13. Saeimas pirmā sēde, foto no arhīva

Lai sirdsapziņa būtu tīrāka: deputāti atņēmuši sev algas pielikumu

67
(atjaunots 08:58 15.11.2019)
Pusmiljonu, kuriem bija jāaiziet deputātu algas pielikumam, varēs novirzīt, taču vai šī nauda tiks mediķiem, nav skaidrs; deputāte Reizniece-Ozola piedāvāja nākošreiz izvirzīt šādus priekšlikumus dienas darba kārtības beigās, "lai no netīrajiem darbiem atmazgātu rokas".

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Saeima 14. novembra sēdē apstiprināja grozījumus par deputātu algu saglabāšanu esošajā līmenī līdz 13. Saeimas darba termiņa beigām, vēsta Tvnet.lv.

Tādējādi, par spīti Valsts un pašvaldības darbinieku algu likumam, deputāti tuvāko gadu laikā nesaņems algas pielikumu, pat ja valstī pieaugs minimālā alga.

Nacionālā bloka iniciatīvu atbalstīja 54 deputāti, četri izteicās pret, vēl desmit atturējās.

Vien nākamajā gadā deputātu algas pielikumam bija jābūt piešķirtiem gandrīz 524 tūkstošiem eiro.

Populisms un sirdsapziņas atmazgāšana

Apspriešanas laikā debašu dalībnieki vairākkārt atcerējās par solīto algas pielikumu medicīnas darbiniekiem, naudu kurai tā arī neatrada.

Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka nav bail atbalstīt "sirdsapziņas atmazgāšanas priekšlikumu", taču tas neatrisinās mediķu algu problēmu un nepadarīs koalīciju godīgāku.

"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis asi kritizēja grozījumu autorus par to, ka viņi nepastāstīja par sava priekšlikuma pamatojumu.

"Ja jūs vēlaties parādīt drosmi, tad atbalstiet atalgojuma palielinājumu mediķiem," aicināja viņš.

Neatkarīgais deputāts Didzis Šmits norādīja, ka sarūpētos līdzekļus atkal pārdalīs koalīcija, un tas, kur tie aizies, izraisīs debates.

ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola nosauca grozījumu par populistiskiem, jo tie ļauj vienam koalīcijas partnerim izskatīties labāk, nekā pārējiem četriem. Viņa pateica, ka atbalstīs piedāvājumu, taču nākošreiz piedāvā šādus jautājumus ielikt darba dienas kārtības pašās beigās, "lai no netīrajiem darbiem atmazgātu rokas".

Vērts norādīt, ka Latvijas deputāta alga, kuram nav papildu pienākumu, pirms nodokļu nomaksas sastāda 2963 eiro. Nākamgad, ņemot vērā vidējās algas izaugsmi valstī, tai bija jāpieaug līdz 3125 eiro.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, aizvakar un vakar Saeima skatīja likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. Opozīcija darīja visu iespējamo, lai maksimāli aizkavētu budžeta apstiprināšanu, ja jau nevar kvalitatīvi ietekmēt tā saturu.

67
Tagi:
alga, valdība, Saeima, Latvija
Pēc temata
Neizskatās, ka Latvija kaut ko sasniegusi 30 gadu laikā: kas nav kārtībā ar budžetu 2020
Gandrīz 4000 eiro: "nabadzīgākais" Latvijas vadītājs saņems algas pielikumu
Latviju gaida "Diena bez ārsta": kam atņemt naudu – deputātiem vai kadetiem
"Nekaunība un augstprātība!": valsti šokējusi "likumīgā" algu celšana deputātiem
NATO

Aizsardzības ministrijā uzstāj, ka mācības Rīgā iedvesa iedzīvotājiem drošības izjūtu

6
(atjaunots 07:51 29.09.2020)
Rīgā aizritējušās mācības "Namejs 2020" izraisīja neviennozīmīgu iedzīvotāju reakciju, taču Aizsardzības ministrijā ir pārliecināti, ka radījuši civiliedzīvotājiem drošības izjūtu; tiesa, strādāt vēl ir pie kā, "sevišķi jāpadomā par krievvalodīgajiem", secināja iestādē.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Aizritējušajā svētdien, 27. septembrī, noslēgušās mācības "Namejs 2020" Rīgā bija nepieciešamas, lai iedzīvotāji sajustos drošībā, izjūt, ka situācija pilsētā tiek kontrolēta, paziņoja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, raksta Lsm.lv.

Pēc viņas sacītā, nekādas mācības poligonā neaizstās iemaņu apgūšanu realitātei pietuvinātos apstākļos.

"Šo mācību laikā mēs skatījāmies, kā zemessargi spēj sadarboties ar armiju, kā nepieciešamības gadījumā pieslēgt citas struktūras – piemēra, pašvaldības. Kā reaģē cilvēki, kā reaģē uzņēmēji. Kā, ja ir nepieciešams, piesaistīt kaut kādus citus resursus. Tā kā tās ir ļoti lielas mācības, ļoti daudz secinājumu būs jāizdara," pastāstīja Bļodniece.

Neraugoties uz to, ka, pēc parlamentārās sekretāres domām, mācībām pilsētā bija jānomierina rīdzinieki, iepriekš Sputnik Latvija rakstīja par to, ka atsevišķus Rīgas iedzīvotājus, maigi izsakoties, satrauca notiekošais. Tā, piemēram, Purvciema iedzīvotāji ar uztraukuma izjūtu dalījās bruņotu cilvēku fotogrāfijās savos pagalmos un uzdeva jautājumu: "Kas tas tomēr tāds notiek?"

Sakarā ar neviennozīmīgo pozīciju sabiedrībā ministrijas pārstāve atzīmēja, ka, bez šaubām, iestādei vēl ir pie kā strādāt, tai skaitā arī pie komunikācijas uzlabošanas.

"Vienmēr ir iespējas uzlabot procesus. Nekad nebūs tā, ka – viss, vairs neko nevar izdarīt! Aizsardzības ministrija aktīvi strādā sociālajos tīklos, vada portālu sargs.lv, kur ir ļoti daudz informācijas. Es domāju, ka vajag īpaši padomāt par krievvalodīgajiem – tas ir ļoti svarīgs jautājums, un nevajag domāt, ka tas atrisināsies pats par sevi," sacīja Bļodniece.

6
Tagi:
drošība, militārās mācības, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Kā norit savstarpējās Krievijas un Baltkrievijas pretterorisma mācības
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Ilga Šuplinska

Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām

2
(atjaunots 07:43 29.09.2020)
Lielajām skolām galvaspilsētā un citās Latvijas pilsētās vērts padomāt par daļēju pāreju pie tālmācībām, uzskata ministre.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst arvien kritiskāka, skolām jādomā par "B" modeļa izvēli, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja trīs mācību procesa modeļus. "B" modelis, pie kura piedāvā pāriet Šuplinska – ir kombinēts. Tas paredz daļēju tālmācību, ja skola nespēj nodrošināt visus epidemioloģiskās drošības prasības. Tas paredz, ka no 1. līdz 6. klasei mācības notiek tikai klātienē, savukārt no 7. līdz 12. klasei tālmācībās drīkst notikt 60% mācību procesa.

Pēc ministres sacītā, iespēja pāriet pie "B" modeļa ir jāizvērtē lielākajām skolām, pie tam ne tikai galvaspilsētā.

"Aicinu visas skolas pārdomāt, vai un kā šajā laikā jānotiek ārpus skolas pasākumiem, sacensībām, vai tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa," atzīmēja Šuplinska.

Covid-19 saslimšanas gadījumi ir reģistrēti 12 Latvijas izglītības iestādēs – septiņās skolās, trīs bērnudārzos un divās universitātēs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, pašlaik šajās septiņās skolās ir atklāti 14 Covid-19 gadījumi, savukārt trijās pirmsskolas izglītības iestādēs – trīs. Tikmēr ar divām universitātēm ir saistīti kopumā četri Covid-19 gadījumi. Divās skolās atklāts vairāk nekā viens inficēšanās avots, savukārt pārējās piecās – pa vienam gadījumam.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, koronavīruss
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

0
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

0
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena