Ķiveres. Foto no arhīva

Situācija medicīnā: Darba inspekcija cieš no kadru trūkuma

17
(atjaunots 15:57 14.11.2019)
Parasti no darba drošības pārkāpumu sūdzības saņemšanas līdz Darba inspekcijai paiet divas ar pusi nedēļas.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Darba inspekciju iepriekš brīdinājuši par drošības pārkāpumiem Finanšu ministrijas ēkas remontdarbos, taču inspektoru trūkuma dēļ savlaicīgi veikt pārbaudi nepaspēja, raksta LSM.lv.

Latvijas Radio producente Ieva Zeiza 24. oktobrī pamanīja cilvēkus, kuri uz Finanšu ministrijas piecu stāvu ēkas jumta strādāja bez drošības stiprinājumiem, piezvanīja pa Darba inspekcijas anonīmo tālruni un pastāstīja par pārkāpumu. Iestāde ieplānoja pārbaudi 11. novembrī, taču 8. novembrī viens no strādniekiem nokrita no jumta un nositās.

Inspekcija paskaidroja, ka mēneša laikā dažādos saziņas kanālos saņem ap 290 paziņojumiem. Gadījumā, ja tie ir īslaicīgi darbi, piemēram, jumta attīrīšana no sniega, inspektori operatīvi dodas uz pārbaudēm, taču parasti no sūdzības saņemšanas brīža līdz pārbaudei paiet divas ar pusi nedēļas. Iemesls – kadru trūkums.

Baiba Puķukalne, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja, pastāstīja, ka dotajā brīdī reģionā ir 17 inspektoru vakances – tie ir 33% darbinieku štata.

"Protams, mēs gribētu veikt visus apsekojumus nekavējoties un pārbaudīt visu informāciju, ko mums sniedz, taču mūsu resurss ir ierobežots un dažkārt to apsekojumu būtība ir gana sarežģīta un bīstama. Ne vienmēr mēs uz visiem apsekojumiem varam sūtīt visus inspektorus. Arī tur, kur tiek veikti darbi augstumā, var apsekot ne visi inspektori. Tā ir īpaša bīstamība," pastāstīja Puķukalne.

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš uzskata, ka būvniecības nozarē veikt pārbaudi trīs nedēļas pēc ziņas saņemšanas ir pārāk novēloti, taču arī piekrīt tam, ka kavējumu iemesls ir inspekcijas resursu trūkumā.

"Valsts darba inspekcijas kapacitāte ir līdzīgs jautājums, kā medicīnā pašlaik. Tur situācija ir gauži līdzīga tādā ziņā, ka arī viņiem ir vakances nepārtraukti neaizpildītas, atalgojums ir tāds, kāds tas ir, respektīvi - ārkārtīgi zems. Tas beidzas ar to, ka ir kādā brīdī par īsu. Otra lieta, ka būvniecība ir nozare, kur, ja tu neesi uzreiz pēc 20 minūtēm, tad īsti nav jēgas nākt vispār. Ja nevar uzreiz, tad nākt pēc brīža uz kādu plānotu pārbaudi un skatīties kompleksi… Vēl viena lieta būvniecībā - tā traģiskā problēma, ka ir lētākā cena par tāmēm, kurās nav iekļautas prasības darba aizsardzības nodrošināšanai. Tur tādas pozīcijas vienkārši nav," norādīja viņš.

Andris Skride, Saeimas par nozari atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, norādīja, ka pagaidām Valsts darba inspekcijas jautājums sēdēs nav skatīts.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvija ieņem trešo vietu ES nāvju skaita daudzuma ziņā darba vietā, piekāpjoties vien Luksemburgai un Rumānijai. Absolūtais vairākums nelaimes gadījumu darbā Latvijā – 80% letālu un 65% smagu – notiek tādās nozarēs, kā būvniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, transports un noliktavu glabāšana, kā arī pārstrādes rūpniecībā.

Riska grupā ietilpst nepieredzējuši darbinieki un vīrieši kopumā: 2018. gadā 35% reģistrēto nelaimes gadījumu notika ar darbiniekiem, kuru darba stāžs bijis mazāk par gadu, savukārt 65% - ar vīriešiem, tostarp 78% smagu un 96% letālu nelaimes gadījumu.

Taču praktiski visas traumas un nāves varēja novērst: 85% visu reģistrēto nelaimes gadījumu, 84% smagu un 72% letālu gadījumu 2018. gadā notika darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošanas, nepareizu vai nepieļaujamu darba metožu izmantošanas vai darbinieku neuzmanības dēļ.

17
Pēc temata
"Mamm, piedod": iekšlietu ministrs sūdzas par vajāšanu no valsts iestāžu puses
Migrantus no Tadžikistānas izglāba no darba verdzības Latvijā
Paņēma slimības lapu un aizbrauca sauļoties: "simulantiem" Latvijā apgrūtinās dzīvi
Dombrava triumfē: Rīgā apturēta divu kebabnīcu darbība