Mediķu protesta akcija pie Saeimas ēkas Rīgā

Visnelaimīgākā valsts Eiropas Savienībā. Un atkal vainīgi krievi

80
(atjaunots 12:09 17.11.2019)
Mazā Latvija ir nelaimīgākā Eiropas Savienībā: tikai trešā daļa pilsoņu ir apmierinati ar dzīvi, vēsta Eurostat.

Reitinga apakšdaļā ir arī bulgāri, horvāti un lietuvieši. Par to, kāpēc latviešiem paveicies vismazāk, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Konstantins Sevastjanovs.

Naudas nav, taču jūs turieties

Kur meklējams Latvijas iedzīvotāju masveida diskomforta iemesls? Īsāk sakot, tā ir neuzticēšanās valdībai, pārliecības trūkums par perspektīvām un zemapziņā gruzdoša gatavība pamest valsti, kā daudzi jau izlēmuši. Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs uzskata, ka tuvākajā laikā Baltijas valstīs gaidāma "ideālā vētra" – sakritīs vairākas negatīvas tendences. "Pēc diviem gadiem krasi saruks Latvijas budžeta finansējums no ES valstīm. Turklāt aiziet kravu tranzīts no Krievijas," atzīmē politiķis.

Bažas ir pamatotas. Piemēram, izdevums Financial Times vēsta, ka nauda no ES struktūrfondiem tiks novirzīta no Austrumeiropas uz Grieķiju, Itāliju un Spāniju. Šobrīd ES fondi nodrošina Baltijas valstīm IKP pieaugumu par 3%, un bez šī ienākumu avota Lietuva, Latvija un Igaunija var saskarties ar nopietnām problēmām ekonomikā. Mēģinot kompensēt gaidāmos zaudējumus, Latvijas vadība palielina nodokļus un akcīzes. Jaunākie dati liecina, ka vismaz 19% valsts rīcībspējīgo iedzīvotāju ir nodokļu parādnieki.

Pie tam summa, ko Baltijas valstis atvēl sociālajai aizsardzībai, ir mazākā Eiropas Savienībā. Latvijā šis izdevumu postenis sasniedz vien 14,5% IKP, Lietuvā – 14,7%, Igaunijā – 15,1%. Salīdzinājumam jāpiebilst, ka Francija šiem nolūkiem atvēl vairāk nekā trešo daļu IKP.

Nav nekāds brīnums, ka Latviju plosa protest akcijas. Aktīvākie ir mediķi un pedagogi. Taču ierēdņi tikai plāta rokas: naudas nav. Bijušā premjerministra Eināra Repšes teiciens "Kā tad varēja nesolīt?" jau kļuvis par skumju parunu.

Tomēr valsts negrozāmi ceļ militāros izdevumus, kas jau sasnieguši 2% IKP un, acīmredzot, vēl pieaugs. Latvija intensīvi iepērk ieročus un bruņutehniku. Kritiķiem valdība ceļ priekšā dzelžainu argumentu: pirmkārt, jāpilda saistības NATO bloka priekšā, otrkārt, tepat blakus ir "agresīvā Krievija".

7.novembrī Rīgā notika liels mediķu mītiņš. Protestu dalībnieki nolika pie Seimas zārku ar uzrakstu "Politika" un ieteica izvēlēties: dzīvību vai nāvi.

Viņi izsludināja klusuma minūti sērās par valsts veselības aprūpes sistēmu un nolika uz zārka sēru vainagu.

Pie mediķiem iznāca opozīcijā strādājošais Aldis Gobzems. Viņš pastāstīja, ka patiesībā nauda budžetā ir: ierēdņu un deputātu algu pieaugumam līdzekļi taču atrasti. Tātad, pēc viņa domām, tikai politiķu nevēlēšanās risināt jautājumu neļauj palielināt algas mediķiem.

Daudzi jau atmetuši ar roku un brauc prom, turp, kur vairāk maksā. Latvijas Valsts kontrole atklāti atzina, ka tai nekas nav zināms, kā veidojusies dzīve pusei jauno speciālistu, kuri absolvējuši vietējās medicīnas augstskolas. Toties par to daudz rūgta zina stāstīt valsts mediķu arodbiedrību pārstāvji, kuri jau ilgi žēlojas: faktiski, Latvija uz sava rēķina gatavo profesionālus kadrus citu valstu slimnīcām. Toties pašu mājās speciālistu trūkst: veselības aprūpes iestādēs izveidojušās gigantiskas rindas, cilvēki dažkārt gaida pieņemšanu pusgadu un ilgāk.

Neirozes un depresijas

Iedzīvotāju vidū plaši izplatītas depresijas un neirozes. Tas savukārt ved pie vardarbības. Policijas priekšnieks Ints Ķuzis atklāja, ka tīšas slepkavības visbiežāk notiek sadzīves konfliktu un paziņu strīdu rezultātā. Policijas dati liecina, ka 60% cietušo gada laikā cietuši no likumpārkāpējiem atkārtoti. XX gadsimta 90.gados Latvijā dzīvoja aptuven 2,7 miljoni cilvēku. Tagad, stāsta oficiālā statistika, palikuši 1,9 miljoni, taču patiesībā, daudzi uzskata, ka vēl par 200-300 tūkstošiem mazāk.

Iedzīvotāju prombraukšana kļuva katastrofāla 2004.gadā, kad Latvija iestājās ES. Uz Eiropu devās ne tikai godīgi strādnieki, bet arī cilvēki ar kriminālu pagātni. Latvija sāka eksportēt noziedzību, stāstīja I.Ķuzis. Viņš konstatēja, ka mēneša laikā no Lielbritānijas tiekot saņemti aptuveni divpadsmit tur tiesāti cilvēki.

Darbspējīgo iedzīvotāju aktīvā emigrācija, kuri paliek ārzemēs uz visiem laikiem un tikai dažkārt apciemo dzimteni, novedusi pie pārmaiņām iedzīvotāju struktūrā. Tipiska situācija: vecāki strādā vaiga sviedros kaut kur Īrijā, viņu atvases mājās pieskata vecmāmiņas un vectētiņi. Psihologi ceļ trauksmi: bērni bez vecākiem izjūt negatīvas emocijas, mēdz būt agresīvi, viegli aizkaitināmi, nevēlas mācīties. Dažkārt viņi nokļūst sliktās kompānijas.

Nesen plašu atbalsi sociālajos tīklos guva daugavpilietes publikācija – viņa pastāstīja par spēli "Skrien vai mirsti". Pusaudži, slēpdami sejas, gaida ietves malā automašīnu un pa galvu pa kaklu metas teju vai zem riteņiem, lai šķērsotu ielu pēc iespējas tuvāk mašīnai. Policija apstiprināja, ka tamlīdzīgas "spēles" patiešam pastāv, un lūdza vecākus paskaidrot bērniem, pie kā var novest ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Presē bija arī plaši materiāli par masveida kautiņiem pusaudžu starpā Liepājā. Daži izdevumi vēstīja, ka konfliktus radījušas etniskas nesaskaņas – latvieši pret krieviem.

Alkoholisms un starpnacionālais naids

Daudzas problēmas Latvijā līdzinās grūtībām Lietuvā – situācija abās valstīs ir līdzīga. Tiesa, Lietuva atdevusi Latvijai līdera vietu ES nelaimīgāko iedzīvotāju reitingā, taču šogad izcīnījusi citu, tikpat apšaubāmu balvu. Ja ticam Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas pārskatam "Health at a Glance", iznāk, ka Lietuva ir "visvairāk dzerošā" Eiropā: tās pilsoņi vidēji patērē 12,3 litrus alkohola gadā. Topā ir arī Austrija (11,8 l), Francija (11,7 l), Čehija (11,6 l) un Luksemburga (11,3 l). Latvija ieņēmusi 7.vietu (11,2 litri). Šeit dzer ne tikai vodku, vīnu un alu, dzer visu, kas var kaut mazākajā mērā noderēt tādam nolūkam. Nonācis tiktāl, ka Veselības ministrija ierosinājusi diskusiju par iespējamu cenu palielināšanu odekolonam un kosmētiskajiem līdzekļiem – alkoholisma apkarošanas ietvaros.

Ministrijā atzina, ka regulāri tiek fiksēti saindēšanās gadījumi ar sadzīves ķīmiskajiem līdzekļiem. Pērn izdevums Latvijas avīze paziņoja, ka tikai Balvos vien (mazliet vairāk nekā septiņi tūkstoši iedzīvotāju) mēneša laikā nopirktas 2500 pudelītes Polijā ražotā kosmētiskā spirta BFGreen. 250 ml pudelīte ar šķidrumu, kas satur 60% tīra alkohola, maksā nepilnu eiro. Avīzes aptaujātie vietējie iedzīvotāji apstiprināja, ka kosmētisko spirtu nebūt neizmanto tam paredzētajiem mērķiem.

Valsts ir sašķelta divās kopienās, ko veido latvieši un krievvalodīgie. Valsts centīgi ievieš izglītības procesu latviešu valodā mazākumtautību skols un krievu bērnudārzos. Vienlaikus valstī nav pietiekams skaits pedagogu, kuri brīvi pārvaldītu valsts valodu. Rezultātā rodas nepatīkami incidenti – krievu skolotāji spiesti skaidrot krievu bērniem mācību priekšmetu latviešu valodā. Nav vērts pat runāt par tamlīdzīgas izglītības kvalitāti.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks regulāri klāsta, ka valstī varot parādīties "zaļie cilvēciņi" – bruņoti cilvēki bez identifikācijas zīmēm, kuri, sak, centīšoties sacelt Latvijā bruņotu dumpi, lai pievienotu republiku Krievijai. Gribot negribot latvieši sāk ar bažām šķielēt uz krievu tautības kaimiņiem un paziņām. Nav nekāds brīnums, ka daudzi uzskata: ar "tiem krieviem" jāapietas uzmanīgāk, kamēr viņi vēl nav pavisam satrakojušies! Sabiedriskie pasākumi (piemēram, Uzvaras dienā) rada sašutuma viļņus latviešu aprindās. Pastāvīgi izskan aicinājumi nojaukt pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem – lai "okupantiem" nebūtu kur pulcēties. Vārdu sakot, nacionālā spriedze laimīgāku nevienu nepadarīs.

80
Pēc temata
Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas
Veselības ministrija atradinās Latvijas iedzīvotājus no odekolona dzeršanas
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

20
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

20
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

21
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

21
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
TikTok lietotnes logo, foto no arhīva

TikTok vēl kādu laiku pastrādās ASV amerikāņu korporācija Oracle iegādājās lietotni

0
(atjaunots 15:50 20.09.2020)
Oracle kļūs par TikTok tehnisko partneri, tostarp kompānija atbildēs par Amerikas lietotāju datu drošību.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Ķīnas video lietotne TikTok strādās sadarbībā ar Amerikas korporāciju Oracle un mazumtirgotāju Walmart, vēsta Sputnik Gruzija.

Darījumu, saskaņā ar kuru, Amerikas kompānijas kļūs par 20% Ķīnas servisa īpašniecēm, iepriekš atbalstīja arī ASV prezidents Donalds Tramps. Tieši viņš iepriekš arī kļuva par TikTok lietotnes lejupielādes un izmantošanas valstī aizlieguma iniciatoru.

"Esam priecīgi, ka TikTok, Oracle un Walmart piedāvājums atrisinās ASV valdības raizes par drošības jautājumiem un noregulēs jautājumu par TikTok nākotni ASV… Esam sajūsmā par to, ka mēs spēsim turpināt kalpot mūsu daudzveidīgajai un radošajai sabiedrībai," teikts TikTok paziņojumā, kurš publicēts Twitter.

Tādējādi, lietotne arī turpmāk spēs darboties ASV, jo Oracle glabās amerikāņu TikTok lietotāju datus savā "mākonī" atbilstoši ASV nacionālās drošības prasībām. Savukārt ar Walmart serviss grasās izveidot komercsadarbību. Turklāt TikTok plāno izveidot aptuveni 25 tūkstošus darbavietu ASV.

Tāpat servisa paziņojumā tiek atzīmēts, ka TikTok komanda pastāvīgi strādā pie drošas un visaptverošas platformas sniegšanas dažādiem lietotājiem.

Pēc ASV prezidenta sacītā, darījuma ietvaros tiks veikts ziedojums 5 miljardu dolāru apmērā izglītībai.

Iepriekš piektdien ASV varasiestādes paziņoja par Ķīnas lietotņu TikTok un WeChat lejupielādes aizlieguma ieviešanu no 20. septembra un to izmantošanas aizlieguma ieviešanu no 12. novembra. Tagad ASV Tirdzniecības ministrija atlikusi TikTok lietotnes lejupielādes aizlieguma ieviešanu uz vienu nedēļu, līdz 27. septembra beigām.

0
Tagi:
ASV
Pēc temata
Donalds Tramps ar savu rīkojumu ierobežojis TikTok darbu ASV
ASV ierobežos Ķīnas sakaru kompāniju un lietojumprogrammu darbību
ASV nav noteicējas: Latvija pagaidām neplāno aizliegt TikTok