicētajā tvītā.

"Es īsti nesaprotu kādēļ man trolejbusā kko stāsta krievu valodā, kādēļ ieejot RIMI skan garš stāsts krieviski? Tas tiem, kas 60 gadus dzīvojot Latvijā tā arī nav iemācījušies latviski? Tas tiešām nepalielina viņu motivāciju," sūkstījās Ģirts Lapiņš.

​Tomēr kaut kas ir aizgājis greizi – politiķa aicinājums nejokot kirilicā radījis gluži pretēju efektu.

Latviešu valodā runājošie Twitter lietotāji aizstāvēja krievu valodu un pasmējās par Ģirtu Lapiņu... kirilicā.

"- Hallo, Bērziņš ir? - Нет его. - A kur viņš? - А Курвинш у нас вообще не работает," Māris Ūdris atgādināja politiķim anekdoti.

​"Labrit! — Плохо побрит," vēl vienu joku ar kirilicu atcerējās Māris Ūdris.

​Sociālo tīklu apmeklētāji atsauca atmiņā arī memus no krievu kino klasikas:

​​"Es sapratu, kur ir jūsu nelaime. Jūs esat pārāk nopietni. Nopietna seja – tā vēl nav prāta pazīme, kungi. Visas muļķības uz zemes tiek pastrādātas tieši ar tādu seju... Smaidiet, kungi... Smaidiet..." citātu no filmas "Tas pats Minhauzens" atsauca atmiņā Uldis Ziediņš.

​"Ievērosim multukulturālisma principus!" aicināja Andrejs Teteris.

​"NA biedrs iestājies Tvitera joku policijas Pareizās valodas nodaļā," izteica pieņēmumu Jānis.

​"Kā gribu, tā jokoju," Rīgas domes deputātu pakaitināja Helmuts Caune.

​"Ko kliedz latvieši, kad ar āmuru trāpa pa pirkstu?" latviešu valodas aizstāvim krieviski pajautāja Andrejs Bikovs.

​"Es nemāku krieviski," politiķi patroļļoja lasītāja ar lietotājvārdu "pilnīgi neadekvāta māmiņa".

​"Manuprāt, jo vairāk valodas pārzini, jo plašāks ir tavs informācijas lauks," deputātam attrauca Dzintars.

​"Joki kirilicā apdraud latviešu valodu? Nopietni? Tas ir vienkārši nožēlojami!" viedokli pauda rilekta.

​Daži komentētāji jautājumu ņēma nopietni.

"LV jaunieši ir zaudētāji, ka neprot krievu val. Darba pārrunās vienmēr priekšroka krievu jauniešiem, jo perfekti runā abās. Privātajā sektorā tiem vienmēr vispirms tiks dota iespēja, jo valodu zināšanas ir bonuss. Žēl, ka PSRS mantojuma dēļ, LV jaunieši kļuvuši nekonkurētspējīgi," raksta komentētāja ar lietotājvārdu "Sēj un pļauj".

​"Lūdzu neaizmirst arī par angļu valodu. Vismaz mans informatīvais lauks visvairāk ir piesārņots ar to," — deputātam ieteica Kaspars Locs.

​"Savu informatīvo telpu jūs varat aprobežot kaut vai ar 0 valodām. Liela daļa progresīvo cilvēku tomēr saprot, lasa un spēj sazināties vairākās valodas," Lapiņam attrauca Arturs Avstreihs.

​Atgādināsim, ka valsts valodas statuss Latvijā ir tikai latviešu valodai, krievu valoda saņēmusi svešvalodas statusu, lai arī par dzimto to uzskata 40% iedzīvotāju. Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju. Pie tam nebūt ne visi mājās runā dzimtajā valodā – oficiālā statistika liecina, ka 37% laulību Latvijā ir jauktas.

19
Tagi:
sociālie tīkli, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, Latvija
Pēc temata
"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
Latvijas  NBS

Jebkāda informācija par padošanos meli! AM laidusi klajā bukletu kara gadījumam

28
(atjaunots 08:27 04.06.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrija iepazīstinājusi ar bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kurā ir plaša informācija par izdzīvošanu smagos apstākļos.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Elektroniskais buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā", pieejams Latvijas Aizsardzības ministrijas vietnē latviešu, krievu un angļu valodās.

Tajā ir virkne rekomendāciju par to, kā izturēties, kā nodrošināt sevi un savas ģimenes locekļus ar pārtikas produktiem, ūdeni un visu, kas nepieciešams krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Tāpat var uzzināt, kā uzturēt sakarus ar varasiestādēm, kas pārstāv varasiestādes, kurp dodies evakuācijas gadījumā utt.

Īpaša uzmanība veltīta padomiem par to, kā rīkoties kara gadījumā.

Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina izņēmuma stāvokli, armija un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus, mierina teksta autori un pārliecina: "Latvija tiks aizsargāta! Jebkāda informācija par padošanos vai nepretošanos ir viltus ziņas! Kopā ar NATO sabiedrotajiem mēs aizsargāsim ikvienu no jums!"

Tālāk uzskatīti Latvijas iedzīvotāja pienākumi:

  1. Aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (pilsoņi var tikt iesaukti militārajā dienestā);
  2. Pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, piemēram, iesaistīties glābšanas darbos vai nodot turējumā (mobilizēt) materiāli tehnisko līdzekļus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai;
  3. Turpināt ievērot likumus.

"Pat ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu zaudēta kontrole pār daļu no teritorijas, mēs turpināsim valsts aizsardzību, izrādot pretestību tik ilgi, kamēr tiks atjaunota valsts neatkarība," apliecina bukleta autori.

Ja atrodies okupētajā teritorijā:

  1. Evakuējies uz to valsts daļu, ko kontrolē NBS;
  2. Turpini ievērot Latvijas Republikas likumus;
  3. Nesadarbojies ar okupācijas varu: nošķiries no viņu lēmumiem un darbībām, nepiedalies to organizētājos publiskajos pasākumos, nesniedzot tiem intervijas un neļaujot sevi filmēt, nepiedalies nelikumīgās vēlēšanās, referendumos vai tautas nobalsošanās.

Ja izvēlies pretoties, tev ir tiesības:

  1. Īstenot bruņotu pretestību (t.sk. sabotāžu, kaitnieciskas darbības) pret ienaidnieka spēkiem NBS sastāvā;
  2. Īstenot pilsonisku nepakļaušanos – piemēram, okupācijas varas izdotu likumu neievērošanu, atteikšanos dienēt un strādāt to labā, masveida streiku rīkošanu;
  3. Sniegt atbalstu pretošanās kustībai

Publicēti arī ieteikumi par to, kā nodrošināt sevi un bruņotos spēkus:

Nevalkā paramilitāru apģērbu, kamuflāžas formu vai militarizētas somas, ja neesi dienestā.

Bez vajadzības netuvojies, neprovocē un nefilmē neidentificētus bruņotus cilvēkus, nepacel no zemes pamestus ieročus vai aizdomīgus priekšmetus.

Neizplati informāciju (fotogrāfijas, video, tekstus) par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedroto spēku pārvietošanos, atrašanās vietām un pozīcijām.

28
Tagi:
krīze, Aizsardzības ministrija, Latvija
Pēc temata
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus
Baltijas amazones – NATO pēdējā rezerve Austrumeiropā
Projekts ieilgst: kad iedzīvotāji saņems brošūras "kara gadījumam"
Pasaules brīvo latviešu kiberzemessardze: Pabriks grib jūgt darbā emigrantus
Donalds Tramps

Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug

0
(atjaunots 11:46 04.06.2020)
Eksperts norādīja, ka pašlaik, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa izredzes uz otru prezidentūras termiņu un uzvaru vēlēšanās šī gada novembrī ir pieaugušas, ņemot vērā protestus un nekārtības, kas pārņēmušas valsti, uzskata Perdjū universitātes Politoloģijas un afroamerikāņu pērījumu fakultātes docente Nadja Brauna, vēsta RIA Novosti.

Jau vairāk nekā nedēļu ASV turpinās plaši protesti un nekārtības, kas sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas Mineapolē no policistu rokām. Tramps atbalsta apņēmīgus soļus kārtības atjaunošanai un iesaka štatu gubernatorim izmantot karavīrus. Daudzi gubernatori viņam nepiekrīt.

Izredzes pieaug

"Uzskatu, ka viņam ir labas izredzes uzvarēt. Ja jūs man būtu uzdevuši šo jautājumu pirms Džordža Floida nāves, es teiktu, ka viņa izredzes ir mazākas, ņemot vērā viņa reakciju uz Covid-19," Brauna norādīja sarunā ar RIA Novosti.

Tagad, pēc viņas domām, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

Pēc ekspertes domām, rasisma un policijas vardarbības problēma nākamajās vēlēšanās būs viena no fundamentālākajām.

Brauna atgādināja, ka "tīri matemātiski" Demokrātiskās partijas kandidāts, par ko vajadzētu kļūt Džo Baidenam, nevarēs izcīnīt uzvaru bez afroamerikāņu atbalsta. "Baidenam ir jāuzstājas un strikti jānosoda šīs nelikumīgās slepkavības (afroamerikāņu bojāeja no policistu rokām – red.)," ir pārliecināta Brauna.

Pie tam, viņa uzskata, Baidenam vajadzētu akcentēt savu saikni ar Baraku Obamu, kā arī izvirlzīt viceprezidenta postenim afroamerikānieti.

Problēmas saglabājas

Sarunā par plašo protestu iemesliem eksperte atzīmēja, ka pēdējos mēnešus afroamerikāņi izjūt nopietnas ekonomiskās problēmas, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, un galu galā "nabagie kļuvuši vēl nabagāki". Tomēr konflikta pamatā ir ASV krāsaino iedzīvotāju tradicionālās problēmas, tas ir, "sistemātiska nevienlīdzība", kā arī fakts, ka varasiestāžu attiecībās ar viņiem trūkst "taisnīguma un caurspīdīguma".

"Afroamerikāņi vēlas vienlīdzīgi piedalīties amerikāņu sabiedrības dzīvē... Viņi vēlas tikai to, lai ar viņiem apietos tāpat kā ar baltajiem. Mēs tieši tāpat ticam demokrātijas vērtībām, uz kuru pamata dibināta šī valsts," apliecināja Nadja Brauna – arī viņa pārstāv afroamerikāņu aprindas.

Pie tam viņa precizēja, ka sākotnēji Savienoto Valstu izveidē piejaukts rasisms – afroamerikāņi bija vergi, un viņiem nebija nekādu politisko tiesību.

"Domāju, mēs novērosim vēl spēcīgākas sadursmes ar likumsargiem un Nacionālo gvardi, pirms situācija uzlabosies," uzskata Brauna.

ASV krāsainie iedzīvotāji – ne vairāk kā 20% iedzīvotāju – tradicionāli pārsvarā atbalsta demokrātus. Protams, daudzi balso par republikāņiem un Trampu. Tāpēc maijā lielu skandālu izraisīja Baidena nepiesardzīgais izteikums par afroamerikāņiem – sak, "ja jūs nebalsojat par mani, jūs neesat melnie". Vēlāk viņš bija spiests par to atvainoties.

Pie tam otrdien grautiņu fonā ASV prezidenta padomniece Kellienna Konveja atzina, ka valstī pastāv "institucionālais rasisms" un jūtams – visi cilvēki nav vienlīdzīgi.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Tramps, ASV
Pēc temata
"Tramps var atdot Krievijai Aļasku": šausmas ASV Senātā
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā