Māris Kučinskis

Sastiķējām, bija iespējams: Kučinskis pastāstīja par budžetu

36
(atjaunots 08:35 14.11.2019)
Valdošās koalīcijas partijas apglabās savus priekšvēlēšanu solījumus – budžetā neatradās nauda ārstiem un skolotājiem.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Vakar Saeima sāka pēdējo reizi skatīt budžeta likumprojektu paketi. Bijušais Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata 2020. gada budžetu par "lielo priekšvēlēšanu solījumu bērēm", vēsta LTV.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija pirmdien, 11. novembrī, paziņoja, ka 2020. gada budžeta projekts ir gatavs otrajam Saeimas lasījumam. Galīgajā lasījumā Saeima grasās apstiprināt 2020. gada budžetu šodienas sēdē, 14. novembrī.

"Es jau nodēvēju to par lielo priekšvēlēšanu solījumu bērēm. Lūk, šodien tās arī notiek… Faktiski apglabā tos skaistos solījumus, ar kuriem, es domāju, daudzi apmaksāja savas vietas parlamentā – solot (vēlētājiem) brīnumus.

Taču budžets ir tāda lieta, tas ir sastiķēts, kā nu bija iespējams. Prioritātes kā tādas ir palikušas tikai vārdos. Pārējais, kā vienmēr, ir grūtāks, koalīcijā notiek mūžīgas diskusijas par to, ka visi vēlas visu un katrs kaut ko vēlas, un tad kaut kāda daļa, es teiktu, vēsturiski tiek atdota saplēšanai, tur par prioritātēm var vairs nediskutēt," pateica Kučinskis.

Taču, pēc viņa sacītā, šoreiz pastāv atšķirība no ierastiem ikgadējiem strīdiem par budžetu.

"Tāpēc – kādēļ mēs par mediķiem šobrīd tā sakām, ka tā nav solījumu pildīšana? Jo valdība, ķeroties klāt pie darba, noteica, kādas ir tās lietas, kuras stāv ārpus jebkādiem strīdiem, un visi noteic tās kā prioritātes.

Teorētiski prioritātes – veselības aprūpe, izglītība un drošība – saglabājās. Taču kā mēs redzam, ar izpildīšanu nesokas labi. Taču vajadzēja nodrošināt (budžetā) sākumā, un pēc tam jādiskutē, ko tad vēl mēs varam sev atļauties. Šobrīd kaut ko atrast, protams, ir grūti," atzina deputāts.

Konsolidētā 2020. gada budžeta ienākumi tiek prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, ienākumi pieaugs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi – par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ienākumi tiek prognozēti 6,88 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 7,22 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžeta ienākumi, salīdzinot ar 2019. gada budžetu, pieaugs par 400 miljoniem eiro, jeb 5,9%, izdevumi – par 352,2 miljoniem eiro.

Finansējuma palielinājums ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu līdzfinansētajiem projektiem paredzēts 74,8 miljonu eiro apmērā.

Latvijas televīzijas ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мелконов

Ienākumi speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā tiek prognozēti 3,2 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 2,97 miljardu apmērā. Salīdzinot ar 2019. gada plānu, speciālā budžeta izdevumi palielināsies par 211,2 miljoniem eiro, jeb 7,6%.

Lai kompensētu negatīvo fiskālo ietekmi saistībā ar sabiedriskā transporta uzņēmuma "Rīgas satiksme" iekļaušanu valdības budžetā, Valsts Kase 2020. gadā no Rīgas domes budžeta ieturēs Iedzīvotāju ienākumu nodokli 38 miljonu eiro summā.

Iekšējā kopprodukta (IKP) prognoze  faktiskajos skaitļos 2020. gadā sastāda 33,154 miljardus eiro, pieļaujamais budžeta deficīta apmērs – 0,3% no IKP.

Maksimālais valsts parāda apmērs 2020. gada beigām noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā.

36
Tagi:
Saeima, alga, mediķi, budžets, Latvija
Pēc temata
Valdība atradusi nedaudz naudas ārstiem: vēstniecība Austrālijā pagaidīs
Keris par ārstu streika iemesliem: nevar taču maksāt tikai pusi no nodokļiem
Pikets pie Saeimas: mediķi apglabāja politiku un sāka dziedāt
Keris: mediķiem nav jāstāv ar izstieptu roku
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas

2
(atjaunots 16:19 27.09.2020)
Latvijas ministriju ierēdņu komandējumu izmaksas tika pazeminātas par 20%, samazinot tās līdz 2,72 miljoniem eiro.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Atbalstot 2021.gada valsts budžeta ietvaru, Latvijas Ministru kabinets samazināja līdzekļu apjomu valsts pārvaldes darbinieku komandējumu izdevumiem, vēsta Mixnews.lv.

Rezultātā nākamā gada budžetā šie izdevumi ir samazinājušies par 20% - līdz 2,72 miljoniem eiro.

Vismazāk ir paveicies Latvijas Aizsardzības ministrijas ierēdņiem. Viņiem izdevumi ir samazināti par 978 384 eiro. Ārlietu ministrijai nāksies samazināt izdevumus par 401 828 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijai – par 269 608 eiro.

Atgādināsim, ka Latvijas premjers Krišjānis Kariņš iepriekš atklāja, ka pateicoties ārkārtējās situācijas režīmam, kuru izraisīja Covid-19 pandēmija, daudzas ministrijas un valsts iestādes sākušas taupīt līdzekļus.

Tostarp ĀM uz atcelto komandējumu rēķina ietaupīja 200 tūkstošus eiro, kas sastāda 10% no centrālā aparāta un vēstniecību darbinieku komandējumiem paredzētajiem līdzekļiem. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pastāstīja, ka viņa iestādei izdevies ietaupīt 20 tūkstošus eiro.

Toties jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja virkni gadījumu, kad valsts amatpersonas par valsts apmaksātiem dienesta komandējumiem saņēma lojalitātes programmu punktus no aviokompānijām, kurus pēcāk izmantoja savu privāto ceļojumu apmaksai.

Tādējādi aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudziem Latvijas ierēdņiem, kuri regulāri brauc komandējumos uz ārzemēm, kļuva par patīkamu papildinājumu algai.

KNAB toreiz iztika ar mutisku aizrādījumu.

2
Tagi:
Latvija, ierēdņi, budžets
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvijas ĀM ārkārtējās situācijas apstākļos ietaupījusi lielu naudu uz komandējumu rēķina
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Kur ir taisnīgums? Ļ.Švecova sašutusi par ministra nevēlēšanos samazināt ierēdņu skaitu
Kapu krusts, foto no arhīva

No Latvijas aizbrauca, kapavietu nekopj: pamesto kapavietu problēma Rīgas kapos

13
(atjaunots 16:03 27.09.2020)
Ja kaps Rīgas kapos izskatās nesakopts un pamests, vieta tiks atdota citiem īpašniekiem jaunam apbedījumam.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis pastāstīja radio Baltkom intervijā par to, kā nepazaudēt vietu kapos.

Pēc Svincincka sacītā, Rīgas domē pastāv speciāla komisija. Tā vērtē kapavietu stāvokli. Ja apbedījuma vieta izskatās pamesta un nesakopta, šī vieta īpašniekiem var tikt atņemta.

Kapavietas pamestība paredz, ka apglabātajam, iespējams, nav palicis radinieku, kuri var apkopt kapavietu, vai arī visi, kam bija sakars ar mūžībā aizgājušo, ir aizbraukuši uz ārzemēm, paskaidroja Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks.

Komisija katru gadu sastāda šādu vietu sarakstu un publicē informāciju par tām. Ja saimnieki nesniedz ziņas par sevi, tad vieta var tikt nodota jauniem īpašniekiem.

Turklāt tikai mirušā radiem ir tiesības noslēgt līgumu ar Rīgas Kapsētu pārvaldi. Savukārt kapavietu drīkst uzturēt kārtībā jebkurš cilvēks.

Sakoptas vietas atņemšanai pārvaldei nav nekāda pamatojuma.

Latvijā norisinās kapsētu digitalizācijas process. Tas nozīmē, ka dati par apbedījuma vietām visā valsts teritorijā – mirušo attēli, dzīves gadi – tiek pārvesti elektroniskā formātā un publicēti portālā Cemety.lv.

Atgādināsim, ka 2019. gadā Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka v.i. Gints Zēla paziņoja, ka, ja Rīga turpinās piešķirt saviem iedzīvotājiem bezmaksas apbedījuma vietas, tad pēc kāda laika kapi būs pilnībā pārpildīti.

Zēla uzsvēra, ka tieši apbedījuma vietas cena kapos varētu motivēt cilvēkus izmantot jau esošās kapavietas, kur ir apbedīti viņu radinieki.

13
Tagi:
emigrācija, Latvija, kapsēta
Pēc temata
Klusā vieta: Madonas novada iedzīvotājs pie kapsētas audzējis marihuānu
Kapsētas ir pārpildītas, Latvijā kļūst populārāka kremācija
Kaps dārgāks nekā bēres: Valsts kontrole īstenojusi kapsētu revīziju
Rūjienas kapsētā nelaiķiem atgādina par parādiem
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

0
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

0
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus