Ķiveres. Foto no arhīva

Situācija medicīnā: Darba inspekcija cieš no kadru trūkuma

29
(atjaunots 15:57 14.11.2019)
Parasti no darba drošības pārkāpumu sūdzības saņemšanas līdz Darba inspekcijai paiet divas ar pusi nedēļas.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Darba inspekciju iepriekš brīdinājuši par drošības pārkāpumiem Finanšu ministrijas ēkas remontdarbos, taču inspektoru trūkuma dēļ savlaicīgi veikt pārbaudi nepaspēja, raksta LSM.lv.

Latvijas Radio producente Ieva Zeiza 24. oktobrī pamanīja cilvēkus, kuri uz Finanšu ministrijas piecu stāvu ēkas jumta strādāja bez drošības stiprinājumiem, piezvanīja pa Darba inspekcijas anonīmo tālruni un pastāstīja par pārkāpumu. Iestāde ieplānoja pārbaudi 11. novembrī, taču 8. novembrī viens no strādniekiem nokrita no jumta un nositās.

Inspekcija paskaidroja, ka mēneša laikā dažādos saziņas kanālos saņem ap 290 paziņojumiem. Gadījumā, ja tie ir īslaicīgi darbi, piemēram, jumta attīrīšana no sniega, inspektori operatīvi dodas uz pārbaudēm, taču parasti no sūdzības saņemšanas brīža līdz pārbaudei paiet divas ar pusi nedēļas. Iemesls – kadru trūkums.

Baiba Puķukalne, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja, pastāstīja, ka dotajā brīdī reģionā ir 17 inspektoru vakances – tie ir 33% darbinieku štata.

"Protams, mēs gribētu veikt visus apsekojumus nekavējoties un pārbaudīt visu informāciju, ko mums sniedz, taču mūsu resurss ir ierobežots un dažkārt to apsekojumu būtība ir gana sarežģīta un bīstama. Ne vienmēr mēs uz visiem apsekojumiem varam sūtīt visus inspektorus. Arī tur, kur tiek veikti darbi augstumā, var apsekot ne visi inspektori. Tā ir īpaša bīstamība," pastāstīja Puķukalne.

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš uzskata, ka būvniecības nozarē veikt pārbaudi trīs nedēļas pēc ziņas saņemšanas ir pārāk novēloti, taču arī piekrīt tam, ka kavējumu iemesls ir inspekcijas resursu trūkumā.

"Valsts darba inspekcijas kapacitāte ir līdzīgs jautājums, kā medicīnā pašlaik. Tur situācija ir gauži līdzīga tādā ziņā, ka arī viņiem ir vakances nepārtraukti neaizpildītas, atalgojums ir tāds, kāds tas ir, respektīvi - ārkārtīgi zems. Tas beidzas ar to, ka ir kādā brīdī par īsu. Otra lieta, ka būvniecība ir nozare, kur, ja tu neesi uzreiz pēc 20 minūtēm, tad īsti nav jēgas nākt vispār. Ja nevar uzreiz, tad nākt pēc brīža uz kādu plānotu pārbaudi un skatīties kompleksi… Vēl viena lieta būvniecībā - tā traģiskā problēma, ka ir lētākā cena par tāmēm, kurās nav iekļautas prasības darba aizsardzības nodrošināšanai. Tur tādas pozīcijas vienkārši nav," norādīja viņš.

Andris Skride, Saeimas par nozari atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, norādīja, ka pagaidām Valsts darba inspekcijas jautājums sēdēs nav skatīts.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvija ieņem trešo vietu ES nāvju skaita daudzuma ziņā darba vietā, piekāpjoties vien Luksemburgai un Rumānijai. Absolūtais vairākums nelaimes gadījumu darbā Latvijā – 80% letālu un 65% smagu – notiek tādās nozarēs, kā būvniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, transports un noliktavu glabāšana, kā arī pārstrādes rūpniecībā.

Riska grupā ietilpst nepieredzējuši darbinieki un vīrieši kopumā: 2018. gadā 35% reģistrēto nelaimes gadījumu notika ar darbiniekiem, kuru darba stāžs bijis mazāk par gadu, savukārt 65% - ar vīriešiem, tostarp 78% smagu un 96% letālu nelaimes gadījumu.

Taču praktiski visas traumas un nāves varēja novērst: 85% visu reģistrēto nelaimes gadījumu, 84% smagu un 72% letālu gadījumu 2018. gadā notika darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošanas, nepareizu vai nepieļaujamu darba metožu izmantošanas vai darbinieku neuzmanības dēļ.

29
Pēc temata
"Mamm, piedod": iekšlietu ministrs sūdzas par vajāšanu no valsts iestāžu puses
Migrantus no Tadžikistānas izglāba no darba verdzības Latvijā
Paņēma slimības lapu un aizbrauca sauļoties: "simulantiem" Latvijā apgrūtinās dzīvi
Dombrava triumfē: Rīgā apturēta divu kebabnīcu darbība
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

8
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

8
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Armens Gasparjans

Gaidāmas atklāsmes: Gasparjans pasmējās par britu projektu 9. Maija pētīšanai Latvijā

9
(atjaunots 18:20 23.09.2020)
Latvijas valdība pieticīgi noklusēja, ka viņiem ir 16. marts – daudz nopietnāks objekts britu zinātnieku pētījumiem. Tur viņiem būtu brīvas rokas fantāzijai un savdabīgai mitoloģijai.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Londonas Universitātes koledžas Slāvu un un Austrumeiropas pētījumu skola (SSEES, University College London) uzaicinājusi Latvijas iedzīvotājus piedalīties projektā "Padomju mitoloģija atceres pasākumos un rituālos mūsdienu Latvijā".

Paskaidrots, ka pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par padomju pagātni, kā arī savākt informāciju par viņu atmiņām un piedalīšanos ar padomju mantojumu saistītajos mūsdienu sociālajos rituālos un piemiņas praksēs". Potenciālos respondentus brīdina par vēlmi saņemt atbildes uz jautājumiem par personisko emocionālo saikni ar Uzvaras dienas svētkiem (9. maiju), kā arī attieksmi pret padomju pagātni un padomju mītiem.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans sarunā ar Sputnik Latvija atzina, ka minētais projekta mērķis viņam šķiet dīvains.

"Lielbritānijā ir papilnam nopietnu avotu par to, ko 9. Maijs nozīmē Padomju Savienībā vai Krievijā dzimušiem un augušiem cilvēkiem. Ko tur lieku reizi pētīt? Ja runa ir par jaunu mītu konstruēšanu, tad viņiem vajadzētu pētīt nevis 9. Maiju, bet gan 16. martu – SS latviešu leģiona dibināšanas dienu. Lūk, kur ir brīvas rokas, nevaldāmas fantāžijas lidojums un mitoloģija tās pirmatnīgajā veidā," ironiski konstatēja Gasparjans.

Eksperts pa jokam pieļāva, ka Latvijas varasvīri pieticīgi noklusējuši, ka viņiem ir nopietnāks datums, ko pētīt britu zinātniekiem.

"Viņiem nāksies pētīt 9.Maiju, jo Otrā pasaules kara vēsturi viņi zina slikti, izņemot izsēšanos Normandijā un Britānijas aizsardzību... Domāju, mūs gaida liels skaits interesantu atklāsmju, tomēr diezin vai mēs tās novērtēsim kā kaut ko jaunu, jo gadu gaitā daudz ko jau esam dzirdējuši no britiem par Otro pasaules karu," piebilda Gasparjans.

Šogad 9. Maija svētki Latvijā bija ierobežoti, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa pasākumus. Grupu pulcēšanās bija aizliegta, tāpēc tradicionālie 9. Maija svētki Uzvaras parkā nenotika. Tomēr cilvēki varēja nolikt ziedus pie pieminekļa. 9. maijā Uzvaras parkā ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku, lai godinātu Lielajā Tēvijas karā bojāgājušo varoņu piemiņu.

Нас ждет немало откровений: Гаспарян высмеял британский проект по изучению 9 Мая в Латвии
9
Tagi:
Armens Gasparjans, Uzvaras diena, Latvija, Lielbritānija
Pēc temata
Gasparjans: Latvija cītīgi kalpoja nacismam, bet tagad "māca" Krievijai vēsturi
Gasparjans: Krievijas sankcijas atņems Latvijai vēlmi apspļaudīt padomju karavīru kapus
Gasparjans pastāstīja, kā "nacionālistiskās pabiras" Latvijā tracina padomju forma
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu