Studenti auditorijā. Foto no arhīva

Eksperts: izglītība krievu valodā bija Latvijas priekšrocība, un to ir pazaudējusi

26
(atjaunots 09:47 14.11.2019)
Baltijas Starptautiskās akadēmijas senāta priekšsēdētājs Staņislavs Buka pastāstīja par likumdošanas jauninājumu ietekmi Latvijas mācību iestādēs, kā arī par to, kam bija izdevīga Izglītības likuma grozījumu pieņemšana.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Izglītības likuma grozījumi, kuri aizliedz pasniegt krievu valodā, negatīvi ietekmējuši visu izglītības procesu Latvijā, pastāstīja Baltijas Starptautiskās akadēmijas senāta priekšsēdētājs Staņislavs Buka informācijas portāla Baltnews intervijā.

Saeima pieņēma Izglītības likuma grozījumus, ar kuriem aizliedza, sākot no 2019. gada 1. janvāra, uzņemt studentus programmās, kurās studiju valoda ir krievu.

Buka uzsvēra, ka tas, ka šie grozījumi tika iekļauti tikai trešajam lasījumam, ir nekorekti, jo ieinteresētajām pusēm, kuras tie skar vistiešākajā veidā, faktiski nebija laika tās izvērtēt. Pēc eksperta domām, kad grozījumi tiek iesniegti pirmajam un otrajam lasījumam, tos apspriež, savukārt trešajam lasījumam grozījumiem kopumā nevajadzētu būt iesniegtiem.

Vairākas privātas mācību iestādes, tostarp arī Baltijas Starptautiskā akadēmija, uzrakstīja vēstuli Latvijas prezidentam Egilam Levitam ar lūgumu neizsludināt šos grozījumus.

Malā nepalika un arī parakstīja šo vēstuli tādas organizācijas, kā Latvijas Darba devēju konfederācija, kura apvieno daudzas profesionālas asociācijas, kurās strādā absolūtais vairākums republikas iedzīvotāju, un Tirdzniecības un ražošanas kamera, kura sadarbojas ar ārvalstu uzņēmējiem. Šo struktūru pārstāvji uzsvēra, ka pieņemamie grozījumi nodara kaitējumu Latvijas ekonomikai un attiecībām ar citām valstīm.

Boloņas process

Pēc Bukas domām, nopietns trieciens ir radīts arī Boloņas procesa pamatprincipiem, kuras pamatā ir Eiropas augstākās izglītības telpas koncepcija, kas piedāvā mācības, studentu apmaiņu un zinātniskos pētījumu valodās, kuras ir pieprasītas vienotā dalībvalstu telpā.

Boloņas procesa dalībnieces ir 48 valstis, tostarp 28 ES valstis, kā arī Krievijas, Kazahstāna un citas valstis.

Vērts norādīt, ka Krievija ir vislielākā valsts šajā procesā, un, kā norādīja eksperts, ir dīvaini, ka tās valodu pēkšņu izslēdz viena maza valsts no dalības kopējā augstākās izglītības telpā.

Neskaitot pārējo, krievu valoda ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) darba valoda un viena no sešām oficiālajām ANO valodām.

"Tādēļ man absolūti nav skaidrs, kādēļ tad šī valoda izrādījusies izmesta, un Latvijas un ārzemju studenti ir zaudējuši iespēju mācīties tajā Latvijas Republikas augstskolās. Šodien ir acīmredzami, ka tas noteikti bijis politisks lēmums, kuru veiksmīgi pasniedza brīdī, kad viss izveidojās labi tā pieņemšanai Saeimā un nekādi argumenti netika ņemti vērā," norādīja Buka.

Tiesas process

Pēc akadēmijas priekšsēdētāja sacītā, dotajā brīdī Latvijas Satversmes tiesā iesniegta prasība, kurā tiek akcentēta diskriminācija īpašumtiesību un uzņēmējdarbības īstenošanas ziņā. Iespējams, pieeja no šī leņķa būs perspektīvāka.

Eksperts norādīja, ka tiesas process, protams, būs ilgs, taču saglabājas cerība, ka tiesneši skatīs šo lietu, balstoties ne vien uz preambulas pamata, bet arī uz citiem Satversmes pantiem, kuri garantē visu Latvijas pilsoņu tiesības.

"Iespēja mācīties krievu valodā bija acīmredzama Latvijas priekšrocība, un tā to ir pazaudējusi, kas bija izdevīgi tikai atsevišķām politiskām grupām vai politiskām partijām. Kopumā, es uzskatu, ka tika radīts trieciens gan republikas nacionālajām interesēm, gan Latvijas nacionālajai drošībai nākotnē," uzsvēra Buka.

26
Tagi:
krievu valoda, izglītība, Latvija
Pēc temata
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Eiropas un ASV iedzīvotājiem sagādājis vilšanos liberālisms
Karajevs: Latvijas tauta spiesta paciest nekompetentu ministru
Kas vainīgs: krievu skolēni pamet ģimnāziju Igaunijā