13. Saeimas pirmā sēde, foto no arhīva

Lai sirdsapziņa būtu tīrāka: deputāti atņēmuši sev algas pielikumu

66
(atjaunots 08:58 15.11.2019)
Pusmiljonu, kuriem bija jāaiziet deputātu algas pielikumam, varēs novirzīt, taču vai šī nauda tiks mediķiem, nav skaidrs; deputāte Reizniece-Ozola piedāvāja nākošreiz izvirzīt šādus priekšlikumus dienas darba kārtības beigās, "lai no netīrajiem darbiem atmazgātu rokas".

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Saeima 14. novembra sēdē apstiprināja grozījumus par deputātu algu saglabāšanu esošajā līmenī līdz 13. Saeimas darba termiņa beigām, vēsta Tvnet.lv.

Tādējādi, par spīti Valsts un pašvaldības darbinieku algu likumam, deputāti tuvāko gadu laikā nesaņems algas pielikumu, pat ja valstī pieaugs minimālā alga.

Nacionālā bloka iniciatīvu atbalstīja 54 deputāti, četri izteicās pret, vēl desmit atturējās.

Vien nākamajā gadā deputātu algas pielikumam bija jābūt piešķirtiem gandrīz 524 tūkstošiem eiro.

Populisms un sirdsapziņas atmazgāšana

Apspriešanas laikā debašu dalībnieki vairākkārt atcerējās par solīto algas pielikumu medicīnas darbiniekiem, naudu kurai tā arī neatrada.

Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka nav bail atbalstīt "sirdsapziņas atmazgāšanas priekšlikumu", taču tas neatrisinās mediķu algu problēmu un nepadarīs koalīciju godīgāku.

"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis asi kritizēja grozījumu autorus par to, ka viņi nepastāstīja par sava priekšlikuma pamatojumu.

"Ja jūs vēlaties parādīt drosmi, tad atbalstiet atalgojuma palielinājumu mediķiem," aicināja viņš.

Neatkarīgais deputāts Didzis Šmits norādīja, ka sarūpētos līdzekļus atkal pārdalīs koalīcija, un tas, kur tie aizies, izraisīs debates.

ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola nosauca grozījumu par populistiskiem, jo tie ļauj vienam koalīcijas partnerim izskatīties labāk, nekā pārējiem četriem. Viņa pateica, ka atbalstīs piedāvājumu, taču nākošreiz piedāvā šādus jautājumus ielikt darba dienas kārtības pašās beigās, "lai no netīrajiem darbiem atmazgātu rokas".

Vērts norādīt, ka Latvijas deputāta alga, kuram nav papildu pienākumu, pirms nodokļu nomaksas sastāda 2963 eiro. Nākamgad, ņemot vērā vidējās algas izaugsmi valstī, tai bija jāpieaug līdz 3125 eiro.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, aizvakar un vakar Saeima skatīja likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. Opozīcija darīja visu iespējamo, lai maksimāli aizkavētu budžeta apstiprināšanu, ja jau nevar kvalitatīvi ietekmēt tā saturu.

66
Tagi:
alga, valdība, saeima, Latvija
Pēc temata
Neizskatās, ka Latvija kaut ko sasniegusi 30 gadu laikā: kas nav kārtībā ar budžetu 2020
Gandrīz 4000 eiro: "nabadzīgākais" Latvijas vadītājs saņems algas pielikumu
Latviju gaida "Diena bez ārsta": kam atņemt naudu – deputātiem vai kadetiem
"Nekaunība un augstprātība!": valsti šokējusi "likumīgā" algu celšana deputātiem
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

41
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

41
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

16
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

16
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju