Juris Jansons

Latvijai no nabadzības ārā netikt: tiesībsargs novērtējis budžetu

375
(atjaunots 13:28 16.11.2019)
Politiķi manipulē ar simtiem miljonu eiro, kas piešķirti sociālajai jomai, taču bērnu, pensionāru un invalīdu dzīve labāka nekļūst, norādīja Juris Jansons.

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Nākamā gada budžeta veidošanā pieeja nav bijusi sociāli atbildīga, neskatoties uz politiķu apgalvojumiem, tāpēc nabadzības un nevienlīdzības līmenis nesamazināsies, norādīja tiesībsargs Juris Jansons intervijā LNT.

Pēc viņa domām, politiķi manipulē ar simtiem miljonu eiro, kas atvēlēti arī sociālajam budžetam, taču redzams, ka sociāli vismazāk aizsargātājiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, pensionāriem, invalīdiem atbalsts nepieaugs.

Jansons atgādināja, ka valdība bija jāapstiprina minimālā ienākuma līmeņa koncepcija, taču septembrī šie plāni atcelti. Viņš uzskata, tagad finansējums atsevišķās jomās palielināts pēc pārpalikuma principa.

Piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsts pieaugs no 64 eiro līdz 80 eiro. Tāda pati būs arī minimālā pensija, taču no nākamā gada tajā netiks ņemts vērā minētais pabalsts, tātad "faktiski tā paliks šie 80 eiro".

Tieši tāpat, pēc "pārpalikuma principa" palielināts arī garantētais minimālais ienākums – no 53 līdz 64 eiro, lai arī bija uz aprēķiniem balstīts plāns, kā to vairāku gadu laikā palielināt līdz sociāli atbildīgam līmenim.

"Pieaugums, iespējams, būs pensiju indeksācijā. Un pieaugums būs, mazliet pieliekot kaut kur klāt tehniski, formāli. Protams, beigās tie sanāk miljoni," sacīja Jansons un pauda nožēlu, ka nav ņemti vērā dažādi ekspertu viedokļi.

Vaicāts par iespējamām sekām, tiesībsargs prognozēja, ka nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies.

"Es domāju, ka statistika varbūt uzrādīs kaut ko citu, bet sociālā realitāte stipri atšķirsies," uzsvēra tiesībsargs.

Jansons atgādināja, ka trūcīguma slieksnis Latvijā noteikts 128 eiro apmērā. Esošā sistēma paredz, ka persona, kuras ienākumi pārsniedz to kaut vai par 1 eiro, vairs nevar pretendēt uz pabalstu. Tātad šis slieksnis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, uzsvēra tiesībsargs un atgādināja, ka tādēļ ir vērsies Satversmes tiesā.

Iepriekš vēstīts, ka 14.novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi budžetu 2020.gadam. Tā izdevumi sasniegs rekordlielu summu – 10,001 miljardu eiro.

Pirmo reizi mūsdienu Latvijas vēsturē budžets apstiprināts bez opozīcijas dalības.

375
Pēc temata
Bez opozīcijas dalības: Saeima pieņēma budžetu
Valdība ir vienojusies: minimālā pensija pieaugs līdz 99 eiro
Tiesībsargs: Latvijā invalīdiem nākas izvēlēties – mirt bada nāvē vai nosalt
Pensionārus Latvijā vēlas aplikt ar jaunu nodokli: uz ko tas attieksies
Glāze ūdens. Foto no arhīva

Rīgā parādīsies jauna lietus ūdens attīrīšanas sistēma

1
(atjaunots 10:07 04.08.2020)
Līdz 2020. gada beigām tiks izstrādāts projekts lietus ūdens attīrīšanas jomā, kurš ļaus veikt ūdens kvalitātes monitoringu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Tuvākajos gados Rīgā norisināsies jaunu risinājumu izstrāde un pārbaude lietus ūdens attīrīšanas jomā. Pēc speciālistu domām, jaunā sistēma palīdzēs nākotnē atrisināt ūdens kvalitātes monitoringu, kā arī sniegs operativitāti ārkārtas situāciju risināšanā, raksta BВ.lv ar atsauci uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

Pie projekta "Jaunu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu testēšana bīstamu vielu un toksīnu ieplūdes ierobežošanai Baltijas jūrā" (CleanStormWater) līdz 2022. gada beigām strādās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperti. Projekts paredz, ka galvaspilsētā un vēl dažās projekta izmēģinājumu teritorijās: Vīmsi (Igaunija), Lieto un Turku (Somija) pašvaldībās tiks izveidoti lokāli lietus ūdens attīrīšanas un testēšanas risinājumi, kuri nodrošinās lietus ūdens attīrīšanu un tā monitoringu pirms novirzīšanas Baltijas jūrā.

Projekta gaitā iegūtie dati, informācija un rezultāti tiks izmantoti plašākā mērogā, lai pakāpeniski uzlabotu ūdens attīrīšanas praksi pilsētās – centralizētās un decentralizētas lietus ūdens kolektoru sistēmās.

"Lai gan valstis Baltijas jūras reģionā ir veikušas pasākumus, lai samazinātu bīstamo vielu ieplūdi jūrā, tomēr dažādas piesārņojošas un bīstamas vielas joprojām izdalās vidē, tostarp caur lietus ūdens sistēmām. Starpsektoru sadarbība lietus ūdens pārvaldības jautājumos Baltijas Jūras reģiona valstīs, tajā skaitā Rīgas pilsētas pašvaldībā, ir aktuāls jautājums, lai nodrošinātu integrētu lietus ūdens pārvaldību. Projekta īstenošana sniegs ieguldījumu ceļā uz integrētu lietus ūdens pārvaldību, nodrošinot iespēju uzlabot esošo pilsētas lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu, kā arī veicinās ilgtspējīgu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu un novatorisku monitoringa un e-uzraudzības risinājumu ieviešanu," pastāstīja Marija Beļajeva, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta galvenā projektu vadītāja.

Projektā CleanStormWater piedalās pieci partneri: Vīmsi pašvaldība (Igaunija), kura ir vadošais partneris, Tallinas Tehniskais institūts (Igaunija), Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Turku Lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Karaliskā tehniskā universitāte (Zviedrija) un divi asociētie partneri – Lieto un Turku pašvaldības (Somija).

Kopējā projekta vērtība ir 1,6 miljoni eiro. Rīgā tiks īstenoti pasākumi par kopējo summu 300 tūkstoši eiro, no kuriem 85% ir Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas atbalsts.

1
Tagi:
ūdens
Mežabrāļi

Latvijā atrasts "mežabrāļu" bunkurs ar ugunsgrēka pēdām no čekistu granātas

7
(atjaunots 09:19 04.08.2020)
"Mežabrāļu" grupa ar nosaukumu "Kanādas piecīši", saskaņā ar vēsturnieku datiem, tika iznīcināta 1953. gadā.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Mežā pie Rendas (Kuldīgas novads) atrasts "mežabrāļu", grupas ar nosaukumu "Kanādas piecīši" bunkurs, vēsta Latvijas Radio. Patvērumā tika atrasti daudzi vēsturiski artefakti, kuri papildinās muzeja glabātuves.

Bunkuru atklāja Nacionālās pretošanās kustības muzeja pārstāvis Juris Grasmanis kopā ar domubiedriem.

Par "Kanādas piecīšiem" viņš uzzināja 90. gados, un jau toreiz sāka meklēt viņu bunkuru, aptaujāja vietējos. Vienīgais, ko bija izdevies uzzināt, – patvērums atrodas Veģupītes krastā.

Bunkurs tiks atrasts. Tā ir četrus kvadrātmetrus plata bedre, no kuras uz virszemi ved tunelis. "Mežabrāļu" patvērumā atrada krāsniņu, katliņu, lampiņas, galda piederumus.

"Kāda "mežabrāļiem" bija ikdiena bunkurā? Citi spēlēja kārtis. Citi kaut ko darīja. Lasīja arī. Atradām avīzi – kādās piecās kārtās. Tur vēl bija šķīvis. Ar šiku – liels šķīvis. Nevis tāda bļodiņa," pastāstīja Grasmanis. Viņš atzīmē, ka bunkurā bijis ugunsgrēks, iespējams, no čekistu iemestās granātas.

Pēc vēsturnieka Alda Bergmaņa datiem, vienību, kopā ar vēl dažiem, čekisti iznīcināja 1953. gadā.

Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kuras darbojās 1940.-1950. gados Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā pret Padomju varu. Daudzi no to dalībniekiem karoja vietējo SS bataljonu rindās. Latvijā "mežabrāļi" bija vainīgi, saskaņā ar dažādām aplēsēm, no 1500 līdz 3000 cilvēku, tostarp mierīgo iedzīvotāju nāvē.

Krievijā "mežabrāļu" slavēšanu uzskata par mēģinājumiem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi un notikumu "pievilkšanu" mūsdienu Baltijas nacionālistisko elišu izdomātajai mitoloģijai par "mežabrāļiem". KF ĀM norādīja, "mežabrāļu" zvērību faktus apstiprina arhīvu dokumenti, nopratināšanu protokoli un grāmatas.

Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības direktors Mihails Mjagkovs uzsvēra, ka "mežabrāļu" slavēšana ir Otrā pasaules kara beigu noliegšana. Viņš paziņoja, ka "mežabrāļus" nevar dēvēt par partizāniem un vēl jo vairāk par varoņiem, jo viņi "nogalināja mierīgos iedzīvotājus, pirmām kārtām savus līdzpilsoņus".

"Vairums viņu upuru – tie ir etniskie lietuvieši, latvieši un igauņi. Kad bija Hitlera agresija, viņi dienēja nacistiskos veidojumos, apsardzes apakšvienībās, iznīcināja padomju karagūstekņus. Īstenoja Holokaustu: 80% Baltijas ebreju nogalināja tieši šie kolaboracionisti," pateica Mjagkovs.

7
Tagi:
Mežabrāļi
Pēc temata
Lietuvas Seimā sūdzas par BBC pēc raksta par "mežabrāli"
KF vēstniecība novērtējusi Levita piedāvājumu atzīmēt "mežabrāļu" dienu
Krievi un latvieši cīnījās par Latviju, bet "varoņi" slēpās: KF vēstniecība stāsta kāpēc
Valsts valodas diena un "Mežabrāļu" diena: jauni datumi Latvijas kalendārā